Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Izvēlējās studēt politoloģiju

Liene Lote Grizāne
15:05
15.03.2016
34
Img 4408 2

Turpinām ielūkoties dažādās augstskolu studiju programmās. Šoreiz uz sarunu aicinājām Vidzemes Augstskolas 4. kursa audzēkņus – Ievu Apīni un Ģirtu Broku -, lai parunātu par viņu izvēlēto studiju programmu “Pārvaldība un inovācijas”, kas gan pirms pāris gadiem tika saukta vienkāršāk – politoloģija.

-Kādēļ pirms četriem gadiem izvēlējies studēt politoloģiju?

Ieva: – Vidusskolā biju vispusīga, un man bija augstas atzīmes visos mācību priekšmetos. Biju pat nolēmusi apgūt automehāniķa profesiju, taču izvēle krita par labu augstskolai un politoloģijai. Toreiz man likās, ka studēt politoloģiju nozīmē iegūt plašas zināšanas, jo ikdienā taču katrs pieņemam lēmumus. Turklāt neviens jaunietis pēc 12. klases nav spējīgs atbildēt, kas viņš būs pēc desmit gadiem, tādēļ man bija svarīgi, lai, nākamos četrus gadus studējot, man ir interesanti.

Ģirts: – Man vidusskolā īsti nepadevās eksaktās zinības, tādēļ jau krietni ātrāk pievērsos dažādām sabiedriskām aktivitātēm, interesēja politika, un tā kaut kā izvēle krita uz studijām politoloģijā. Esmu no Varakļāniem un izvēlējos studēt Valmierā.

-Tūlīt beigsiet studijas. Kādas šobrīd ir pārdomas par izvēlēto studiju programmu?

Ieva: – Pirmie divi gadi bija ļoti interesanti un aizraujoši. Gan studiju dzīve, gan studijas. Trešajā kursā mainījās noslodze, lekcijas kļuva retākas. Tad arī tās kļuva konkrētākas, piemēram, Eiropas Savienības lietas. Mani tas neinteresē. Taču kopumā esmu apmierināta ar visu, ko esmu šeit ieguvusi.

– Kādiem jauniešiem ieteiktu studēt šajā programmā?

Ģirts: – Vispirms jau ikvienam jaunietim ir jābūt patiesai interesei par to, ko viņš vēlas studēt. Nevajag iet studēt tikai “papīra” dēļ. Arī šī nav tā programma, kurā jaunietis varēs noturēties, ja viņam studēt būs likusi mamma vai viņš būs atskrējis pārpratuma dēļ līdzi draugiem. Un tad arī parādās lielais atbiruma procents, jau pēc pirmā kursa aiziet vairāk nekā puse studentu.

Ieva: – Jāstudē tiem, kuri vēlēsies strādāt valsts iestādēs. Kuri gribēs vērtēt, plānot vai analizēt politiskos notikumus.

Ģirts: – Runājot par politoloģiju, lielākā daļa ir pamanījuši Ivara Ījāba komentārus televīzijā. Cilvēks, kurš skaidro politiskos notikumus, riskus, analizē politiķu darbību. Ja nebūtu šādu cilvēku, domāju, ka pirms vēlēšanām būtu vēl lielāka putra. Tādi paši padomdevēji nepieciešami pirms Eiroparlamenta vēlēšanām. Tāpat šķiet, ka mēs varētu būt deputātu palīgi. Iedomājieties deputātu, kuru ievēl un kuram izglītība ir pavisam citā nozarē. Piemēram, aktieris par deputātu.

Ieva: – Katrs jau lielākā vai mazākā mērā dzīvojam un domājam par politiskajām norisēm valstī.

– Daudzi politiku Latvijā sauc par teātri. Kā jūs paši vērtējat, kas notiek Latvijā?

Ieva: – Varētu teikt, ka haoss ir. Ja tauta neuzticas valdībai, politiķiem, kā to citādāk nosaukt?

Ģirts: – Lielākais bardaks notiek tieši politisko partiju iekšienē. Nomelnošanas kampaņas, dažādas nesaskaņas, personiskās ambīcijas – politiķi paši šo kopējo ainu padara negatīvu.

– Runājot ar studentiem, nereti dzirdu, ka četru gadu laikā augstskolā veidojas milzīgs atbirums. Kādēļ tā?

Ieva: – Tā tas ir. Arī mēs sākotnēji bijām 20, bet augstskolu, visticamāk, beigsim septiņi. Ir kursi, kuros iestājas ap 40 jauniešiem, bet ceturtajā kursā ir vairs 16, 17 vai 18 studenti. Atbirums ir visai liels, taču pieļauju, ka tas tā ir visās augstskolās. Viens no iemesliem – beidzot 12. klasi, jaunieši īsti nav pārliecināti, ko patiesi vēlas studēt. Sākumā bija liela slodze, citi to neizturēja, un tieši sākumā arī daudzi atkrita. Nākamais iemesls ir tas, ka meitenes studiju laikā iepazīstas ar puišiem, piesakās bērniņi, un viņas studijas vienkārši uz kādu laiku pamet. Protams, ir kāds, kuram nepatika un kurš pārdomāja.

– Ko esat nolēmuši darīt pēc studiju beigšanas? Darba tirgum esat gatavi?

Ieva: – Tā kā man ir arī pirmā līmeņa jurista dokuments, plānoju uzreiz doties pastudēt šīs lietas, lai iegūtu arī tur bakalaura grādu. To, visticamāk, darīšu dzimtajā Rīgā. Studēt ārpus Rīgas izvēlējos apzināti, tā iespēja sākt patstāvīgu dzīvi. Pēc tam jau redzēs, ko man dzīve piedāvās. Pagaidām mana prioritāte ir izglītības iegūšana. Taču ar savu Vidzemes Augstskolas diplomu varēšu strādāt pašvaldībās, valsts iestādēs. Iespējas ir.

Ģirts: – Esmu priecīgs, ka iegūšu diplomu, taču jau strādāju sabiedrisko attiecību nozarē un droši vien šo darbu arī turpināšu pēc studiju beigšanas. Iespējams, kādreiz profesionāli pievērsīšos politiskajām norisēm.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
33

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
143

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
126

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Skolēni papildina dabas taku barības krājumus

06:03
29.10.2025
87

Cēsu 1.pamatskolas skolēni šoruden sagādā patīkamu pārsteigumu Līgatnes dabas takām. 5.-9.klašu audzēkņu komanda – Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms – rosināja skolas biedrus gādāt pārtiku taku iemītniekiem, aicinot lasīt zīles un dalīties ģimenes dārza ražā. Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms ar skolotājas Ingas Kraftes-Dambes atbalstu piedalījās skolēnu pašpārvalžu konkursā “Brīvprātīgo darbs skolas un […]

Jāgatavo jaunā paaudze, lai veidotos pēctecība

06:23
15.10.2025
193

Kopš septembra Cēsu Bērnu un jauniešu centra paspārnē esošajai Jaunatnes lietu nodaļai ir jauna vadītāja- Andra Strautiņa. Viņa uz Cēsu novadu pārcēlusies no Liepājas. Iepriekš Andra strādājusi dažādās jomās, piemēram, komunikācijā un karjeras konsultēšanā. Jaunatnes lietu nodaļas vadītāja priecājas, ka varēs strādāt ar savu mīļāko auditoriju – jauniešiem. Viņa atzīst, ka jauniešu enerģija un dzīvesprieks […]

Jauniešu mājā Cēsīs atver durvis un aicina pievienoties

00:00
14.10.2025
132
4

“Tā ir iespēja satikt jaunus draugus, apgūt ko jaunu un piedalīties aizraujošu pasākumu radīšanā. Kopā mēs veidojam vietu, kur katrs no mums var parādīt savu spēku un idejas,” tā sociālajos tīklos publicētajā plakātā, aicinot uz Atvērto durvju dienu Cēsīs, Jauniešu mājā, 6.oktobra vakarā, rakstīja jaunieši. Jaunatnes lietu nodaļas vadītāja Andra Strautiņa “Druvai” paskaidro, ka šāda […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi