Cēsniece Marija Markule ir ļoti daudzpusīga un radoša jauniete. Viņa Vidzemes Augstskolā studē tūrisma organizāciju un vadību, bet brīvajā laikā aizraujas ar fotografēšanu, kā arī rotu veidošanu.
Marija atzīst, ka viņu Rīga kā studiju un dzīves vieta nav vilinājusi un aizvien nevilina. Tādēļ vidusskolas pēdējā gadā jau bijis skaidrs, ka studēt
dosies uz Valmieru. Marija izmēģinājusi spēkus, piesakoties vairākos studiju virzienos, taču izvēlējusies apgūt tūrisma organizāciju un vadību: “Izvēli neesmu nožēlojusi. Ir sācies ceturtais studiju gads, un varu teikt, ka šī joma ir ļoti interesanta un labprāt tajā arī strādāšu. Jau esmu guvusi interesantu pieredzi. Visam kursam bija kopīga prakse – ar velosipēdu devāmies iepazīt Alūksnes novada lauku tūrismu, zemnieku saimniecības. Vēl viena interesanta prakse bija viesmīlības servisā, kur apguvām darbu restorānos, kā arī viesnīcu tīrīšanu. Individuālā prakse man bija Cēsu Tūrisma informācijas centrā, kā arī Vidzemes tūrisma asociācijā.” Marija uzsver, ka viņa savu nākotni cer saistīt ar Cēsīm vai citu Vidzemes pilsētu, taču Rīga un darbs ārzemēs viņu, vismaz pagaidām, nevilina.
Šo vasaru Marija pavadīja, strādājot kā viesmīle Vidzemes koncertzāles “Cēsis” kafejnīcā – restorānā “Bohēma”. Tas bijis ļoti interesanti gan profesionālā ziņā, lai labāk izprastu viesmīlības jomu, gan tādēļ, ka varēja satikt daudz Cēsu viesu. Ne viens vien arī vaicājis, kur aizbraukt, ko apskatīt un kā kaut kur nokļūt. Tad Marija varējusi likt lietā Tūrisma informācijas centrā gūto pieredzi un zināšanas.
Marijas liela aizraušanās, ko novērtē aizvien vairāk cilvēku, ir fotografēšana. Marija stāsta: “Šķiet, mācījos piektajā vai sestajā klasē, kad sāka rasties interese par fotografēšanu. Vecāki bija nopirkuši parasto “ziepju” fotoaparātu, sāku fotografēt, salīdzināt, kā un kas mainās, izmantojot dažādas fotoaparāta iespējas. Palēnām iepazinu arī bilžu apstrādi, meklēju informāciju, iedvesmu grāmatās, internetā. Vēlāk ģimene iegādājās jau nedaudz labāku fotoaparātu, tad nākamo – vēl labāku, bet aizvien neprofesionālo. Taču jau tad sākās pirmās veiksmes – Cēsīs bija konkurss „Dzīvot šodienai, neaizmirstot par rītdienu”, un tajā ar savām fotogrāfijām uzvarēju vairākus gadus pēc kārtas. Pirms apmēram diviem gadiem beidzot rokās turēju profesionālu fotoaparātu ar spoguļkameru, un nu jau ir iespēja fotografēt nopietnākā līmenī. Ir bijušas vairākas fotosesijas, esmu fotografējusi kāzas, palīdzējusi veidot tēlu jaunam kleitu veikaliņam Cēsīs “Kinoo”.
Fotografēt cilvēkus, kāzas un citus nozīmīgus notikumus ir ļoti atbildīgs pienākums. Man aizvien ir satraukums, jo ļoti gribas, lai cilvēkus mans veikums apmierina, lai viņiem patīk. Uzskatu, ka man piemīt redzējums, bet tehniskās iespējas, protams, vēl nav tik labas, jo profesionāla aparatūra maksā ļoti dārgi.”
Marijai fotografēšana ir kaislība. Ja viņa ieraudzīs skaistu mirkli, nekavēsies to iemūžināt: “Reiz laukos pamanīju tālumā lapsas, sapratu, jāfotografē. Tā nu lēnām pusstundu gāju tuvāk un tuvāk, lai izdotos labas bildes. Savukārt citā reizē pa logu lietainā dienā pamanīju ļoti skaistu miglu tuvējā pļavā. Rezultātā bija skaistas fotogrāfijas, bet pati biju pilnībā salijusi.”
Marija atzīst, ka pagaidām nav apmeklējusi kursus, lekcijas, lai iegūtu kādu diplomu foto mākslā: “Daudzos kursos māca tehniskās lietas, kuras jau esmu apguvusi. Savukārt redzējums man jau ir, un, šķiet, to pat nevar iemācīt – vai nu tas ir, vai nav.”
Marijas fotogrāfijas guvušas atzinības dažādos konkursos un izmantotas arī Valmieras kalendārā un Valmieras ceļvedī. Tapusi arī Valmieras pastkartīte ar Marijas fotografētu attēlu.
Vēl viena Marijas aizraušanās ir rotu darināšana. Viņas rotas top no metāla, stikla un fotogrāfijām. Stiklā tiek “ieslodzīti” foto attēli, un tā top gredzeni, auskari. Marija veidojusi arī suvenīrus Raunas pašvaldībai.
Šis gads Marijai būs nozīmīgs, jo jāraksta bakalaura darbs, jāpabeidz studijas un paralēli tam jāturpina attīstīt savus vaļaspriekus. Pēc studijām būs vajadzīgs arī algots darbs. Marija atzīst, ka pagaidām par to, kur un kādu darbu atradīs, neuztraucas. Viņa optimistiski piebilst, ka darbs “atnāks”. Māra Majore – Linē
Komentāri