“Kad Krievija iebruka Ukrainā, rīkojām gājienus, mītiņus, citas protesta akcijas, publiski parādot, ka esam kopā ar Ukrainas tautu un nosodām agresiju. Tagad, kad karš turpinās jau pusgadu, esam pavisam apklusuši, piemēram, Cēsīs pēdējā laikā vispār nav dzirdētas kādas aktivitātes. Manuprāt, vajag nepārtraukti atgādināt, ka esam kopā ar ukraiņiem, ka nekad nesamierināsimies ar to, kas notiek viņu valstī. Atceros, kā bija ar Krimas okupāciju, sākumā visi bija šokā, satraucās, protestēja, bet pēc kāda laika, šķiet, vispār par to aizmirsa, dzīvoja kā dzīvojuši. Tagad redzam, cik tas bīstami,” sprieda lasītājs M.
