Dzērbenietes Renita Ratniece un Arita Andersone pagasta centrā jau vairāk nekā gadu vada skaistumkopšanas salonu “Divas pērles”. Arita ir profesionāla friziere, bet Renita – nagu kopšanas un meikapa speciāliste. Abas jaunietes norāda, ka nekad nav domājušas par dzīvi pilsētā, tādēļ vienmēr domāts, kā var naudiņu pelnīt, dzīvojot laukos. Abām jau sen bijusi iecere par sava salona izveidošanu.
Arita stāsta, ka vēl pirms pāris gadiem strādājusi par pārdevēju Taurenē, kas, viņasprāt, ir pats pazemojošākais darbs, jo īpaši laukos, kur pār pārdevēja galvu nāk visi iespējamie pārmetumi.
“Jau veikalā strādājot, sāku mācīties frizieru skolā, tas bija mans sapnis. Man ļoti patīk būt pašai sev saimniecei un nebūt atkarīgai no kāda. Turklāt ir patīkami, ja vari darīt to, kas patīk un padodas. Un arī friziera darbā nepietiek ar vienas skolas absolvēšanu. Mode un tendences mainās. Tiek piedāvāti jauni matu kopšanas līdzekļi, mainās frizēšanas tehnikas. Tam visam jāseko līdzi, un tas ir interesanti,” saka Arita.
Arī Renita norāda, ka ir apmierināta ar savu dzīvi un to, ka spēj darboties pati savā salonā.
“Dzērbenē nav bijušas frizētavu vai skaistumkopšanas salonu tradīcijas. Paņēmām ļoti šauras telpas, nolēmām paskatīties, kā mums ies. Šobrīd varam sacīt, ka mūsu pakalpojumus izmanto ne tikai dzērbenieši, klienti ir arī no Taurenes, Drustiem, Kaives, Vecpiebalgas un pat Rīgas. Pie mums nāk jau pastāvīgi klienti, kā arī pamazām rodas arvien jauni. Par darba trūkumu nesūdzamies un domājam, kā attīstīties, kā piedāvāt arvien ko jaunu,” teic Renita.
Abas salona vadītājas norāda, ka pat tādā samērā nelielā pagastā kā Dzērbene ir iespējas. Viss gan esot atkarīgs no pašu vēlmes darboties un kaut ko sasniegt.
Renita teic, ka ļoti priecājas par jaunajām ģimenēm, kuras ienāk pagastā un cenšas kaut ko darīt. Dzirdēts, ka kāds no jauniešiem domā par kafejnīcas atvēršanu, kādas nu jau labu laiku pagastā nav bijis.
Arita un Renita pašu spēkiem veido Jauniešu biedrību, kurai būs arī vadītājas.
“Tikai un vienīgi pašiem jākustas, nav jāgaida, kad pašvaldība vai valsts kaut ko piešķirs. Esam ar vēl dažiem aktīvistiem nolēmuši radīt biedrību, kura varētu sagatavot projektus un piesaistīt finansējumu, ko ieguldīt jauniešu un bērnu dzīves kvalitātes uzlabošanai pagastā. Priecājos, ka renovētajā ēkā netālu no pagastmājas ierādītas telpas Jauniešu centram. Arī tas būs kaut kas jauns dzērbeniešiem. Tā kā palieku pie viedokļa, ka iespējas ir, tikai pašiem vajag darīt un rīkoties,” teic Arita Andersone.
Arī Renita piekrīt kolēģei un teic, ka pagastā pamazām notiek pārmaiņas, jo jaunu cilvēku netrūkst. Taču viņa norāda, ka nevajadzētu vienam otru apskaust un aprunāt, ar ko reizēm nākas saskarties tiem, kas grib darboties.
“Katrs jau mēs dzīvē sasniedzam tik daudz, cik vēlamies. Un jauniešiem noteikti ieteiktu meklēt savas iespējas un nebaidīties jautāt, prasīt padomu. Mēs varam teikt, ka mūsu ideju par biedrību atbalsta gan pagasta ļaudis, gan novada pašvaldība. Gājām ar savām idejām, nevienam neko nepārmetām, un viss, ko vēlējāmies izdarīt, tika atbalstīts. Esam gatavas strādāt sev un jaunajām ģimenēm, kas dzīvo pagastā,” optimistiski saka Arita. Liene Lote Grizāne
Komentāri