-Tagad esam mazākumvaldība. Man joprojām nav skaidrs, kādēļ partija “Jaunais laiks” tik bezatbildīgi rīkojās, aizejot no valdības.
Iespaidīgākā Saeimas partija izvēlējās sev brīvu vasaru. Tas nav labākais risinājums. Ar šādu rīcību tiek apdraudēta politiskā stabilitāte valstī. Apdraudēta, bet ir novēršama. Domāju, ka politiskā stabilitāte tiks nodrošināta arī Saeimā. Var tikt pieņemti visi nepieciešamie likumi, jo opozīcija Saeimā nav vienota, bet sadrumstalota.
Ceru, ka mazākumvaldība spēs sekmīgi strādāt. Ir jauni ministri aizgājušo vietā, lielākā daļa no viņiem ir profesionāļi. Ar dažiem reģionālo laikrakstu žurnālisti jau tikušies.
Sadalīta Eiropas nauda, galvenie akcenti likti uz izglītību un zinātni. Uz tām jomām, no kurām ir īpaši atkarīgas mūsu attīstības iespējas. Tur slēpjas mūsu galvenie attīstības resursi. Un arī veselības aizsardzībai. Tad seko viss pārējais – ceļi, cita infrastruktūra…
Galvenie valdības darba plusi pērn. Eiropas nauda galvenokārt tika reģioniem, nevis Rīgai un citām lielpilsētām. Būtisks solis sperts darba algu palielināšanā – kultūras un izglītības darbiniekiem, mediķiem, policistiem… Veiksmīga ir sociālo jautājumu risināšana.
Inflācijas prognozes. Algu palielināšana nav būtiskākais inflācijas avots, kā bieži uzskata. Būtiska nozīme ir banku darbībai, aizdevumu un aizņēmumu politikai. Joprojām satrauc apkures un citu komunālo pakalpojumu sadārdzināšanās. Šķiet, ka drīz stabilizēsies naftas produktu cenas, par to liecina situācija Eiropā.
PVN likmes. Mūsu valstīs tās ir noteiktas 90. gadu sākumā. Kopā tā laika būtiskas izmaiņas nav notikušas. Pamata likme ir 18 procenti. Un otra likme ir pieci procenti, kas piemērojama tikai atsevišķos gadījumos. Tiks ieviesta šī likme apkures pakalpojumiem, tas nedaudz atvieglos maksājumu slogu. Citas PVN likmes mūsu valstī nav pieļautas.
Aizgājušo ministru darba vērtējums. Premjers neizteicās par “Jaunā laika” ministru veikumu. Viņi varējuši darbu sekmīgi turpināt, bijušas daudzas labas iestrādes. Ministriem, kuri no valdības aizgāja pirms tam – aizsardzības, iekšlietu, satiksmes – bijuši būtiski trūkumi darbā, kaut premjers nenoliedz viņu veikumu pilnībā.
Lembergs – nākamais premjers? Nav informācijas, vai Ventspils mērs vispār kandidēs Saeimas vēlēšanās. Premjers ar viņu ilgāku laiku neesot ticies, nezinot viņa nodomus un nākotnes ieceres.
Sarunu rezultāti Japānā. Arvien vairāk savas ekonomiskās intereses Japāna no Sibīrijas vērš rietumu virzienā. Japāņu firmām ir iecere celt autorūpnīcas pie Maskavas un Sanktpēterburgas. Latvijas rūpniecībā japāņu kapitāls tieši neienāks, bet mūsu valstij paredzēta starpnieka loma (noliktavas, tranzīts…).
Latvijā veidojas tukšie apvidi. Žurnālisti uzsvēra, ka arvien biežāk veidojas jaunas teritorijas, no kurām jaunie aiziet, vecie izmirst. Dažviet ir desmit un vairāk kilometru apvidi, kur nav neviena iedzīvotāja. Likvidē pasta nodaļas, slēdz veselības punktus, pa pamatskolai, līdzi aiziet iedzīvotāji. Premjers uzskata, ka līdz pat nesenam laikam neveiksmīga bijusi valsts reģionālā politika. Daudzu reģionu attīstībai nav bijusi veltīta vajadzīgā uzmanība. Tāpēc arī jāveido spēcīgas pašvaldības, kas spēs no sava budžeta un Eiropas naudas finansēt ne tikai centru, bet arī nomaļu infrastruktūras attīstību, īpašu vērību veltot ceļiem.
Dzērušie šoferi, kūlas dedzināšana. Žurnālisti uzsvēra, ka dažos rajonos, kaut vairākus gadus par teritoriju apkopšanu jau maksāts, kūlas dedzināšana nav samazinājusies. Premjers teica, ka par teritorijām, kur kūla dedzināta, maksājumu nebūs. Bet varbūt jāpastiprina sodi kūlas dedzinātājiem. Žurnālisti ierosināja pieņemt likumu, kas ļautu sodīt katru zemes īpašnieku, kurš savu teritoriju neappļauj.
Premjers atzina, ka stingrie sodi dzērušajiem šoferiem devuši labus rezultātus drošībai uz ceļiem. Acīmredzot stingri sodi ir būtiski stabilas kārtības ieviešanā.
Muižu pārdošana. Ja pašvaldības nespēj kādu muižu uzturēt kārtībā, ja nav neviena Latvijas pilsoņa, kurš ieinteresēts šīs muižas saglabāšanā, tad labāk pārdot kaut ārzemniekiem, kuri spēj ieguldīt naudu ēku un teritorijas sakopšanā.
Hokeja biļetes skolēniem. A. Kalvītis bijis iniciators nopirkt 20 tūkstošus ieejas biļešu uz hokeja spēlēm un sadalīt tās reģionu skolēniem. Visas skolu valdes ir informētas un vadīs šo biļešu iespējami taisnīgu sadalīšanu, kā arī sekos, lai skolēni tiktu uz šīm spēlēm. Katra biļete tiek pirkta par diviem (nevis 30) latiem. Ieejas biļetes tika pirktas uz spēlēm, kurām nebija interesentu pieprasījuma un visas netika pārdotas. Tāda prakse ir vairākās Eiropas valstīs. Nepareizi ir domāt, ka šai rīcībai ir kāda politiska nokrāsa.
Komentāri