Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Meklēt kopīgo un apjaust atšķirīgo

Liene Lote Grizāne
09:33
09.10.2015
7
Jauniesu Samazinata 1

Cēsīs vairākas nedēļas dzīvoja divi spāņi – Fēliks Delgado Mozillo, Huans Manuels Durans Rivero un francūzis Abdelativs Hedars, kuri savās mājās ikdienā strādā ar bērniem un jauniešiem, kuri lielākoties nonākuši kādās grūtībās.

Jauniešus Cēsīs uzņēma biedrības “Jaunatne par” pārstāve Sarma Brauna, kura ikdienā īsteno dažādus projektus. Viņa ir arī tas cilvēks, kurš jauniešiem piedāvā brīvprātīgo darbu ārzemēs un arī citu tautu pārstāvjus aicina uz Latviju, Cēsīm gūt pieredzi un uzzināt ko jaunu.

Jau sarunas sākumā abi spāņi neslēpa sajūsmu par Latviju un Cēsīm. Teju jau trīs nedēļu laikā viņi bija ne tikai iepazinuši pilsētas kultūrmantojumu vai devušies izbraucienos ar laivu vai velosipēdiem, bet apmeklējuši vairākas iestādes, kas ikdienā strādā ar jauniešiem. To starpā Nodarbinātības valsts aģentūru, Probācijas dienestu, kā arī Raiskuma speciālo internātpamatskolu.

“Esmu absolūti sajūsmā par Latviju, taču, ja runājam par to, ko ikdienā daru Spānijā un kādēļ esmu Latvijā, jāteic, ka atšķirības ir manāmas. Turklāt patiesi par Latviju šajās nedēļās guvu ļoti pozitīvu iespaidu,” saka Fēliks un bilst, ka pirmā atšķirība, ko viņš pamanījis, – Latvijā pie pilsētām neveidojas nomales rajoni, kuros plaukst un zeļ nabadzība, kriminālas darbības vai narkotiku pasaule.

“Jāteic, ka Spānijā diemžēl tieši šāda aina nereti paveras pie lielajām pilsētām. Tur cilvēki izveidojuši tā kā savas komūnas, bet tās pavisam noteikti nav labvēlīgas ne ģimenēm, ne bērniem. Gadās, ka no sliktām ģimenēm bērnus uz laiku izņem, viņus ievieto speciālos centros, un mēs ar bērniem strādājam. Ir arī speciālisti, kuri strādā ar vecākiem, atbalsta viņus, jo pienāk diena, kad bērnam ģimenē ir jāatgriežas. Tie ir skaisti un emocionāli mirkļi,” saka Fēliks. Savukārt Huans vērtē, ka viena no lielākajām problēmām Spānijā ir jauniešu bezdarbs. Jaunietis stāsta, ka pats ir students un apgūst socioloģiju, taču daudz laika velta brīvprātīgā darbam. Huans par sevi ir pārliecināts un teic, ka viņš tic, ka darbu atradīs, taču redz tos jauniešus, kuri ir mazāk motivēti mācīties un vēlāk iekļauties darba tirgū.

Tam piekrīt un līdzīgu problēmu saskata Abdelativs no Francijas, kurš norāda, ka nereti viņa valstī jaunieši jau 14 vai 15 gadu vecumā pamet skolu, jo nevēlas mācīties. Viņus vilina tikai ideja par pirmo nopelnīto naudu.
“Tad arī sākas problēmas, jo neviens jau darbā neņems 14 gadu vecu jaunieti, turklāt vēl bez izglītības. Tad šie jaunieši sāk pārdot narkotikas, nokļūst pat kriminālā vidē – sāk zagt. Tieši motivācijas trūkums mācīties nākotnes mērķa vārdā ir visnopietnākā problēma,” saka sociālais darbinieks no Francijas.

Biedrības “Jaunatne par” vadītāja Sarma Brauna norāda, ka ir saprotamas Eiropas valstu problēmas. Runājot par Latviju, viņa bilst, ka mums lielākā neiecietība veidojas pret jauniešiem – invalīdiem. Ne katrs darba devējs vēlas vai spēj pieņemt darbā šādu jaunieti un nodrošināt viņam atbilstošus darba apstākļus.

“Pēc pieredzes varu sacīt, ka jaunietis, kuram ir kustību traucējumi, varbūt pat valodas defekti, darbā būs daudz atbildīgāks un motivētāks. Ar dažādu projektu palīdzību esam sarūpējuši pagaidu darba vietas daudziem jauniešiem. Jāatzīst, ka pilnīgi veseli un spējīgi jaunieši bieži vien nenovērtē neko. Problēma ir motivācijas trūkums,” saka Sarma.

Abdelativs stāsta, ka Francijā jauniešiem, kuri ātri beiguši mācības un kuri īsti nesaprot, ko nozīmē būt aktīvam darba tirgū, tiek piedāvāts brīvprātīgā darbs.

“Šādā veidā jaunieši tiek tuvināti idejai, ka no rīta ir jāceļas konkrētā laikā, jādodas uz darbu, un, galu galā, ir arī konkrēti pienākumi, kas pa dienu jāpaveic. Atbalstu brīvprātīgo darbu, jo jauniešiem tā ir liela iespēja apjaust, ko nozīmē strādāt. Turklāt vēl var izvēlēties konkrētu nozari, kas interesē,” saka Abdelativs, kuram arī dzīvē nav viegli nācies iegūt izglītību un pierādīt sevi darba tirgū.

Arī abi Spānijas pārstāvji piekrīt, ka brīvprātīgo darbs ir lielisks veids, kā radināt jaunieti pie kāda darba, pienākuma, atbildības un arī ļaut saprast, ko viņš dzīvē vēlas darīt. Ne velti mūsdienās ir arī daudz iespēju brīvprātīgo darbu veikt kādā citā valstī, iepazīstot arī citu tautu kultūru, valodu un tradīcijas.

“Tā ir milzīga pieredze. Taču ļoti bieži jauniešiem ir nepieciešama palīdzība neapmaldīties dzīvē. Ir dažādi riska faktori, kas ģimenēm būtu jānovērš. Domāju, ka daudzas problēmas ir līdzīgas katrā Eiropas valstī,” saka Fēliks no Spānijas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Runā par līdzdalību un saliedējas

07:05
16.07.2024
33

Cēsu novada jauniešu saliedēšanās pasākums “Lauzt Robežas” nemainīgi jau trešo gadu divu dienu garumā aicināja visa novada jauniešus. Pirms septiņiem gadiem to aizsāka toreizējā Pārgaujas novada jaunieši, arī šoreiz, jau septīto reizi, pasākums notika Straupes pagasta atpūtas bāzē “Mārkulīči”, šogad īpaši pievēršot uzmanību tēmai – līdzdalība. Projekta koordinatore Iluta Balode teic, ka pasākums “Mārkulīčos” ir  […]

…no Amatas uz Tūju un tālāk – prom vasarā!

05:17
03.07.2024
48

Skanīgs, sportisks un zaļš šogad izvērtās mācību gada noslēgums Amatas pamatskolā. “Baudījām programmas “Latvijas skolas soma” kultūr­izglītojošās pr­og­ram­mas “Leģendas mūzikā” un “Instrumentu karnevāls”. Skolas direktoram Valdim Nītiņam izdevās ambiciozais, skolēnus tik ļoti intriģējošais divu dienu Vidzemes jūrmalas piedzīvojums: pārgājiens ar nakšņošanu teltīs, pašu gatavotām vakariņām un brokastīm,” tā par atraktīvo skolas mācību gada noslēgumu pastāsta […]

Sapnis par savu mini zoo

10:10
25.06.2024
310
1

Sandijs Polis teic – nav labākas, skaistākas un mierpilnākas vietas uz pasaules par Ieriķiem. Jaunietis ir īsts ieriķietis, te arī šogad absolvē Amatas pamatskolu. “Visa mana dzīve ritējusi pa un ap Ieriķiem. Te noteikti ir vieta, kur rast īstu mieru un ļaut vaļu emocijām. Ieriķos var iziet ārā kopā ar draugiem, bieži apmeklējam sporta laukumu […]

Jauniešiem svarīga iekļaujoša sabiedrība

06:16
19.06.2024
84

Kā jauniešus ar ierobežotām iespējām iekļaut jaunatnes darbā un sabiedrībā kopumā un kādas metodes, strādājot ar šo iedzīvotāju grupu, būtu labākās, tāda bija galvenā tēma Vidzemes nevalstisko organizāciju forumā. Pasākums Liepas jauniešu centrā “Apelsīns” pulcēja 40 pārstāvjus no Cēsu, Valmieras, Lim­bažu, Smiltenes novada un Rīgas organizācijām. Tēma ir plaša, jaunieši ar ierobežotām iespējām nav tikai […]

Švīkas sirds rotaļpagalmā

00:00
18.06.2024
55

Bērni apgūst dažādas vizuālās mākslas tehnikas, bet galvenais ir katra īpašās izpausmes Ar izstādes “Švīkas sirds rotaļpagalmā” atklāšanu CATA kultūras namā vēl vienu māksliniecisko gadu noslēdz Daigas Jirgensones vadītā mākslas darb­nīca “9 kaķi”. Izstādes atklāšana ir kā svētki pēc padarītā darba, kur bērniem ir iespēja pabūt ar saviem vecākiem un vecvecākiem, kā arī gandarījums redzēt […]

Novada skolēni sadejo Cēsīs. Lietus svētkiem netraucē

14:34
05.06.2024
127

Ap tūkstotim mazu un lielu dejotāju no visa plašā novada 1. jūnijā Cēsu Pils parka estrādē izdejoja Cēsu novada Skolu jaunatnes deju svētkus “Viņi to pa īstam prot”. Svētki notika pēc astoņu gadu pārtraukuma, pulcējot dalībniekus no pašvaldības iestāžu kolektīviem – skolām, kultūras namiem un centriem – Cēsīm, Priekuļiem, Liepas, Straupes, Zaubes, Nī­taures, Drabešiem, Jaunpiebalgas […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
8
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
9
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
8
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
7
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi