“Sestdien Cēsīs bija stādu tirgus. Nekas, ka diena lietaina, tie, kas gribēja kaut ko nopirkt, bija klāt. Bet šoreiz ne par to, ko kurš pirka vai tirgoja, bet kā jutās pircēji. Tirgus laukums bedrēs, jāskatās zem kājām, tā uzskrienot kādam virsū vai nepamanot sen neredzētu kaimiņu. Mašīnu, kur nolikt, nebija, lavierējām vispirms pa Smilšu laukumu, tad apkārt vecajam tirgum. Labi, ka ienāca prātā lielveikala stāvlaukums, vismaz sagaidījām, līdz atbrīvojas vieta. Aiznest trīs ābelītes, ķirsi un plūmi tik tālu nevarējām, vīrs piebrauca pie benzīntanka, un es pirkumu nesu pāri ielai. Lai cik jauks tirgus, tomēr ar organizāciju kaut kas nebija kārtībā. Mājās braucot, redzēju, kā mašīnas riņķo ap veco un jauno tirgu, meklējot vietu, kur piestāt,” iespaidus pastāstīja Daina no kaimiņu novada.
Komentāri