“Kāpēc tā notiek?” tā šoruden jautājam viens otram arī mēs, SIA “Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija” darbinie-ki.
Mūsuprāt, te ir vienkopus saskatāmas vairākas problēmas. Pirmā, par ko gribētos runāt, ir attieksme pret to, kas paliek aiz mums katra. Ja esam noslēguši līgumu par atkritumu apsaimniekošanu, ja samaksājuši
par izvestajiem atkritumiem, tad liekas, ka viss ir padarīts, taču, vienalga, rezultāti nav iepriecinoši. Acīmredzot arvien biežāk atkritumu ir vairāk, nekā var ietilpināt savā konteinerā. Jāpārskata atkritumu izvešanas biežums, konteinera lielums, varbūt jāved biežāk vai nepieciešams lielāks konteiners, kā arī vajadzētu apsvērt iespēju, vai nebūtu laiks rūpīgāk veikt atkritumu šķirošanu – aizvest uz eko laukumiem šķirotus atkritumus, kur tos var atstāt bez samaksas, tādējādi tukšāks kļūtu paša konteiners. Bet varbūt risinājums ir pavisam vienkāršs – ja konteinera iztukšošanas dienā redzam, ka atkritumu ir vairāk, nekā var iemest konteinerā, tad atliek vien piezvanīt uz “ZAAO” un pateikt: “Paņemiet visu, mums šoreiz vairāk!” Gan maisiņi tiks savākti, gan arī paši aizdomāsimies, tātad vairāk saražojam atkritumus, būs arī vairāk jāmaksā. Te noteikti uzreiz lasītājam gribēsies iebilst , bet vai tad nevar tāpat paņemt, ne jau vienmēr konteiners ir pilns. Jā, protams, ja konteineram blakus ir tikai viens iepirkumu maisiņš, tad paņems un par to nebūs papildus jāmaksā. Bet iedomājieties, ja katrs noliks pa lielam maisam vai kastei blakus – kurš tad par šo atkritumu savākšanu un noglabāšanu maksās? Iebraucot poligonā, kur nonāk sadzīves atkritumi, katra krava tiek nosvērta, par to
aprēķina dabas resursu nodokli, kas tiek samaksāts valstij, kā arī atkritumus vajag blietēt un apstrādāt apglabāšanai. Tāpēc aicinām elastīgāk domāt par izvešanas biežumu – varbūt ziemā vajag retāk, bet no pavasara līdz rudenim biežāk. Tāpat var mainīt konteinera tilpumu, ja mainās cilvēku skaits mājsaimniecībā.
Otra problēma ir vēl bēdīgāka, jo dažkārt iedzīvotāji cenšas aizvest vai aiznest savus liekos maisiņus uz citiem konteineriem. Te gribas jautāt daudz skarbāk. Vai tad tas ir risinājums? Vai tā
sakopjam savu vidi? Tad jau naudiņa par atkritumu aizvešanu arī jānes kaimiņam, ja gribam, lai viņš par mums maksā. Un te nederēs atrunas par dzīves dārdzību, jo, kā prakse rāda, visbiežāk pie konteineriem parādās lielie lielveikalu maisi vai kastes, kurus klientiem veikalos dod vai nu par papildu samaksu, vai pirkumiem par lielu summu šos papildu maisus pie konteineriem atved ar automašīnām. Paskatīsimies tālāk par savu degungalu un parūpēsimies, lai aiz mums paliek viss tīrs un kārtīgs, un centīsimies
neradīt nepatīkamus brīžus citiem. Jau iepriekš atvainojos tiem, kuri ir kārtīgi.
Ir vēl trešā problēmu grupa – atkritumu izmešana mežā. Tā ir vēl satraucošāka, jo kas tad to dara, ja ne paši? Nemetīsim savus atkritumus, kur pagadās, bet atvedīsim pēc piknika atpakaļ uz savu konteineru. Tāpat šobrīd, kad daudzi piepilda sapni par savu māju, ir arī laiks parūpēties, lai
būvniecības laikā pāri palikušie būvmateriāli nenonāktu tuvākajā mežā. Mežs ir Latvijas bagātība, un mums ir pienākums saglabāt to mūsu bērniem.
Atkritumu savākšanas sistēmu Ziemeļvidzemē veidojam mēs visi kopā- pašvaldības,
iedzīvotāji un uzņēmēji, mēs – apsaimniekotāji. Būsim saimnieki savā sētā, savā novadā! Tad varēsim priecāties tikai par skaistām dabas veltēm, nevis satraukties par sadzīves nebūšanām, ko paši sadarām.
Komentāri