Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Maza pilsēta ar lielu skanējumu

Druva
23:00
21.04.2006
3

– Izstāde bija veiksmīga, un ir gandarījums, ka mūsu ieguldītais darbs nav bijis velts.

Izstāde bija gaumīgi iekārtota un sniedza nepieciešamo informāciju. Svarīgi bija tas, ka izstādi atklāja tādas nozīmīgas amatpersonas kā mūsu kultūras ministre, Latvijas vēstnieks Francijā un UNESCO ģenerāldirektors, kura darba grafiks ir ļoti blīvs, un viņš nebūt neatklāj visas izstādes šajā ēkā. Manuprāt, šādu augstu amatpersonu klātbūtne piešķīra izstādei īpašu nozīmi. Tas arī viesiem, kuri piedalījās at-klāšanā, lika padomāt, ka vērts tai pievērst lielāku uzmanību, ja reiz pats UNESCO vadītājs piedalās at-klāšanā. It kā esam maza pilsēta, bet ar plašu skanējumu, kas šajā informācijas pārbagātajā laikā ir ļoti svarīgi. Tagad vairs nevaram vārīties tikai savā sulā un gaidīt, kad kāds brauks ciemos vai gribēs te investēt. Ja gribam attīstīties, jāstāsta par sevi pasaulei. Protams, var diskutēt, kur naudu labāk ielikt – ielu remontā vai dalībai šādos starptautiskos forumos, bet mēs nedrīkstam par sevi nestāstīt. Ja mēs pasaulei piedāvāsim šo informāciju, iespējams, tā nostrādās. Pēc šīs izstādes tās apmeklētāji, kaut kur pastarpināti izdzirdot par Latviju un Cēsīm, jau būs kaut nedaudz lietas kursā, šīs informācijas saslēgsies un papildinās viena otru. Katrā ziņā Latvijā Cēsu vārds skan, un svarīgi, lai tas izskan arī plašākā mērogā.

Paldies jāsaka arī UNESCO Latvijas nacionālajai komitejai, kas palīdzēja šīs izstādes tapšanā. Tā bija ļoti pateicīgā laikā, kad UNESCO mītnē risinājās kārtējā izpildu padomes sesija, un tur notika dažādas starptautiskas konferences, semināri. Tādējādi informāciju par Cēsīm un Latviju sniedzām ne vien frančiem, bet dažādu valstu pārstāvjiem. Un šie apmeklētāji nebija tie, kuri tikai staigā un savāc bukletiņus, bet te ikvienam, kurš piestāja, tiešām bija interese uzzināt informāciju par izstādē redzamo.

Kārtējo reizi nācās secināt, ka cilvēki nezina, kur atrodas Latvija. Katru dienu nācās skaidrot, kur ir Baltija, kur Latvija un kur Cēsis. Vislielākais pieplūdums bija konferenču pārtraukumos, kad telpā sanāca pāris simti apmeklētāju un visi gribēja jautāt. Tad tur varētu pat 20 gidi būt, kas atbild uz jautājumiem, un darbs būtu visiem.

Ļoti labi darbojās trīs minūšu filmiņa, ko ik pa laikam demonstrējām uz lielā ekrāna. Tā deva pozitīvu iespaidu par pilsētu. Arī fotogrāfijas par Cēsīm, ko rādījām uz ekrāna, piesaistīja uzmanību, un šis vizuālais iespaids bija pirmais solis, lai radītu interesi par mūsu pilsētu. Tad apmeklētāji gāja pie bukletiem, stendiem, uzdeva daudz un dažādus jautājumus. Viņi interesējās, kā Cēsīs nokļūt, kādas te cenas, kā šeit var pavadīt laiku, ko redzēt. Bija arī apmeklētāji, kuri interesējās par iespēju atbraukt uz pilsētas jubileju. Prasīja, kad tā būs, kas tur būs un daudz ko citu. Bija problēmas, kad jautāja par naktsmītnēm, jo ir skaidrs, ka jubilejas laikā viesnīcās pilsētā brīvu vietu nebūs. Tad skaidrojām, kur tuvākā apkārtnē ir viesnīcas. Protams, grūti zināt, cik daudzi no šiem interesentiem ieradīsies uz jubileju, bet, ja dzirdēsim kādu runājam franciski, varbūt viņš ierosmi būs guvis šajā izstādē.

Mums bija līdzi arī informācija potenciālajiem investoriem par brīvajiem zemes gabaliem Cēsīs, ko piedāvājam apsaimniekot, un šī informācija tika ātri paņemta. Laiks rādīs, kāda būs atdeve.

Materiālu stendi tukšojās ļoti ātri, lai gan līdzi bijām paņēmuši ļoti daudz, beigās sākām dalīt, lai to pietiek visu izstādes laiku. Vienojāmies ar Latvijas vēstniecību Francijā, ka aizsūtīsim viņiem papildu materiālus par Cēsīm, jo pēc izstādes “Pārsteidzošā Latvija” un mūsu izstādes interese par mūsu valsti un Cēsīm ir ļoti liela, bet materiālu trūkst. Vēstniecība darbojas arī kā tūrisma informācijas centrs.

Nereti varēja redzēt, ka, lai arī stāstu par Latviju un Cēsīm, viņi nesaprot, kur šī valsts īsti atrodas. Bet tas normāli, jo mēs taču arī nezinām visas pasaules valstis un to atrašanās vietas. Iespējams, ne visiem radās skaidrība, un šī izstāde viņiem asociējās nevis ar Latviju, bet ar labām gleznām. Daudziem izstādes apmeklētajiem bija interese iegādāties Cēsu plenēra akvareļus, un tika solīta liela nauda. Ar gleznām saistās arī kāds interesants jautājums. Uz vie-nas sienas šajā telpā, kur bija mūsu izstāde, atradās liels Pikaso gleznojums, un kāda sieviete, zinādama, ka šim darbam šajā telpā jābūt, lūkodamās uz mūsu akvareļiem, prasīja, kuru no tiem gleznojis Pikaso.

Katrā ziņā jāteic, ka pamatinformācija par Cēsīm tika iedota, un tie, kuri gribēs uzzināt ko vairāk, atradīs arī to. Kāda būs atgriezeniskā saite, redzēsim tikai laika gaitā. Tagad nevar pateikt, cik tūristu atbrauks uz Cēsīm un Latviju, pateicoties šai izstādei. Bet esmu droša, ka vismaz vēl kāda daļa pasaulē zinās, kur ir Latvija un Cēsis.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kur drošība grūtā brīdī

12:27
02.07.2024
23

Šo sezonu neuzsāka otrs lielākais dārzeņu audzētājs    SIA “Rītausma” Jēkabpils pusē. Veikalos vairs nav un nebūs gurķu, tomātu ar uzlīmi “Rītausma”.    Pēc 30 gadiem, kuros attīstīta mūsdienīga dārzeņu audzēšana, uzbūvēta infrastruktūra, darbs pārtraukts. Iemesls – Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas uz 19.jūniju bija 128 782 eiro.    2020.gadā SIA “Rītausma” […]

Seniori ir svarīgi, bet nedrīkst aizmirst par jauniešiem

12:26
01.07.2024
21

Sociālajā jomā strādājošie uzsver, ka mūsdienās, kad sabiedrība noveco, saprotams, ka pastiprināti tiek domāts par senioriem, bet nedrīkst aizmirst arī jauniešus. To saka līdzšinējais novada Sociālā dienesta vadītājs Ainārs Judeiks, norādot, ka būtiska šajā darbā ir arī prevencija, kas vērsta uz bērniem un jauniešiem. To pieminēja arī Cēsu pilsētas pansionāta direktore Inga Gunta Paegle, vērtējot, […]

Manifestēt savu realitāti. Kas tas par zvēru?

12:25
30.06.2024
18

Pēdējā laikā arī mūsu zemē populārs kļuvis vārds “manifestēt”! Anglicisms, kas daudziem nerada skaidrību – ko gan tas īsti nozīmē? Izrādās, kaut ko manifestēt nozīmē padarīt savus sapņus, mērķus un centienus par realitāti, ticot, ka tos patiešām iespējams sasniegt. Visam pamatā ir ideja, ka, ticot, ka patiešām varat kaut ko izdarīt, un koncentrējot savas domas […]

Lielā politika un karš

12:24
29.06.2024
21

Ukraina otrdien, 25. jūnijā, oficiāli sāka iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību (ES). Protams, tas nozīmē vairākus gadus ilgu procesu, tā laikā valstij ne tikai jāpārņem Eiropas Savienības normatīvās prasības, bet arī jāpierāda, ka sabiedrība un valsts pārvalde ir gatava pievienoties blokam. Šonedēļ ES ir vieno­jusies par jaunām sank­cijām pret Balt­krieviju. Ir zināms arī , ka […]

Noguruši no ziņu virsrakstiem…

12:29
27.06.2024
20

Raugoties TV ekrānā uz kādu no daudzajiem ziņu raidījumiem, pamanīju tekstu, kas rotāja ekrāna apakšmalu, ka kādā pasaules mēroga pētījumā apstiprinājies – cilvēki arvien mazāk seko līdzi ziņām. Atskār­tu, ka šim apgalvojumam absolūti piekrītu arī pati. Un, šķiet, daļai paziņu, tuvāku un tālāku, pēdējā laikā bija līdzīgs viedoklis. Ir skaidrs, ka ziņu mērķis vairs pat […]

Nemainīgie priekšstati

09:58
25.06.2024
30

Katram no mums, arī tautām un nācijām ir savi priekšstati par to, kādi esam, nereti ar laiku tie mēdz arī vairāk vai mazāk mainīties. Izskatās, ka Krievijas Federā­cijas iedzīvotāju priekšstati un uzskati tomēr nemainās, gan domājot par lielāko ienaidnieku, gan pašiem par sevi. Nav noslēpums, ka Krievijā vara to atbalsta un iedzīvotāji dzīvo priekšstatos, ka […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
19
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi