Otrdiena, 1. aprīlis
Vārda dienas: Dagnis, Dagne

Kāda ir pasaules alga?

Druva
00:00
15.11.2005
18

Minētais raksts cenšas radīt iespaidu, ka notikumi izvēršas valstī, kuras dzīvi caurvij rasisms. Patiesība, maigi izsakoties, ir nedaudz citāda. Francija jau sen pamatoti uzskatīta par vienu no tolerantākajām Eiropas valstīm rasu jautājumos. Neielaižoties garos ekskursos, minēšu tikai pāris piemērus. Ceru, ka daudziem nav sveši “Trīs musketieri“ un zināms tā autora Aleksandra Dimā vārds. Ieskatoties viņa sejas vaibstos, viegli pamanīt afrikānim tipiskas pazīmes. Loģiski, jo viņa tēvs, dzimis tolaik Francijai piederošajās Vestindijas salās, bija mulats. Tas netraucēja viņa karjerai, jo viņš kļuva par franču armijas ģenerāli. Dēls sasniedza franču literatūras augstākās virsotnes. Parādiet man ko nebūt līdzīgu citās Eiropas valstīs 19.gs.! Melnādains ģenerālis angļu vai beļģu armijā?! Nonsenss! Otrs piemērs- pirmā pasaules kara priekšvakarā, 1914.gadā, Francija kļuva par pirmo Eiropas valsti, kur parlamenta deputāta krēslā nokļuva afrikānis, senegālietis Blēzs Diaņs, kurš vēlāk bija kādas parlamenta komisijas priekšsēdētājs, kā arī astoņas reizes ieņēma ministra krēslu dažādās Francijas Republikas valdībās. Francijā šādu cilvēku skaits pakāpeniski auga. Protams, ka reizēm viņi dabūja dzirdēt arī rasistiska satura piezīmes, bet tas nemainīja lietas būtību- kopumā franču sabiedrība pieņēma savā vidū jebkuras rases cilvēkus, ja vien tie bija pieņēmuši franču kultūru, valodu un dzīves veidu. Tādēļ, sekojot notikumiem Parīzē un citur, prātā ataust vecais teiciens, kurā kaut kas bija minēts par pasaules algu un nepateicību.

Kas tad noticis tagad? Pēc otrā pasaules kara Francijā strauji palielinājās iebraucēju skaits no tās esošajām un vēlāk bijušajām koloni-jām. Milzīgo ieceļotāju skaitu vairs nebija iespējams asimilēt. Vēl vairāk- ieceļotāju masa centās uzspiest savu dzīves veidu vietējiem. Vietējie francūži bija spiesti pamest māju pēc mājas. Pilsētās izveidojās plaši rajoni, kurus faktiski apdzīvoja tikai imigranti. Dzīvojot pašpietiekamā vidē, viņi zaudēja vēlmi asimilēties franču sabiedrībā. No otras puses, Eiropā modernā multikulturālisma ideja deva papildus stimulu dažādo ieceļotāju grupu (arābi, afrikāņi u.tml.) izolētības saglabāšanai. Lai cik skumji tas būtu, šī iekapsulēšanās savā lokā krasi mazināja iespējas integrēties franču sabiedrībā. Radās žogs starp imigrantiem un vietējiem iedzīvotājiem, kura celšanā šobrīd nepareizi galvenokārt vainot francūžus.

Svarīgs vēl kāds fakts. Nav noslēpums, ka pēdējo gadu desmitu laikā norisinās islama renesanse. Straujais islama lomas pieaugums pasaulē rada papildu pašapziņu arī tajos musulmaņu miljonos, kuri apmetušies uz dzīvi Eiropā. Nav nozīmes, vai viņi ir imigranti pirmajā vai trešajā paaudzē. Musulmaņi mana iespēju atspēlēties par agrāko gadsimtu pāri darījumiem, kā reāliem, tā iedomātiem. Tiem, kas to piemirsuši, atgādināšu, ka kristiešu un musulmaņu konflikts sākās nevis ar krustnešu iebrukumu Palestīnā un krusta kariem 12.- 13.gs., bet gan ar arābu mēģinājumu pakļaut to pašu Franciju (tolaik šāda nosaukuma gan vēl nebija) zaļajam islama karogam jau 8.gs. Tikai Franku valsts majordoma Kārļa Martela uzvara pie Puatjē 732.gadā apturēja šo ekspansiju.

Interesants ir rakstā paustais demokrātijas skaidrojums, ka “mazākuma viedoklim ir dota iespēja kļūt par vairākuma viedokli“. Es demokrātiju saprotu citādi- mazākumam ir tiesības paust savu viedokli (piebildīšu- gan demokrātiskā ceļā, nevis dedzinot mašīnas un rīkojot apšaudes pilsētu ielās), tomēr tam jāpakļaujas sabiedrības vairākumam. Pretējā gadījumā vienkārši sanāks haoss. Nu ko: ja tāds ir patiesais demokrātijas mērķis, tad tikai uz priekšu! Divi imigrantu pusaudži likumpārkāpēji gāja bojā, bēgot no policijas- kā gan policija varēja viņus tik cietsirdīgi vajāt! Vajadzēja vien ļaut, lai puisīši drošu dūšu uzspļauj likumiem! Tieši tāds acīmredzot ir to daudzo imigrantu uzskats, kuri uzsāka grautiņus. Pagaidām, kā šķiet, automašīnu dedzināšanu vēl atbalsta sabiedrības mazākā daļa, bet augšminētais raksts liek saprast, ka tam varētu ļaut kļūt par vairākuma viedokli.

Veltīgi rakstā meklēju jēdzienu “pienākums“. Kārtējo reizi nācās konstatēt, ka demokrātijas slavināšanas vārdā piesauktas tikai tiesības, noklusējot to, ka patiesa demokrātija ir iespējama tikai atbildīgu pilsoņu sabiedrībā. Par to jārunā, jo mūsu dienās to parasti aizmirst atgādināt. Savukārt pār tiem, kuri šo jēdzienu tomēr atceras, birst pārmetumu krusa. Piemēram, kā gan iekšlietu ministrs Nikolā Sarkozī uzdrīkstējās atklāti pateikt, ka šie salašņas un huligāni, kuri pārvērš Francijas pilsētu ielas kauju laukos, nekavējoties jāsavalda?! Kāpēc no amata neatkāpjas Francijas Republikas prezidents Žaks Širaks, lai dotu vietu kādam politiķim, kurš huligānismu pasludinātu par demokrātijas augstāko izpausmi? Fui, cik nedemokrātiski!

Tā vien šķiet, ka raksta autors domā- sabiedrībai ar pateicības jūtām jāuzņem šādas “brīvās gribas“ izpausmes, kādas varam vērot Francijā. Baidos, ka liela daļa Francijas sabiedrības ir citās domās. To pēdējās dienās pierāda lielas iedzīvotāju daļas atbalsts N.Sarkozī un viņa augošā popularitāte valstī. Savādi, bet liela daļa francūžu naksnīgajos ielu grautiņos tomēr nesaskata demokrātijas triumfu. Lai kā tas nepatiktu grautiņu atbalstītājiem, tomēr jāatceras, ka ar salašņām un huligāniem, tāpat kā teroristiem, dialogs nav iespējams.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vai ASV un Krievija sadarbosies?

09:29
29.03.2025
67

Cilvēkus, brīvību un valstis nevar pirkt un pārdot, bet vēsturē tā noticis ne reizi vien, un arī 21. gadsimtā vēlme tirgoties nav zudusi. Sarunas par pamieru vai mieru Ukrainā ir sākušās, informācijas ir daudz, bet tā ir pretrunīga, un diemžēl brīžiem izskatās, ka politiķi labprāt lemtu par Uk­rainas likteni, nejautājot un nerēķinoties ar ukraiņiem, viņu […]

Skola, kas ceļ augšup… degunus

21:28
28.03.2025
43

Pagājušajā nedēļā pēc vairāk nekā divu gadu prombūtnes savā vēsturiskajā ēkā atgriezās Cēsu Valsts ģimnāzijas kolektīvs. Prieks un sajūsma par jaunā veidolā atdzimušo namu bija visiem, un, kā atklāšanas ceremonijā teica skolas direktore Ina Gaiķe, – Cēsu Valsts ģimnāzija stāv uz stipriem pamatiem. Var tikai piekrist direktorei, jo skola šogad atzīmē savu simtgadi un dažādos […]

Komunikācijas nepārvaramie vaļņi

13:59
27.03.2025
21

Lai gan dzīvojam laikā, kad esam cits citam sasniedzamāki kā jebkad agrāk, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, šķiet, komunikācijā un vienam otra saprašanā problēmu kļūst arvien vairāk. Turklāt ne tikai ikdienas saziņā, bet arī starp darba ņēmēju un darba devēju. Un tas sākas jau ar brīdi, kad uzņēmums vēl tikai meklē darbinieku. Te piedzīvojam vēl kādu savdabīgu […]

Ne pratības, ne prasmju, bet jādzīvo vien ir

13:43
24.03.2025
44

Bērnībā ne viens vien nosaukts par neprašu, tādā mīlīgā vārdā, lai norādītu, ka kaut ko izdarījis nepareizi, nevietā, nelaikā. “Viņš nu gan ir prasmīgs!” tā savukārt teica par kārtīgu amata meistaru, cilvēku, kurš zināja savu lietu. Pēdējos gados daudz tiek runāts par dažādu prasmju apgūšanu, kad kāds ko jaunu iemācījies vai vēlas to darīt. Un […]

Kaimiņos siro laupītājs, bet mēs turpinām svinēt

13:41
23.03.2025
58

Pagriezt pārvaldes institūciju darbības virzienus nav vienkārši un ātri. Pat tad, ja skaidri redzams – situācija deg spēcīgām liesmām un jauni lēmumi un virziena maiņa ir neatliekama. Redzam, cik grūti Eiropas Savienības līderiem tikt līdzi sprādzienbīstamām pārmaiņām, kuras globālajā politikā iemet pasaules lielvaras avantūriskā prezidenta ieraksti sociālajā tīklā. Jā, 27 valstīm, kur katrai savas ambīcijas, […]

Nāve sarkanās "Prada" kurpēs

17:13
17.03.2025
59

Domāt par nāvi ir noderīgs vingrinājums. Tas ir svarīgs, ja ne pats svarīgākais, notikums dzīvē un nepielūdzami tiešs spogulis, kurā ieskatoties var labi pamanīt, cik jēdzīgas vai bezjēdzīgas ir tavas gaitas šajā saulē.    Domāšana par nāvi, izrādās, var būt arī atspēriena dēlītis, kas palīdz pārlidot pāri kādam no nāves sliekšņiem. Ir gan filoloģiska ķeza: […]

Tautas balss

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
20
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
38
1
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
40
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
19
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Sludinājumi