Mūsdienās sociālie tīkli pazīstami gandrīz ikvienam. Tajos izveido profilus un sazinās ar draugiem, skolasbiedriem, radiem, paziņām, arī mazpazīstamiem cilvēkiem. Saziņa tīklā notiek dažādi – ir dienasgrāmatas un blogi, ir interešu grupas, cilvēki mainās ar fotogrāfijām, augšupielādē audio un video failus, sūta vēstules un dara visu ko citu.
Tāpat var teikt, ka daļai sabiedrības, īpaši jauniešiem, sociālajos tīklos ir teju vai otra pasaule un dzīve, kurā notiek viss. Ar šādiem cilvēkiem tad arī “Druva” sarunājās, lai noskaidrotu, vai viņi savu ikdienu vispār spēj iedomāties bez saziņas sociālajos tīklos.
Cēsnieki Inita Bundzeniece un Jānis Kalniņš stāsta, ka izmanto dažādus sociālos tīklus, sākot ar draugiem.lv, facebook.com, twitter.com, un vēl citus. Viņi norāda, ka ir ļoti maz jauniešu un arī vecāku cilvēku, kuri neizmanto kādu no sociālajiem tīkliem.
Jānis: – Ienākot datoriem, internetam un citām IT iespējām, sociālo tīklu attīstība bija pašsaprotama. To arī parāda milzīgais draugiem.lv lietotāju skaits. Tāpat facebook.com un twitter.com reti kuram ir sveši nosaukumi. Cilvēki veido profilus, raksta domas, publicē bildes un izveido savu otru dzīvi. Saziņa ar draugiem un paziņām, pat personu meklēšana darba vajadzībām notiek šajos tīklos.
Inita: – Piekrītu, ka sociālie tīkli ir ikdiena daudziem, par to pat tiek veidotas izrādes. Kā piemēru varu minēt pazīstamā aktiera Andra Buļa monoizrādi “Face Book. Post Scriptum”, kura arī runā par sociālo tīklu ietekmi uz cilvēku. Turklāt lasīju interviju ar Andris Buli, kur viņš minēja, ka, gatavojot izrādi, intensīvi izmantoja sociālos tīklus un kļuva pat atkarīgs no tiem. Arī es esmu reģistrējusies vairākos sociālajos tīklos, tāpat mani draugi. Redzu, kā viņi pavadījuši brīvdienas un pat to, kur kurš konkrētā brīdi atrodas. Kad redzu, ka esmu līdzās, varam saskrieties, parunāt. Dažkārt kāds draugs ieraksta, ka jūtas bēdīgs, skumjš vai priecīgs. Es uzreiz komentēju, apvaicājos, kāds tam iemesls.
– Vai nav tā, ka esam kā uz delnas, esam savu dzīvi padarījuši ļoti atklātu citiem?
Inita: – Jā, bet kur gan vēl, ja ne sociālajos tīklos mums ir iespēja, piemēram, izdzēst, bloķēt vai tieši pretēji – uzaicināt kļūt par draugu, paziņu svešinieku. Dzīvē jau neiesi klāt uz ielas un neteiksi – kļūsti mans draugs, bet šādā veidā tas notiek. Nereti sekojam slavenībām, mūzikas grupām, kļūstot it kā par viņu draugiem. Tāpat arī reālajā dzīvē no redzesloka neizdzēsīsi nevēlamu kaimiņu, kolēģi vai skolasbiedru, bet sociālajos tīklos tas izdarāms, un tā patiešām izveidojam savu vidi.
Jānis: – Vesels stāsts var būt par bilžu galerijām. Visi redz, kur esi bijis, kā pavadījis svētkus vai darbdienu. Visi visu “laiko”, proti, spiež “like” (patīk) pogu. Redzam, kur draugs bijis, kur darba devējs vai kolēģi pabijuši, un viss patiešām ir kā uz delnas. Taču tā jau ir katra paša cilvēka izvēle. Neviens nav spiedis būt tik atklātam pret citiem. Ja negribi, nekur nereģistrējies, neko nesaki un neievieto savas bildes.
– Droši vien var teikt, ka ir cilvēki, kuriem visu laiku rokās ir viedtālrunis un kuri nemitīgi stāsta, ko redz, izsaka viedokļus un tiešām dzīvo kādā no sociālajiem tīkliem.
Inita: – Jā, arī manu draugu lokā ir cilvēki, kuri ir pārņemti ar būšanu sociālajos tīklos. Kuri nemitīgi čato, komentē, bildē redzēto un publisko. Droši vien var teikt, ka ir bīstami ar to visu pārlieku aizrauties, lai nezaudētu reālo dzīvi. Lai nebūtu tā, ka komunicējam tikai internetā, bet faktiski nesatiekamies.
Jānis: – Bet tajā pašā laikā, nenoliedzami, sociālie tīkli padara dzīvi vieglāku. Piemēram, kopjot māju, varu pievērst uzmanību arī draudzenei, parunāties vai uzlabot omu.
– Bieži apspriests temats ir fotogrāfijas, kuras ievieto sociālo tīklu kontos, īpaši, ja to dara augstas amatpersonas vai populāri cilvēki. Kādas bildes publiskojat jūs?
Inita: – Latvijā jau ir bijuši precedenti, ka ministri un citas augsta ranga amatpersonas draugiem.lv vai citviet ievieto divdomīgas un pikantas bildes. Tas jau kaut ko liecina par šiem cilvēkiem. Turklāt mūsdienās, ja darba devējs vēlās pieņemt darbinieku, viņš noteikti ieies sociālajos tīklos un apskatīsies konkrētā cilvēka profilu. Tā tas notiek ļoti bieži. Arī es šādi esmu skatīta pirms pieņemšanas darbā. Man pēc tam to pateica.
Jānis: – Der atcerēties arī to, ka fotogrāfija vai galerijas parasti ir pirmās, kas tiek novērtētas, atšķirot sociālā tīkla profilu. Tas ir normāli, jo bildes jau atspoguļo mūsu ikdienu, atpūtas kvalitāti un pat raksturo ģimeni un draugus.
– Vai varat iedomāties, ka jūs nebūtu nevienā no sociālajiem tīkliem?
Inita: – Noteikti ne. Bez tā nevar. Patiešām tā ir otra vai pat pati īstā dzīve. Tur viss notiek. Tur ir draugi, notikumi.
Jānis: – Es arī laikam nevaru iedomāties sevi ārpus sociālajiem tīkliem. Pieļauju, ka, gadiem ejot, tie kļūs par vēl lielāku dzīves sastāvdaļu. Svarīgi tajā visā nepazaudēt pašiem sevi un patiesās vērtības, dzīvot dzīvi fiziski, nevis internetā. Liene Lote Grizāne
Komentāri