Tiesu izpildītāju dienās, kas notika 6. un 7. martā, iedzīvotājiem bija iespēja saņemt juridiskās konsultācijas par parādnieka, piedzinēja tiesībām un pienākumiem. Iedzīvotāji zināja par Tiesu izpildītāju dienām, tas liecina, ka informācija un reklāma plašsaziņas līdzekļos nav bijusi velta.
“Cilvēki nāk, taču nevarētu teikt, ka aiz durvīm būtu drūzmēšanās. Daudzi par procesiem interesējas zvanot, un ik pa laikam kāds raksta elektronisku vēstuli,” stāsta N. Miglavs. Viņš piebilst, ka saziņu pa tālruni biežāk izmanto cilvēki lauku reģionos, kā arī tie, kuri grib uzzināt virspusīgu informāciju, vienlaikus saglabājot konfidencialitāti.
Šajās dienās tiesu izpildītāju aktīvāk uzmeklēja tie, kuru lieta nonākusi tiesā un iznākums jau aptuveni nojaušams, un tie, kuriem jau uzsākta nolēmuma piespiedu izpilde. “Viņi interesējas, kurā brīdī vērsties pie tiesu izpildītāja, kādas darbības sekos, vai viņi tiks informēti un kādā veidā viņus informēs, kā notiek piedziņa un tamlīdzīgi,” skaidro N. Miglavs. Viņš novērojis, ka visvairāk par savām tiesībām un pienākumiem interesējas cilvēki vecumā no 25 līdz 55 gadiem.
Tiesu izpildītājs parasti tiek iesaistīts tad, ja abas puses pēc tiesas nolēmuma noteiktā laikā nespēj vienoties par labprātīgu rīcību. Taču bieži vien parādnieki neizmanto savas tiesības tādēļ, ka nav bijusi pietiekami aktīva komunikācija, lai tās uzzinātu. Cilvēki aplami domā, ka konsultācija ar tiesu izpildītāju maksā lielu naudu, bet zvērināts tiesu izpildītājs Cēsīs Nauris Miglavs saka: “Gluži pretēji – bezmaksas konsultācijas pieejamas ne tikai šajās kampaņas dienās, bet visu gadu.”
Jautājumu loks, par kuriem Tiesu izpildītāju dienu apmeklētāji interesējas, esot plašs, bet, tā kā tiesu izpildītājs veic tiesu, amatpersonu nolēmumu izpildi, tie visbiežāk ir mantiski prasījumi, kur vienai pusei jāatlīdzina par labu otrai. Tā dēvētā “otra puse” var būt valsts, juridiska vai fiziska persona. “Bet ir arī citas funkcijas, piemēram, tiesu izpildītājs pēc ieinteresētās personas lūguma var veikt faktu fiksāciju. Proti, persona var vērsties pie tiesu izpildītāja ar lūgumu, fiksēt kādu konkrētu faktu vai sarunu. Tradicionāli tiesu izpildītāju pieaicina gadījumos, ja daudzdzīvokļu namā neveiksmīgi sanācis appludināt kaimiņu. Lai konstatētu faktu, laiku un aplēstu zaudējumus, tiesu izpildītājs ierodas adresē, fiksē lietu un šī lieta tiesā var kalpot kā pierādījums. Tomēr jāpatur prātā, ka faktu fiksēšanā tiesu izpildītājs neveic nekādas piespiedu darbības un nekur neiekļūst piespiedu kārtā. Viņam nav lielākas tiesības kā cilvēkam, kurš pie viņa vērsies,” sarunā uzsver N. Miglavs.
Tiesu izpildītāja darbs prasa objektivitāti un pacietību, jo viņš darbojas kā vidutājs. Lielākajai daļai lietu, kas visbiežāk ir nolēmuma izpilde, nav noilguma, tās pārmantojas no gada uz gadu. Tāpat ik gadu klāt nāk jaunas, tiesu izpildītājs var strādāt nevis ar desmitiem lietu, bet tūkstošiem. N. Miglavs saka, ka līdzīgi kā vairumam tieslietu sistēmā strādājošo, arī tiesu izpildītājiem arvien biežāk jāstrādā ar starptautiskām lietām, kā, piemēram, ar uzturlīdzekļu piedziņu.
Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs Andris Spore skaidro, ka tās lietas, kas pēc tiesas pieņemtā lēmuma nonāk tiesu izpildītāja rokās, mēdz būt visgrūtākās un bieži vien visbezcerīgākās. Vislielākās problēmas rodas, ja puses izvairās no kontaktēšanās ar tiesu izpildītāju un neseko līdzi tiesu izpildītāju ieteikumiem. Ja parādnieks un aizskartā puse izrāda ieinteresētību un aktīvi komunicē ar tiesu izpildītāju, nereti izdodas atrast saprātīgus risinājumus arī it kā bezcerīgās situācijās.
Tiesu izpildītāju dienas ir Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes 2016. gadā aizsākta iniciatīva. To mērķis ir dot iespēju cilvēkiem bez maksas saņemt juridiskās konsultācijas, kā arī uzzināt vairāk par tiesu izpildītāju darbu Latvijā. Iepriekšējos gados tiesu izpildītāju dienās uzsvars bija likts uz uzturlīdzekļu piedziņu.
Komentāri