Ceturtdiena, 21. novembris
Vārda dienas: Zeltīte, Andis

Kāda ir pasaules alga?

Druva
00:00
15.11.2005
10

Minētais raksts cenšas radīt iespaidu, ka notikumi izvēršas valstī, kuras dzīvi caurvij rasisms. Patiesība, maigi izsakoties, ir nedaudz citāda. Francija jau sen pamatoti uzskatīta par vienu no tolerantākajām Eiropas valstīm rasu jautājumos. Neielaižoties garos ekskursos, minēšu tikai pāris piemērus. Ceru, ka daudziem nav sveši “Trīs musketieri“ un zināms tā autora Aleksandra Dimā vārds. Ieskatoties viņa sejas vaibstos, viegli pamanīt afrikānim tipiskas pazīmes. Loģiski, jo viņa tēvs, dzimis tolaik Francijai piederošajās Vestindijas salās, bija mulats. Tas netraucēja viņa karjerai, jo viņš kļuva par franču armijas ģenerāli. Dēls sasniedza franču literatūras augstākās virsotnes. Parādiet man ko nebūt līdzīgu citās Eiropas valstīs 19.gs.! Melnādains ģenerālis angļu vai beļģu armijā?! Nonsenss! Otrs piemērs- pirmā pasaules kara priekšvakarā, 1914.gadā, Francija kļuva par pirmo Eiropas valsti, kur parlamenta deputāta krēslā nokļuva afrikānis, senegālietis Blēzs Diaņs, kurš vēlāk bija kādas parlamenta komisijas priekšsēdētājs, kā arī astoņas reizes ieņēma ministra krēslu dažādās Francijas Republikas valdībās. Francijā šādu cilvēku skaits pakāpeniski auga. Protams, ka reizēm viņi dabūja dzirdēt arī rasistiska satura piezīmes, bet tas nemainīja lietas būtību- kopumā franču sabiedrība pieņēma savā vidū jebkuras rases cilvēkus, ja vien tie bija pieņēmuši franču kultūru, valodu un dzīves veidu. Tādēļ, sekojot notikumiem Parīzē un citur, prātā ataust vecais teiciens, kurā kaut kas bija minēts par pasaules algu un nepateicību.

Kas tad noticis tagad? Pēc otrā pasaules kara Francijā strauji palielinājās iebraucēju skaits no tās esošajām un vēlāk bijušajām koloni-jām. Milzīgo ieceļotāju skaitu vairs nebija iespējams asimilēt. Vēl vairāk- ieceļotāju masa centās uzspiest savu dzīves veidu vietējiem. Vietējie francūži bija spiesti pamest māju pēc mājas. Pilsētās izveidojās plaši rajoni, kurus faktiski apdzīvoja tikai imigranti. Dzīvojot pašpietiekamā vidē, viņi zaudēja vēlmi asimilēties franču sabiedrībā. No otras puses, Eiropā modernā multikulturālisma ideja deva papildus stimulu dažādo ieceļotāju grupu (arābi, afrikāņi u.tml.) izolētības saglabāšanai. Lai cik skumji tas būtu, šī iekapsulēšanās savā lokā krasi mazināja iespējas integrēties franču sabiedrībā. Radās žogs starp imigrantiem un vietējiem iedzīvotājiem, kura celšanā šobrīd nepareizi galvenokārt vainot francūžus.

Svarīgs vēl kāds fakts. Nav noslēpums, ka pēdējo gadu desmitu laikā norisinās islama renesanse. Straujais islama lomas pieaugums pasaulē rada papildu pašapziņu arī tajos musulmaņu miljonos, kuri apmetušies uz dzīvi Eiropā. Nav nozīmes, vai viņi ir imigranti pirmajā vai trešajā paaudzē. Musulmaņi mana iespēju atspēlēties par agrāko gadsimtu pāri darījumiem, kā reāliem, tā iedomātiem. Tiem, kas to piemirsuši, atgādināšu, ka kristiešu un musulmaņu konflikts sākās nevis ar krustnešu iebrukumu Palestīnā un krusta kariem 12.- 13.gs., bet gan ar arābu mēģinājumu pakļaut to pašu Franciju (tolaik šāda nosaukuma gan vēl nebija) zaļajam islama karogam jau 8.gs. Tikai Franku valsts majordoma Kārļa Martela uzvara pie Puatjē 732.gadā apturēja šo ekspansiju.

Interesants ir rakstā paustais demokrātijas skaidrojums, ka “mazākuma viedoklim ir dota iespēja kļūt par vairākuma viedokli“. Es demokrātiju saprotu citādi- mazākumam ir tiesības paust savu viedokli (piebildīšu- gan demokrātiskā ceļā, nevis dedzinot mašīnas un rīkojot apšaudes pilsētu ielās), tomēr tam jāpakļaujas sabiedrības vairākumam. Pretējā gadījumā vienkārši sanāks haoss. Nu ko: ja tāds ir patiesais demokrātijas mērķis, tad tikai uz priekšu! Divi imigrantu pusaudži likumpārkāpēji gāja bojā, bēgot no policijas- kā gan policija varēja viņus tik cietsirdīgi vajāt! Vajadzēja vien ļaut, lai puisīši drošu dūšu uzspļauj likumiem! Tieši tāds acīmredzot ir to daudzo imigrantu uzskats, kuri uzsāka grautiņus. Pagaidām, kā šķiet, automašīnu dedzināšanu vēl atbalsta sabiedrības mazākā daļa, bet augšminētais raksts liek saprast, ka tam varētu ļaut kļūt par vairākuma viedokli.

Veltīgi rakstā meklēju jēdzienu “pienākums“. Kārtējo reizi nācās konstatēt, ka demokrātijas slavināšanas vārdā piesauktas tikai tiesības, noklusējot to, ka patiesa demokrātija ir iespējama tikai atbildīgu pilsoņu sabiedrībā. Par to jārunā, jo mūsu dienās to parasti aizmirst atgādināt. Savukārt pār tiem, kuri šo jēdzienu tomēr atceras, birst pārmetumu krusa. Piemēram, kā gan iekšlietu ministrs Nikolā Sarkozī uzdrīkstējās atklāti pateikt, ka šie salašņas un huligāni, kuri pārvērš Francijas pilsētu ielas kauju laukos, nekavējoties jāsavalda?! Kāpēc no amata neatkāpjas Francijas Republikas prezidents Žaks Širaks, lai dotu vietu kādam politiķim, kurš huligānismu pasludinātu par demokrātijas augstāko izpausmi? Fui, cik nedemokrātiski!

Tā vien šķiet, ka raksta autors domā- sabiedrībai ar pateicības jūtām jāuzņem šādas “brīvās gribas“ izpausmes, kādas varam vērot Francijā. Baidos, ka liela daļa Francijas sabiedrības ir citās domās. To pēdējās dienās pierāda lielas iedzīvotāju daļas atbalsts N.Sarkozī un viņa augošā popularitāte valstī. Savādi, bet liela daļa francūžu naksnīgajos ielu grautiņos tomēr nesaskata demokrātijas triumfu. Lai kā tas nepatiktu grautiņu atbalstītājiem, tomēr jāatceras, ka ar salašņām un huligāniem, tāpat kā teroristiem, dialogs nav iespējams.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
12

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
13

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
15

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
26

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
25

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Šleseram un Rosļikovam neizdevās

14:51
13.11.2024
36

Ja reizēm, palasot soci­ālo saziņas vietņu komentārus par parlamentu, kuru paši esam ievēlējuši, un valdību, kuru tie mūsu ievēlētie izraudzījušies, šķiet, ka sabiedrībai ir mentālās veselības problēmas, tomēr jāatzīst – kopumā esam stabili apdomīgi, saprātīgi un mums netrūkst kritiskās domāšanas. Tā jāsecina, kad mediji ziņo – pirms gada Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) iesniegto iniciatīvu par […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
20
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
8
2
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
24
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
24
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
64
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi