Rūta Auziņa (24) ir dzimusi un augusi Cēsīs, bet nu jau piecus gadus par savu dzīvesvietu var saukt Rīgu. Jauniete absolvējusi Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas un vadības fakultāti un sākusi darba gaitas informāciju tehnoloģiju (IT) kompānijā „Winkora”, kurā strādā par IT programmas konsultanti.
Rūta līdztekus darba pienākumiem divas reizes nedēļā velta laiku tam, kas vistuvākais viņas sirdij – teātra spēlei. „Jau kopš sevi atminos, teātris mani vienmēr piesaistīja. Tomēr Cēsīs neatradu iespēju, jo ne skolā, ne citur par teātra spēli nebiju dzirdējusi. Tā nu mans ilgi lolotais sapnis palika nepiepildīts līdz brīdim, kad pirmajā septembrī ierados Rīgas Tehniskās universitātes telpās. Tur studenti dalīja bukletus par ārpus studiju aktivitāšu iespējām. Tā kā biju nolēmusi, ka vēlos ko darīt arī ārpus studijām, tad paņēmu bukletu, kurā bija ietverta visa informācija par aktivitātēm. Tiklīdz ieraudzīju, ka RTU ir savs teātris, kurā uzņem jaunus dalībniekus, ne mirkli nedomāju, bija skaidrs, ka jāpiedalās,” stāsta Rūta.
Šo piecu gadu laikā, kopš cēsniece spēlē Rīgas Tehniskās universitātes studentu teātrī „Spēle”, kura režisors ir kādreizējais aktieris Romāns Grabovskis, ir iegūts daudz jaunu iespaidu. Nospēlētas vairākas lugas, Rūta ievēlēta par studentu teātra „Spēles” pasākumu organizatori un kopā vēl ar četrām kolektīva aktrisēm saņēmusi balvu nominācijā „Labākā aktrise” par lomu Hermaņa Paukša lugas „Ķieģelis” iestudējumā. „Cilvēki, kas spēlē teātri, ir īpaši, jo viņi ir interesantas un spilgtas personības, brīvi un atraisīti cilvēki, kas mani piesaista. Mūsu kolektīvā ir jautri, esam draudzīgi. Dažreiz pēc mēģinājumiem mēdzam aiziet padzert tēju, dažreiz kopā svinam dzimšanas dienas vai citus svētkus. Piemēram, šajās brīvdienās, tāpat kā iepriekšējos gados, notiks teātra nometne. Tas nozīmē, ka uz trim dienām braucam ciemos pie kāda no teātra dalībniekiem. Divas reizes šī nometne notikusi pie manis. Tā kā septembrī norisinās tradicionālās Dzejas dienas, tad šīs nometnes laikā mēs sākam gatavot izrādi. Tāpat piedalāmies ikgadējās studentu teātra dienās, kas norisinās pavasarī. Pirmajā dienā tiek spēlētas izrādes, bet dienas beigās tiek saņemti apbalvojumi: „Labākais aktieris”, „Gada izrāde” un citas nominācijas. Jāteic, ka mūsu studentu teātris „Spēle” arī ir ieguvis vairākas nominācijas. Savukārt otrajā dienā notiek meistarklases, kad uz skatuves kāpj Latvijā pazīstami aktieri. Tur radās izdevība satikt arī slaveno baleta pedagoģi Tamāru Ēķi, kas viennozīmīgi ir bijis viens no fantastiskākajiem mirkļiem, ko esmu piedzīvojusi. Par vienu no neaizmirstamākajiem mirkļiem varu nosaukt arī uzstāšanos kopā ar kolektīvu uz VEF kultūras pils skatuves, uz kuras spēlējām Antona Čehova lugu „Kaija” ,” teic jauniete.
Jautāta, ko teātra spēle devusi viņas izaugsmei, Rūta teic, ka noteikti pārliecību par sevi un to, ko dara. „Pirms sāku studijas Rīgas Tehniskajā universitātē, mani vienmēr uztrauca uzstāšanās lielas auditorijas priekšā. Bija lampu drudzis. Tagad uzstāšanās man nesagādā nekādas problēmas. Četros gados, kopš spēlēju teātrī, ir nācies tik bieži kāpt uz skatuves lielas auditorijas priekšā, ka pamazām pieradu pie publikas uzmanības. Tāpat teātris man ir devis improvizācijas spējas. Piemēram, dažreiz, uzstājoties auditorijas priekšā, gadās, ka plānotais nesokas, kā paredzēts, – tiek sajaukts runājamais vai gadās kāds misēklis, tad nu izlīdzos ar improvizāciju tā, lai cilvēki nepamanītu, ka esmu apjukusi. Tam lieliski noder kāds joks, kas vienmēr nostrādā,” atklāj R. Auziņa.
Viņa gan norāda, ka teātris paliks tikai un vienīgi vaļasprieks – amatieru līmenī, jo dzīvē iegrozījies tā, ka profesionāli to apgūt nav iznācis. „Pagājušo gadu absolvēju Rīgas Tehnisko universitāti, kas mani ievirzīja citā darbības sfērā. Man patīk mans darbs. Redzu, ka tajā jomā man ir lielas izaugsmes iespējas. Lai kā man patiktu teātra spēle, vēlmi ar to nodarboties profesionālā līmenī mazina ikvienam zināmais, ka Latvijā ar radošajām izpausmēm, it īpaši aktiermeistarību, ir grūti nopelnīt tik, lai nebūtu jāuztraucas par ikmēneša ienākumiem. Tomēr teātris vienmēr būs mana sirdslieta, kuru nedomāju pamest, jo izbrīvēt pāris stundu nedēļā tam, kas man liek smaidīt, ir nieks, ” tā cēsniece Rūta Auziņa.
Komentāri