Cik gan daudz pazīstam cilvēkus, kuru kvēlākā vēlme ir strādāt savā sapņu profesijā. Tomēr, sapņiem saskaroties ar realitāti, tie jāatliek malā. Šādas izjūtas izdzīvo priekuliete Linda Java (25), kuras ikdiena aizrit spuldžu veikalā “Ledenes”, apkalpojot un konsultējot klientus par aktualitātēm LED apgaismojumā. Jaunietes sirdslieta jau apmēram desmit gadus ir fotografēšana. “Strādājot pastāvīgā darbā, ir grūti izbrīvēt laiku vaļaspriekam. Tāpēc ceru, ka kādu dienu fotografēšana būs mans peļņas avots. Ideju ir ļoti daudz, galvenais visu lēnām, soli pa solītim darīt,” stāsta Linda.
Pievērsties fotogrāfijas mākslai priekulieti pamudinājis pazīstams fotogrāfs. Viņa iedvesmota, Linda pēc vidusskolas iestājās Latvijas Kultūras koledžā, kur apguva kultūras menedžera profesiju ar specializāciju radošajā fotogrāfijā. “Jaunības maksimālismā pametu iesāktās studijas un braucu peļņā uz Angliju, un šo izdarīto izvēli nožēloju vēl šodien. Gadu nodzīvojusi ārzemēs, sapratu, ka tā nav mana vieta, un atgriezos Priekuļos. Pāris mēnešus meklēju darbu, bet nesekmīgi. Tad izlēmu, ka padziļinātāk jāpievēršas fotogrāfijai,” norāda Linda Java. Viņa iestājās Rīgas Profesionālo fotogrāfu skolā. Pusgadu studējot, Linda saprata, ka skola nesniedz to, ko jauniete vēlas apgūt, tāpēc mācības pameta.
“Fotogrāfa darbs ir ne vien neprognozējams, bet arī dažāds. Vienu dienu varu būt Cēsīs, bet nākamajā jau Kuldīgā, fotografējot kāzas vai rīkojot grūtnieču fotosesiju. Gandarījumu sagādā arī tas, ka gadu no gada pie manis atkārtoti fotografēties nāk vieni un tie paši cilvēki. Iespējams tāpēc, ka pirms fotosesijas vēlos nonākt uz viena viļņa ar klientu, lai fotogrāfijās būtu redzams nevis stīvums, bet prieks, kas rada skaistas atmiņas,” atzīst jauniete un turpina:” Par fotogrāfu nevar kļūt cilvēks, kurš nav komunikabls, radošs un pacietīgs. Strādājot šajā profesijā, nāksies saskarties ar bērniem, kuru uzmanību ir grūti noturēt.”
Topošajai fotogrāfei bijis ne viens vien amizantus atgadījums. “Kāds vedēju pāris bija mani uzmeklējis, lai jaunā pāra kāzas iemūžinu fotogrāfijās. Neko nenojauzdama, devos uz plānotajām kāzām. Ieraugot jauno pāri, biju pārsteigta, jo abus ļoti labi pazinu. Beigās lielais uztraukums par kāzu fotografēšanu pārvērtās lieliskā piedzīvojumā. Tāpat vienreiz, fotogrāfējot pazīstamai meitenei grūtnieču fotosesiju, runājām vārdu pa vārdam, un izrādījās, ka viņas vīrs ir mans radinieks. Viņu nebiju satikusi kopš astoņu gadu vecuma,” gremdējoties atmiņās, smejas Linda.
Katra fotosesija ir solis tuvāk mērķim izveidot foto izstādi ar cilvēku portretiem, ainavām un dažādiem priecīgiem notikumiem. “To, ka esmu uz pareizā ceļa, zināšu tad, kad cilvēki pēc izstādes mājās dosies ar pozitīvām emocijām un labām atsauksmēm. Dzīvē svarīgākais ir atrast savu aicinājumu un tam pilnībā nodoties,” spriež priekuliete Linda Java.
Komentāri