Līgatniete Sigita Trauliņa (26 gadi) strādā rehabilitācijas centrā “Līgatne” par reklāmas speciālisti. Viņa ir arī māmiņa jaukai divus gadus vecai meitiņai, un Sigita zina, ka jaunām ģimenēm Latvijā neklājas viegli.
“Domāju, jauniešiem dzīve ir diezgan skarba, jo pēc studiju beigšanas ir grūti atrast piemērotu darbu, nemaz nerunājot par labu atalgojumu. Jaunam cilvēkam taču jāiekārto sava dzīve. Un ja vēl ģimenē ir bērniņš, tad tas viss ir daudz nopietnāk,” saka Sigita un atklāj, ka dzimusi Dzērbenes pagastā, taču pēc mācībām Valmierā izdevās atrast veiksmīgi pirmo darbu tur, bet vēlāk Līgatnē. Sigita atzīst, ka strādājošas māmiņas lomā jūtas labi, taču, protams, kad ģimenē ienāk bērniņš, māmiņām savas intereses un kultūras pasākumu apmeklējumi jānoliek malā. Mainās prioritātes. Taču Sigitas aizraušanās – kūku cepšana – ir savienojama ar rūpēm un prieku par mazuli.
“Tas bija mans bērnības sapnis – kļūt par kūku cepēju. Jau no mazām dienām krāju kūku receptes, ko izgriezu no avīzēm, žurnāliem, iztēlojos sevi lielā baltā cepurē šiverējot pa virtuvi un gatavojot debešķīgi gardas kūkas. Tagad jāteic, ka mans sapnis ir piepildījies. Tiesa gan, tas vairāk sev, ne citiem, jo kūkas galvenokārt gatavoju tikai pašiem vai tuvākajiem draugiem, kas vienmēr tās slavē,” saka Sigita un atklāj ka ir saldummīle. Tieši tādēļ tortes, kūkas un kūciņas mājās tiek ceptas uz nebēdu. “Protams, mani interesē arī jaunas receptes, meklēju gan žurnālos, gan internetā, taču jāatzīst, ka lielākoties vados pēc izjūtas, ne stingri pieturos katrai receptei. Iecienītākas ir nevis ceptās, bet svaigās kūkas. Piemēram, tortes no maskarpones siera ar svaigiem augļiem, ogām. Ogas pati sagādāju gan no pašu dārza, gan lasu mežā, lieku saldētavā. Tās ļoti noder tortu gatavošanā un dekorēšanā,” teic Sigita, atklājot, ka draugu iecienītākā ir Sigitas gatavotā Napoleona kūka, kas arī pašai ļoti garšo.
Lai arī cik ļoti Sigitai patiktu gatavot kūkas, pagaidām viņa nedomā pievērsties konditorejai kā profesionālai darbībai. “Laikam arī baidos, ka mans prieks gatavot kūkas pazudīs, ja to darīšu ikdienā. Man ļoti patīk nedēļas nogalē, atpūšoties no darba pienākumiem, uzcept ko gardu, bet vai varētu katru dienu cept tortes un kūkas, nezinu gan,” smaidot saka līgatniete. Runājam ar Sigitu arī par to, kā dzīvojam. Viņa bilst, lielākā daļa sabiedrības kļuvusi vienaldzīga pret sevi, gan domājot par uzturu, gan aktivitātēm. “Daudz sēžam, maz staigājam. Esam arī diezgan vienaldzīgi viens pret otru. Varbūt esam noguruši no milzīgā informācijas lauka un visa tā, ko šodien cilvēks var darīt. Pati esmu apmierināta, ka dzīvoju skaistā novadā, un domāju, ja cilvēki vairāk atrastos pie dabas, viņi arī nebūtu tik stresa pilni,” saka S. Trauliņa. Tāpat viņa norāda, ka nevarētu Latviju iemainīt pret kādu citu zemi. Viņa var aizbraukt ekskursijā, paciemoties, taču ne aizbraukt pavisam prom. “Draugu un paziņu vidū netrūkst cilvēku, kuri devušiem prom, bet es tā nevarētu. Domāju, esmu iemācījusies izvērtēt savas vēlmes un vajadzības, lai varētu pagaidām dzīvot Latvijā un nedomāt par prom braukšanu. Bet nevar jau noliegt, ka gribētos daudz ko vairāk, labāk, bet esmu laikam pieticīga,” smaidot saka Sigita. Viņa arī norāda, ja cilvēks vēlas, vienmēr var atrast veidus, kā izdzīvot un reizē sadzīvot ar sevi. Liene Lote Grizāne
Komentāri