Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Memoriāls Cēsu Pilsmuižas pagalmā?

Druva
00:00
20.03.2006
25

Vispirms jāpievērš uzmanība apstāklim, ka pilsētas dome, izņemot vienu deputātu, nobalsoja par memoriāla izveidi, bet tagad cenšas pūst miglu acīs sabiedrībai, mēģinot iegalvot, ka nav paredzēta represēto memoriāla izveide, bet tikai agrāk iekārtotās piemiņas vietas sakārtošana. Tomēr iecerēto darbu izmaksas un „Druvā” publicētie materiāli gan liecina ko citu. Sestdienas numurā publicētā represēto biedrības pārstāvja Laimoņa Jaukuļa kunga vēstule liecina, ka: „Katram upurim uz plāksnes būs dzimšanas un dzīves noslēguma gads.” Gadījies redzēt dažādas piemiņas vietas pasaulē un šāda veida objektus (vārds, uzvārds, dzimšanas un miršanas gads, varbūt vēl dzimšanas un nāves vieta) gan nepārprotami sauc par memoriāliem vai, precīzāk izsakoties, kā šajā gadījumā iecerēts, memoriālajām sienām. Tādēļ vairāk nekā aizdomīgi skan domes priekšsēdētāja vietnieka Andra Mihaļova izteikumi par to, ka te iecerēta vien piemiņas vietas sakopšana. Kas gan ar to īsti domāts?

Šobrīd pieņemts lamāt padomju okupācijas gadus. Jā, taisnība, ka bija aizbāztas mutes, bet tajos apstākļos Cēsīm tomēr paveicās. Tolaik iznīcināja tādus ideoloģiski kaitīgos kā Uzvaras pieminekli un Skolnieku rotas pieminekli. Tomēr vienlaikus jāatzīmē, ka pilsētas vadībā bija iekšēji kulturāli cilvēki, kuri, dodami „ķeizaram to, kas ķeizaram pienākas”, vienlaikus spēja saglabāt Cēsu kā latviešu kultūras centra slavu.

Tagad tas viss pagātnē. Rodas ie-spaids, ka te ieradušies vienas die-nas saimnieki, kuru mērķis ir radīt tādu sajukumu, ka pēc tam to būs ilgi jāstrebj nākamajām cēsnieku paaudzēm. Domes izteikums vien par to, ka lēmuma nepieņemšanas gadījumā garām aiziešot daži tūkstoši Eiroprojektu naudas, ir feļetona vērts! Tā vien liekas – dodiet naudu un tiks celts jebkas! Būs miljoni – būs konteineru osta Gaujmalā! Būs desmiti un simti miljonu – zem Pils parka būs izlietotās kodoldegvielas noliktava! Dodiet miljardus – vecpilsētas vietā būs starptautiskais kosmodroms! Pārspīlējums? Protams, bet visai nosacīts.

Paskatieties, kas notiek! „Druvā” pret šo, no kultūrvēsturiskā un tūrisma attīstības viedokļa visai apšaubāmo, ieceri minēti ļoti nopietni iebildumi. Par to rakstīja žurnālists Verners Rudzītis, ļoti kaismīgu rakstu publicēja kinomākslinieks un gleznotājs Gunārs Balodis. Viņi ir pazīstamākie, bet ne tuvu vienīgie šīs idejas pretinieki. Ir taču arī citu cēsnieku viedokļi!

Kāda ir Cēsu domes deputātu atbilde? Kāds miers, kāds klusums… Suņi rej, bet karavāna iet tālāk! Ko šajā sakarībā domā memoriāla kaismīgie aizstāvji ar pilsētas domes priekšsēdētāju Gintu Šķenderu un viņa vietnieku Andri Mihaļovu priekšgalā? Ko domā Cēsu domes izglītības, kultūras un sporta komiteja? Spriežot pēc domes sēdes atreferējuma „Druvā”, pret memoriāla izveidi nobalsoja deputāts Daumants Vasmanis. Viņa argumenti ir gana pārliecinoši, un ar tiem „Druvā” jau varēja iepazīties.

Domāju, ka jautājums par iecerēto memoriālu ir pārāk nozīmīgs Cēsīm. To nevar atstāt tikai vienpadsmit cilvēku izlemšanai. Pat tajā gadījumā, ja viņi visi ir Cēsu pilsētas domes deputāti! Nepieciešama plaša sabiedriskā apspriešana gan par vietu, gan par formu. Redakcija saņēmusi 2. martā

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
17

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
21
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi