Cik bieži gan pārņem sajūta, ka varētu visu nolikt pie malas un doties kaut kur prom… Atpūsties, uzkrāt spēkus vai nedaudz apstāties no ikdienas nemitīgās steigas. Tieši tā izdarīja cēsniece Ieva Zaharova ar draugu Kristiānu Rutkovski, kuri vienā dienā nolēma aiziet no darba un doties ceļojumā uz Ameriku.
“Mēs ar Kristiānu pēdējos divus dzīves gadus strādājām labi atalgotās darbavietās, bet laikam jau pienāca brīdis, kad apjautām – esam pārāk jauni, lai strādātu tik labos darbos un sevi visu veltītu karjerai. Sen jau bija doma, ka gribētos nedaudz no visa atpūsties, kaut kur aizbraukt. Kādā dienā joka pēc nolēmām paskatīties, cik maksā biļetes uz Austrāliju vai Ameriku,” stāsta Ieva un bilst, ka avio biļetes uz ASV izrādījās tik lētas, ka viņi abi nedomājot tās iegādājās.
“Parasti visiem liekas, ka Amerika ir dārgs un nepiepildāms sapnis, taču biļete no Rīgas uz Ņujorku ar pārsēšanos Oslo maksāja tikai 160 eiro vienai personai. Tas laikam arī mums bija lielākais grūdiens idejai, ka jābrauc. Atpakaļ no Sanfrancisko uz Rīgu biļeti pirkām par apmēram 200 eiro,” stāsta Kristiāns, sakot, ka ceļojumā abi devās tikai ar divām mugursomām, bet izrādījās, ka arī tajās var salikt tik daudz, ka viss nemaz nav nepieciešams.
Ieva smaidot teic, ka viņai līdzi bija pat augstpapēžu kurpes, vairākas kleitiņas, nemaz nerunājot par krekliem, džemperiem, biksēm, šortiem un pat segu.
“Kad biļetes nopirkām, mums bija tieši divi mēneši, lai draugiem, ģimenei un arī darbavietai paziņotu jaunumus. Kā prasa likumdošana, darbā uzrakstījām atlūgumus, mēnesi nostrādājām un sākām gatavoties ceļojumam, lai Amerikā nebūtu pavisam baltas lapas. Taču nebija arī tā, ka mums būtu izplānota katra ceļojuma diena. Kopumā bijām apjautuši, ko vēlamies redzēt un apceļot, bet braucām, īsti nezinot, kur un kā dzīvosim. Tikai pirmajai dienai bijām sameklējuši viesnīcu, bet kopumā šajos trīs mēnešos viesnīcās nakšņojām vien kādas trīs reizes,” stāsta Ieva un abi ar Kristiānu aizrautīgi dalās piedzīvojumos.
Nenoliedzami, jauniešiem sākumā talkā nāca koučsērfings jeb, latviski tulkojot, dīvānsērfošana, kas nozīmē, ka ir cilvēki, kuri labprāt uz vienu vai vairākām naktīm ir gatavi savās mājās izmitināt ceļotājus. Tāpat daudzos gadījumos Ieva ar Kristiānu mitinājās pie cilvēkiem, kurus sastapa uz ielas, sabiedriskajā transportā vai kādā ēstuvē.
“Amerikāņi ir ļoti draudzīgi un pretimnākoši. Viņi smaidīja, uzsāka sarunu un lielākoties vienmēr prasīja, ko mēs Amerikā darām, kurp dodamies, kur apmetīsimies. Vajadzēja tikai pateikt, ka mums īsti nav plānu, kur konkrētajā naktī nakšņot, kā saņēmām ielūgumu. Iemācījāmies ātri vien ļauties dienai un brīdim. Neko vairs pat necentāmies plānot, bet baudījām katru dienu, viss notika it kā pats no sevis. Satikām daudz cilvēku, kuri bija gatavi mums izrādīt pilsētu vai tuvējo apkārtni. Daudzi mūs izmitināja vai ar draugu starpniecību palīdzēja atrast naktsmājas,” stāsta Ieva.
Jaunieši atklāj, ka 88 dienās Amerikā apceļoja desmit štatus – Ņujorkas, Pensilvānijas, Floridas, Teksasas, Ņūmeksikas, Arizonas, Kolorado, Kalifornijas, Nevadas un Jūtas. Ar iznomātu automašīnu jaunieši nobrauca 50 tūkstošus kilometru. Taču šādu ceļošanas veidu viņi izvēlējās tikai pašā sākumā. Tālāk jau daudz ceļoja ar stopiem vai nesen iepazītu cilvēku automašīnā.
“Bija arī cilvēki, kuri mūs izmitināja savās mājās un uz pāris dienām aizdeva auto, lai apceļojam apkārtni. Sacīja, lai tikai no rīta aizvedam uz darbu un tad paši braucam, kurp vēlamies,” bilst Kristiāns.
Visi jauniešu stāsti un sastaptie ļaudis nav aprakstāmi, bet, taujājot, kas tomēr bija visatšķirīgākais,viņi saka, ka teju katram amerikānim mājās, mašīnā vai darbā atrodas ierocis. Arī sievietēm rokassomiņās ir pa ierocim, ar ko nepieciešamības gadījumā aizstāvēties.
“Īpaši Dienvidu štatos ierocis nav nekas svešs. Viņi brīvdienās brauc šaut un māca to bērniem. Tāpat noteikti gribas pieminēt laika apstākļus. Visa mūsu ceļojuma laikā, šķiet, pāris dienas bija apmākušās. Pārējā laikā bija zilas debesis un silta saulīte. Tas noteikti ir tas, pie kā gribas pierast,” smejot saka Kristiāns un atzīst, ka abiem ļoti paticis būt Amerikā un tik daudz ko piedzīvot. Tomēr abi ceļotāji bilst, ka prātā nāk arī tas, kas Latvijā ir labāks nekā Amerikā.
“Viena no lietām, kas Latvijā ir daudz labāka nekā Amerikā, noteikti ir ūdens. Amerikā tas ir ļoti hlorēts, un viņi uzskata, ka tātad tas ir tīrs. Mums bija ļoti grūti pie tā pierast. Gan pērkot veikalā, gan tecinot no krāna, saņēmām ūdeni ar stipra hlora piegaršu. Noteikti arī pārtika Latvijā ir daudz veselīgāka, tāpat maltītes ieturēšanas un gatavošanas paradumi. Mēs biežāk iepērkamies, gandrīz katru dienu, bet amerikāņi iepērkas uzreiz teju mēnesim. Un viss, ko viņi pērk, ir saldēts vai jau pusgatavs,” stāsta Ieva un Kristiāns, atminoties, kā kādai amerikāņu ģimenei gatavojuši īstas vakariņas. “Tā, kā to darām mēs! Gatavojām vistas gaļas veltnīšus ar kartupeļiem un salātiem. Saimnieks apēda trīs porcijas. Viņiem ļoti garšoja mūsu pagatavotā maltīte, un viņi brīnījās, ka mēs gatavojam ēdienu pat vairākas stundas. Un jāteic, ka līdz ceļojuma beigām mums tieši sāka pietrūkt mūsu ierastās pārtikas,” saka Kristiāns.
Atminoties iepazītos cilvēkus, jaunieši teic, ka tādu tiešām bija daudz un ļoti daudzi prātā palikuši ar labo. Iegūti arī daudzi jauni paziņas un draugi. Viens no tuvākajiem ir kāds amerikānis, kurš jauniešus savās mājās izmitināja mēnesi. Turklāt atliek vien iedomāties, kāda ir māja amerikānim, kurš nodarbojas ar naftas ieguvi. “Kādās kopīgās vakariņās bija ieradušies arī mājas saimnieka draugi un biznesa partneri, un viņš atklāja, ka pagājušajā gadā nopelnījis 350 miljonus dolāru. Bet šie cilvēki nebija ne lepni, ne iedomīgi. Mēs nevienu brīdi viņu kompānijā nejutāmies nelāgi. Tas laikam ir tas visfantastiskākais un varbūt pat daļēji neizprotamākais,” bilst Ieva.
Šobrīd abi jaunieši vēl ir pārdomu un atmiņu iespaidā, jo Latvijā atgriezās maija sākumā. Abi nolēmuši, ka vasarā mēģinās uzsākt privātu biznesiņu, sapelnīs naudiņu un jau rudenī atkal liks plecos mugursomas, un dosies, visticamāk, uz Āzijas valstīm.
“Arī ar šo interviju mēs laikam abi vēlamies pateikt jauniešiem, ka vajag uzdrošināties, nevajag baidīties. Domāju, mēs katrs paspēsim gan izmācīties, gan izveidot karjeru labos uzņēmumos, bet šis brīdis, kad vēl nav ģimenes, bērnu, kad vari atļauties būt brīvs, ir jāizmanto. Un tas patiešām nav dārgi vai neiespējami,” norāda jaunieši un atklāj, ka ar viņu piedzīvoto katrs var vairāk iepazīties viņu mājaslapā.
LIENE LOTE GRIZĀNE
Komentāri