Jā, arī šogad uz izstādi ieradīsies vairāk nekā simts dalībnieku, kuri piedāvās jaunākos ražojumus un pakalpojumus. Izstādē būs skatāmi Cēsu pilsētas, Amatas, Jaunpiebalgas un Vecpiebalgas pašvaldību stendi. Tajos būs iespēja iepazīties ar tūrisma iespējām, kultūras un sabiedrisko dzīvi pagastos. Pilsētas stends stāstīs par pasākumiem, gaidot Cēsu 800 gadi. Vairāki Amatas, Jaunpiebalgas un Vecpiebalgas pašvaldību mazie uzņēmēji piedalīsies sava pagasta kopējā stendā. Tas ir būtisks atbalsts mazajiem pagastu uzņēmējiem, kuriem piedalīšanās lielākās izstādēs ne vienmēr ir iespējama. Uzņēmēju dalība izstādēs kopējā pagasta stendā mūsu rajonā tiek praktizēta pirmo reizi. Izvērtējot citu Vidzemes rajonu pieredzi, jāatzīst, ka mazajiem, sevišķi mikro uzņēmumiem, tā ir vienreizēja iespēja pieteikt savus ražojumus un pakalpojumus daudz plašākas sabiedrības vērtējumam. Iespējams, ka mazos uzņēmējus tas iedrošinās uz daudz lielākiem komerciāliem darījumiem un tirgiem nākotnē.
Kāpēc būtu jāpiedalās izstādē, tika uzdots jautājums vairākiem pašvaldību vadītājiem un uzņēmējiem. Atbildē
minēti dažādi iemesli: iespējas prezentēt jaunus pakalpojumus un ražojumus, tikties ar potenciālajiem klientiem, meklēt sadarbības partnerus, dalīties pieredzē, tikties un runāt ar banku pārstāvjiem
neformālos apstākļos. Jaunpiebalgas pagasta padomes priekšsēdētājs Laimis Šāvējs teic, ka “izstādē jāpiedalās, lai apmeklētājiem parādītu, ka Jaunpiebalgā ir ne tikai attīstīta uzņēmējdarbība, bet arī izglītības un tūrisma joma” , ka “Jaunpiebalga nebūt nav Vidzemes nostūris, bet pagasts ar savu pievilcību”. Savukārt Amatas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Māris Timermanis atbild, ka piedalīšanās ir svarīga, “… lai popularizētu Amatas novadu kā tūrisma un uzņēmējdarbības attīstībai labvēlīgu teritoriju. Tā ir iespēja prezentēt Amatas novada domi, kura ir atvērta jebkuram interesentam”. Hansabankas Cēsu filiāles vadītāja Ilze Sončika, sakot, ka “… piedalīšanās izstādē ir kā tradīcija un lokālā patriotisma izpausme”, tomēr atzīst, ka arī “bankai tā ir iespēja prezentēt savus jaunos pakalpojumus un darbiniekiem gūt lielisku pieredzi, kā piesaistīt un apkalpot bankas klientus”. Z/s “Kliģeni” īpašniekam Aleksandram Raubiško bez visām citām iespējām ir svarīgi pierādīt, ka uzņēmums, “… pat palielinoties konkurencei, joprojām pastāv un veiksmīgi darbojas”.
Un tomēr izstādes rīkotājus sa-trauc, ko darīt nākamajā gadā. Rīkot vai nerīkot izstādi un kādai tai būt? Vienmēr pēc kārtējā Cēsu uzņēmēja esam diskutējuši un izteikuši savas šaubas un priekšlikumus. Un vienmēr ir bijis kāds iemesls, lai rīkotos un turpinātu izstādes. Tā arī šogad. Cēsīm taču jubilejas gads, un tas bija izšķirošais – šogad Cēsu uzņēmējam būt.
Cik zinu, tas pats notiek arī citās Vidzemes pilsētās, kurās uzņēmēju dienu pasākumi tiek organizēti kopā ar izstādēm. Pirms gadiem pieciem mēs priecājāmies, ka Vidzemes reģiona uzņēmēji un pašvaldību vadītāji ir visaktīvākie izstāžu rīkotāji.
Pašlaik tiek meklētas jaunas formas uzņēmēju dienu pasākumu organizācijā, sevišķi reģiona mazākajās pilsētās. Alūksnes, Gulbenes un Madonas rajona uzņēmēji sadarbībā ar pašvaldībām ir atraduši jaunas uzņēmēju dienu organizācijas formas, jaunu to saturu. Tiek organizēti semināri un diskusijas par uzņēmējdarbībai aktuālajām problēmām, rīkotas atvērto durvju die-nas uzņēmumos, tikšanās ar pašvaldību ārvalstu sadarbības partneru uzņēmējiem, izvērtēts uzņēmēju darbs dažādās nominācijās un ie-guldījums pašvaldību attīstībā. Gulbenieši uzņēmēju dienu pasākumus kopā ar izstādi rīkos reizi trijos gados. Par periodisku izstāžu rīkošanu izlemts arī Madonā. Pēc trijām ikgadējām izstādēm arī alūksnieši šogad izvēlējušies ieturēt pauzi un savām uzņēmēju dienām piedot citu saturu un piepildījumu.
Tas liek domāt, vai Vidzemes reģionā būtu nepieciešams turpināt izstāžu rīkošanas sāncensības? Varbūt ir daudz racionālāk apvienot pūliņus un resursus kopējam darbam, lai uzņēmējdarbības izstādes reģionā kļūtu daudz kvalitatīvākas un noderīgākas uzņēmējiem. Šķiet, ir pienācis laiks domāt arī par dažādo tautsaimniecības nozaru attīstībai nepieciešamajām tematiskajām izstādēm reģionā. Kas tad varētu uzņemties šī darba koordināciju Vidzemē? Varbūt Vidzemes attīstības aģentūra(VAA), protams, sadarbībā ar redzamākajām uzņēmēju organizācijā. Kā nekā VAA dibinātāji ir Vidzemes pašvaldības. Tieši VAA redzeslokā ir reģiona attīstības plānošana un līdzsvarotas attīstības jautājumi, atbalsts uzņēmējdarbībai, reģiona kapacitātes palielināšana. Bet varbūt šo funkciju varētu uzņemties LTRK Vidzemes reģionālās attīstības komisija. Arī tās darbībā ietilpst uzņēmējdarbības veicināšanas un reģiona līdzsvarotas attīstības problēmas. Gribētos arī uzsvērt, ka tieši reģionālo izstāžu rīkošanā LTRK ir pietiekami liela pieredze. Katrā ziņa turpmākā izstāžu rīkošana Vidzemes reģionā ir vietējo politiķu un uzņēmēju organizāciju rokās. Varbūt lielākajās pilsētās – Cēsīs un Valmierā – izstādes rīkot ik pa diviem gadiem, katra savu reizi, un kopā koncentrēt iespējas un nepieciešamību. Vai pratīsim to izdarīt, rādīs nākotne.
Un vēl viens aspekts, ko nevajadzētu aizmirst, rīkojot reģionālās izstādes. Tā ir izstāžu organizācijas finansiālā puse. Skaidrs, ka lielo izstāžu rīkotājkompānijām tas vispirms ir bizness. Visi izdevumi par izstādi tiek segti ar dalībnieku maksām. Ja pieskaita izdevumus par stenda aprīkojumu, transportu, apkalpojošo personālu un pašu uzņēmumu reklāmu, tad tas ir pietiekami dārgi. To nevar atļauties jebkurš reģiona uzņēmējs, sevišķi mazais, kur nu vēl mikro uzņēmums. To labi saprot reģionu pašvaldībās. Tās arī ir aktīvas vietējo izstāžu atbalstītājas un rīkotājas. Reģionālās izstā-des līdz šim ir bijušas uzņēmēju organizāciju un pašvaldību kopējā darba rezultāts, piedāvājot iespēju piedalīties izstādē par uzņēmējiem pieņemamām cenām. Noturēt šīs cenas palīdz vietējo pašvaldību atbalsts, kuras savu kompetenču ie-tvaros dažviet iznomā telpas bez maksas, daļēji sedz stendu īres iz-devumus un sniedz palīdzību reklāmas jautājumos. Pašvaldības izmanto arī iespēju organizēt vietējo mazo uzņēmēju dalību izstādē kopējos pagastu stendos.
Novēlot visiem šī gada izstādē veiksmi, gribētos izteikt pārliecību, ka savstarpējā konkurencē pratīsim atrast arī labākos variantus turpmākai izstāžu rīkošanai Vidzemē, kuru rezultātā ieguvēji būs gan uzņēmēji, gan patērētāji. Pierakstījusi Sarmīte Feldmane
Komentāri