Piektdiena, 4. aprīlis
Vārda dienas: Valda, Herta, Ārvalda, Ārvalds, Ārvaldis
weather-icon
+5° C, vējš 3.13 m/s, R-DR vēja virziens

Cēsu 800 gade – savējo skola

Druva
23:00
11.04.2006
15

Reizēm pat šķiet, ka savas iespējas Cēsu pazīstamības un publicitātes jomā esam pārsnieguši. Nākušas klāt arī daudzas likumsakarīgas nejaušības, kas, uzsākot skaitīt laiku līdz 800 gadei, nemaz nebija ne plānotas, ne iedomātas. Viena no svarīgākajām ir tā, ka Cēsu jubileja iekļauta UNESCO kultūras notikumu, jubileju kalendārā. Tas Cēsīm nodrošināja plašu starptautisku pazīstamību. Tas nozīmēja, ka jāmaina kopējā tieksme pret gala pasākumu, un tam jābūt grandiozam. Ja sākumā, kad publicitāte un pazīstamība starptautis-

kā ziņā vēl nebija tik plaša, iespējams, varējām orientēties uz nedaudz mazāku notikumu, kas nesaistītos ar tik dārgām izmaksām.

800 gades noslēguma svinības norisināsies četras dienas (13. līdz 16. jūlijs), un tas svētku organizatoriem uzliek diezgan lielu atbildību par to, ko svētkos rādīsim. Mani visvairāk priecē lielās iespējas iesaistīt pasākumos radošos cilvēkus, kuri Cēsīs dzīvojuši, mācījušies vai strādājuši. Liela daļa svētku programmas tiek balstīta tikai uz bijušajiem un esošajiem cēsniekiem. Kultūras spējas celšanai tas ir ļoti nozīmīgi – ar savējiem varam to izdarīt. Arī no viņu puses esmu dzirdējusi, ka šīs svētku programmas veidot vai tajās piedalīties ir gods un atbildība.

Kā kultūras speciālisti mani priecē tas, ka šo 800 dienu laikā esam izvērtējuši tās iespējas, kas panākamas pašu spēkiem. Pašdarbniekiem tā ir brīnišķīga skola strādāt blakus profesionāliem māksliniekiem. Viņu iespēju latiņa ir uzlikta diezgan augstu, bet tas ceļ pašapziņu un pierāda, ko būtībā katrs no kolektīviem ir spējīgs izdarīt.

Jau pagājušajā gadā, kad notika aktivitātes – 300 dienas līdz 800 gadei,

bija skaidra četru svētku dienu programma. Tā kā Cēsu pazīstamība augusi starptautiski, tad vēlamies pasākumus rādīt ļoti kvalitatīvi. Izmantojot modernās tehnoloģijas, lai tas būtu pārsteidzoši ne tikai pašiem, bet arī pilsētas viesiem. Tas, protams, saistās ar lielām izmaksām. Spriedzi rada tas, ka naudas nav pietiekami, bet tiek meklēti veidi, kā finansiālās problēmas risināt. Rīcības grupa strādā, lai nebūtu jāpiedzīvo situācija, ka pēdējā brīdī no svētku programmas kaut kas jāizsvītro un no kaut kā būtu jāatsakās.

Pasākums, protams, nesīs naudu arī Cēsīm. Sarunas notiek ar uzņēmējiem – ēdinātājiem un citu pakalpojumu sniedzējiem. Protams, ieguvēji viņi būs tikai tad, ja labi pratīs viesus uzņemt, piedāvājot labu servisu un kvalitatīvu apkalpošanu. Svētku dienās nepietiks tikai atvērt kafejnīcas durvis. Tāpat tirgotājiem būs jādomā, kā noformēt, piemēram, veikala skatlogu, lai pievērstu pilsētas viesu uzmanību.

Laiks līdz svētkiem mums bijis

pietiekams, lai saprastu, kā tālāk jāveido sadarbība ar nevalstisko sektoru, kā ar pakalpojumu piedāvātājiem, kā jāstrādā uzņēmējiem, jo kaut vai pēc Cēsu izstādes UNESCO mītnē Parīzē tūristu skaits no pasaules pieaugs, bet mums jābūt gataviem viņus uzņemt. Nevarēs samierināties tikai ar tūrisma objektu

parādīšanu, bet šurp atbraukušajiem vajadzēs arī labi justies.

Ļoti svarīgi ir arī, ka Cēsu jubilejas svētku programmu veidojot, laika gaitā esam sapratuši un izvērtējuši, kā jāstrādā nākotnē, kam jāpievērš lielāka uzmanība, kur jāinvestē, kādi būtu galvenie Cēsis raksturojošie kultūras notikumi, uz kuriem brauktu cilvēki no malu malām, kā arī par tiem, kuri būtu orientēti uz mērķa publiku vai būtu domāti tikai cēsniekiem.

Kādreiz mums šķita, ka viduslaiku svētki ir daudzās Latvijas pilsētās, un Cēsīm varbūt vajadzētu no tiem atteikties. Tagad ir pilnīgi skaidrs, ka viduslaiku svētki ir Cēsu vizītkarte, un šiem te jānotiek arī turpmāk.

Cēsu jubilejas svētku programmu veidos arī daudzas ientegrētas aktivitātes – operas sezonas noslēguma izrāde, Dziesma manai paaudzei, starptautiskais akvarelistu plenērs. Šie pasākumi Cēsīs notikuši jau agrāk, un tie arī veidos pamata bāzi, jo tās ir lietas, kas cilvēkiem patīk.

Laiks no 800 dienām līdz Cēsu jubilejai ir ļāvis daudz ko saprast. Katras 100 dienas ir bijušas kā atskaites punkts.

300. diena līdz 800 gadei bija veltīta sadarbībai ar reliģiskajām organizācijām, tad varējām izvērtēt, kāda šī sadarbība ir, kā to tālāk attīstīt.

Organizējot svētkus, ļoti daudz ko darām pirmo reizi, bet šis projekts dod iespējas veidot kontaktus ar ļoti daudziem profesionāļiem. Kaut vai, kā svētku laikā organizēt drošības pasākumus. Tāpat mums paliks kontakti ar režisoriem, kuri savu rokrakstu te jau būs iezīmējuši. Pirms lielajiem Cēsu svētkiem viņi varbūt iedod vienu ideju, bet sarunās un radošajā procesā kopumā tās jau dzirdētas daudzas.

Pasākumā piedalīsies 2, 5 tūkstoši pašdarbnieku no visas Latvijas. Būs arī kolektīvi no ārzemēm. Lai to visu koordinētu un organizētu, jāiegulda

smags darbs, bet no otras puses tā ir ģeniāla izglītošanās iespēja. Ikdienas darbā tādu pieredzi iegūt nevar. Man personīgi interesanti strādāt kopā ar Dailes teātra muzikālās daļas direktoru Juri Vaivodu, kurš veido svētku atklāšanas programmu. Vērot vien, kā viņš no mūsu uzdotā darba uzdevuma veido scenāriju, jau ir vesela skola. Dienu skaits līdz svētkiem rūk acīm redzami, bet esam gatavi tos sagaidīt godam, jo 800 dienās padarīts būs ļoti daudz.

Pierakstījusi Valda Rozenberga

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bez vietējiem ražotājiem nebūs vietējā tirgus

06:03
02.04.2025
32

Dzirdot vārdu tirgus, katrs iedomājas ko citu. Dažam prātā nāk ainiņas ar mutīgām zemniecēm, kas no sava pagraba atvedušas piena kannas, sviesta muciņas un siera rituļus, blakus tirgotājs ar pirmajiem kartupeļiem un skābētiem gurķiem, turpat smaržo pirms dienas no kūpinātavas izņemts cūkas šķiņķa gabals. Un kāds varbūt atceras trakos tirgus laikus Lietuvā, kad latvieši devās […]

Vai ASV un Krievija sadarbosies?

09:29
29.03.2025
72

Cilvēkus, brīvību un valstis nevar pirkt un pārdot, bet vēsturē tā noticis ne reizi vien, un arī 21. gadsimtā vēlme tirgoties nav zudusi. Sarunas par pamieru vai mieru Ukrainā ir sākušās, informācijas ir daudz, bet tā ir pretrunīga, un diemžēl brīžiem izskatās, ka politiķi labprāt lemtu par Uk­rainas likteni, nejautājot un nerēķinoties ar ukraiņiem, viņu […]

Skola, kas ceļ augšup… degunus

21:28
28.03.2025
55

Pagājušajā nedēļā pēc vairāk nekā divu gadu prombūtnes savā vēsturiskajā ēkā atgriezās Cēsu Valsts ģimnāzijas kolektīvs. Prieks un sajūsma par jaunā veidolā atdzimušo namu bija visiem, un, kā atklāšanas ceremonijā teica skolas direktore Ina Gaiķe, – Cēsu Valsts ģimnāzija stāv uz stipriem pamatiem. Var tikai piekrist direktorei, jo skola šogad atzīmē savu simtgadi un dažādos […]

Komunikācijas nepārvaramie vaļņi

13:59
27.03.2025
26

Lai gan dzīvojam laikā, kad esam cits citam sasniedzamāki kā jebkad agrāk, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, šķiet, komunikācijā un vienam otra saprašanā problēmu kļūst arvien vairāk. Turklāt ne tikai ikdienas saziņā, bet arī starp darba ņēmēju un darba devēju. Un tas sākas jau ar brīdi, kad uzņēmums vēl tikai meklē darbinieku. Te piedzīvojam vēl kādu savdabīgu […]

Ne pratības, ne prasmju, bet jādzīvo vien ir

13:43
24.03.2025
49

Bērnībā ne viens vien nosaukts par neprašu, tādā mīlīgā vārdā, lai norādītu, ka kaut ko izdarījis nepareizi, nevietā, nelaikā. “Viņš nu gan ir prasmīgs!” tā savukārt teica par kārtīgu amata meistaru, cilvēku, kurš zināja savu lietu. Pēdējos gados daudz tiek runāts par dažādu prasmju apgūšanu, kad kāds ko jaunu iemācījies vai vēlas to darīt. Un […]

Kaimiņos siro laupītājs, bet mēs turpinām svinēt

13:41
23.03.2025
59

Pagriezt pārvaldes institūciju darbības virzienus nav vienkārši un ātri. Pat tad, ja skaidri redzams – situācija deg spēcīgām liesmām un jauni lēmumi un virziena maiņa ir neatliekama. Redzam, cik grūti Eiropas Savienības līderiem tikt līdzi sprādzienbīstamām pārmaiņām, kuras globālajā politikā iemet pasaules lielvaras avantūriskā prezidenta ieraksti sociālajā tīklā. Jā, 27 valstīm, kur katrai savas ambīcijas, […]

Tautas balss

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
15
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
25
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
41
22
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
43
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Sludinājumi