Sniegs, kārtīgs aukstums – viss, kā nākas, lai ziemas sporta veidu cienītāji varētu baudīt sportiskās aktivitātes uz kalniem. “Druva” devās uz Žagarkalnu, lai raudzītu, vai aktualitāti nav zaudējis snovbords. Laiks, kad Latvijā parādījās pirmie sniega dēļi un kad snovošana bija kaut kas ļoti stilīgs, sen pagājis. Latvijā snovbords katru gadu attīstās, kā arī palielinās konkurence gan sacensību organizatoriskajā līmenī, gan preču piedāvājuma kvantitātē. Tāpat, nenoliedzami, arī trašu kvalitāte ir krietni uzlabojusies, turklāt jāsecina, ka Žagarkalns ir viens no iecienītākajiem galamērķiem gan rīdziniekiem, gan kaimiņiem no Baltijas valstīm.
Pavadot pēcpusdienu uz kalna, radās sapratne, ka darbošanās uz kalna (nav svarīgi, vai aizraujies ar snovbordu vai kalnu slēpošanu) daudziem ir pietiekami dārgs prieks. Kādēļ tā saku? Par to aizdomājos brīdī, kad vairāki jaunieši atteica sarunu, bilstot, ka uz beigām iet apmaksātais laiks braukšanai ar pacēlājiem. Vēlāk ar jauniešiem par to arī runājām, ka būtu jau jauki, ja, daudz nedomājot, varētu atļauties pasnovot, tad pasēdēt atpūtas zonā uz pūšļiem, doties iedzert siltu tēju un kaut ko apēst, lai atkal nesteidzīgi nodotos snovošanas priekam. Bet nekā! Kurš apmaksājis divas stundas pacēlāja izmantošanai, kurš trīs vai piecas, bet visiem svarīga ik minūte.
Taču tā jau nebija, ka neatradu sarunas biedrus. Aprunājos gan ar iesācējiem, gan aktīviem snovbordistiem, kuri pat rādīja trikus uz tramplīniem un virāžām. Laimējās uzrunāt arī lietuvieti, kurš pastāstīja, ka uz Žagarkalnu ar draugiem brauc jau sesto sezonu, un bilda, ka Ozolkalnā un Žagarkalnā esot labākās nobraucienu trases Latvijā.
Rīdzinieci Kristīni Kozaku uzrunāju, kad jauniete atpūtās. Viņa pastāstīja, ka uz Žagarkalnu atbraukusi kopā ar draugu. Iepriekš bijuši Riekstu kalnā, taču tur neesot visai paticis.
“Šeit ir vairāk vietas, garāki nobraucieni un iespēja izvēlēties trases. Esmu iesācēja, mani pamudināja draugs. Viņš arī šeit ir mans skolotājs, un jāteic, ka man iepatīkas snovot. Šoziem esmu iegādājusies atbilstošu apģērbu, bet pašai sava dēļa gan vēl nav. To tepat iznomāju,” bilda rīdziniece, atzīstot, ka diena Žagarkalnā prātā palikšot arī ar garšīgajām kūkām, kuras var iegādāties kafejnīcā.
Par pieredzējušu snovbordistu sevi sauc Viesturs Kalniņš, kurš teica, ka ar sniega dēli brauc jau deviņus gadus un viņa lielākais ziemas notikums ir došanās uz Alpiem.
“Protams, tās trases nesalīdzināsim ar to, kas ir Latvijā. Bet par divām reizēm sezonā vairāk man neiznāk aizbraukt uz Itālijas vai Austrijas slēpošanas kūrortiem. Tas maksā pietiekami. Pārējo laiku pavadu Žagarkalnā un Ozolkalnā. Te ir labas trases, labi nobraucieni. Esmu arī tramplīnu cienītājs. Mani aizrauj ātrums, izdevušies lēcieni,” bilda Viesturs. Jaunietis gan neslēpa, ka viņu kaitina iesācēji. Tādu mazāk esot Alpos, jo tur braucot lietpratēji. Tāpat tur ir trases, kas paredzētas profiņiem, pie kuriem viņš pieskaita arī sevi. Taču sarunas laikā vienojāmies, kas bez iesācējiem nekādi. Arī pats savulaik tāds bijis.
Jauki bija parunāties ar Rimantu Rumšas, kurš uz Cēsīm bija ieradies no Paņevežas. Viņš bilda, ka darbā paņēmis atvaļinājumu, nu ar draugiem apmeties netālu no Cēsīm un nododas savai kaislībai – snovbordam.
“Man patīk ziema un ziemas sporta veidi. Es braucu arī ar kalna slēpēm, taču visvairāk man patīk snovbords. Tā ir brīvība un adrenalīns. Ļoti patīk kalnu trases Latvijā, turklāt tās ik gadu uzlabojas. Zinu, ka daudzi lietuvieši ziemā brauc uz Latviju slēpot, savukārt latvieši iecienījuši mūsu vasaras kūrortus, piemēram, Palangu. Tur dažkārt latviešu vairāk nekā lietuviešu,” sacīja Rimants. Viņš dalījās pārdomās, ka ziemas sporta veidi nav lēts prieks. Īpaši, ja nav sava sporta inventāra.
“Uz kalna gan redzam, ka ļoti daudzi sportotāji ir labi ģērbti. Tas nozīmē, ka cilvēkiem ir kvalitatīvi un dārgi slēpošanas kostīmi, ir firmīgas ķiveres, brilles un citi aksesuāri. Tas laiks, kad vilka mugurā visādus kankarus, šķiet, ir cauri. Es arī pēdējo trīs gadu laikā esmu vajadzīgo pilnībā nokomplektējis. Ir arī savs dēlis, turklāt ļoti labs. Snovbords ir mana kaislība. Tajā esmu ieguldījis daudz naudas,” sacīja lietuvietis Rimants.
Komentāri