Pirmdiena, 22. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Hokeja čempionāts ir svētki

Druva
23:00
07.05.2006
6

Viesturs Cīrulis, 25 gadi: – Hokejs ir emocijas, kuras nevar vārdos aprakstīt. Zinu tikai to, ka tās sitīs augstu vilni ne tikai abās hallēs Rīgā, bet visā Latvijā. Viena zeme, viens hokejs! Šo čempionātu gaidu ar īpašām izjūtām, jo tas notiks Latvijā. Tas ir vienkārši nebijis gadījums un medusmaize katram normālam hokeja fanam. Ar paziņu starpniecību esmu iegādājies biļetes uz divām Latvijas spēlēm, bet pārējās skatīšos kopā ar draugiem tepat Cēsīs vai nu kādā krogā, vai mājās. Galvenais, lai apkārt būtu labi čomi, īsta līdzi jušanas gaisotne un aliņš, tad jebkura spēle ir skatāma, arī tās ne visai izdevušās. Jau no iepriekšējiem gadiem esmu saglabājis hokeja kreklu, cepuri, tauri un šalli. Arī karogu uz Rīgu līdzi ņemšu, kā tad bez tā.

Gribētos mūsējos redzēt sešniekā, bet, protams, ar visām nesenajām izmaiņām Latvijas izlasē nekādus pārsteidzošos rezultātus negaidu. Svarīgi, lai visas spēles būtu baudāmas un emociju pārpilnas. Lai visi hokeja fani būtu vienoti un turētu īkšķus par savējiem.

Andris Abramovs, 39 gadi:

– Līdzi jušana Pasaules čempionāta spēlēm hokejā šogad būs netradicionāla. Tikai vienu čempionāta spēli vērošu klātienē, un šī iespēja radās nesen, uzzinot, ka Raunas vidusskolas 30 aktīvākajiem sportistiem – hokejistiem un futbolistiem -valsts dāvina biļetes uz 6. maija spēli starp Zviedrijas un Itālijas valsts izlasēm. Man kā kaismīgam

hokeja fanam nav ilūziju, kas uzvarēs.

Piecus gadus Pasaules čempionāta spēles ar Latvijas izlases piedalīšanos esmu skatījies klātienē. Varēju to atļauties, bet dārgās biļetes uz čempionātu Latvijā nevaru atļauties. Skatoties spēles Krievijā, Somijā, Zviedrijā, Vācijā un Čehijā, vēl baudīju ekskursijas valstīs, kuras apmeklēju.

Šogad būšu līdzjutējs pie televizora. Mājās, ar Latvijas izlases kreklu mugurā. Man nepatīk hokeju skatīties kafejnīcā, jo tā nav fanošana, tā ir hokeja vērošana. Un ar to, ko izjūtu tribīnēs, vispār nevar salīdzināt. Būt tribīnēs ar draugiem ir lieliski. Pārtraukumos var pārspriest redzēto. Visneaizmirstamākā bija spēle Vācijā 2001. gadā, kad vinnējām Ameriku.

Pie labas sakritības Latvijas izlase šogad varētu uzstādīt rekordu un iegūt 4. vietu. Labprāt nākamgad aizbrauktu uz Krieviju, lai atkal vērotu, kā Latvijas izlase spēlē augstākajā divīzijā. Taču neizslē-dzu iespēju, ka 9. maijā mums birs asaras. Ja būs spēle par palikšanu vai nepalikšanu augstākajā divīzi-jā.

Māris Jansons, 21gads:

– Hokejs jau ir kļuvis par tautas sporta veidu. Tas ir ļoti iemīļots, Latvijas hokejistu sniegumam seko līdzi vai katrs. Pasaules čempionāts un Latvijas izlases spēļu vērošana ir lieliska laika pavadīšanas. Čempionāts jau ir kļuvis kaut kas līdzīgs Ziemassvētkiem, svētkiem divu nedēļu garumā.

Šogad esmu nolēmis vērot spēles arī klātienē. Nevar laist garām tādu izdevību, ka pašu mājās var redzēt ne tikai Latvijas, bet visas pasaules labākos hokejistus. Domāju, ka vienu spēli vērošu arēnā “Rīga”, vienu kopā ar draugiem skatīšos tiešraidē. Kādas spēles laikā noteikti paklejošu pa hokeja skatīšanās vietām, lai varētu pilnīgāk izdzīvot hokejisko gaisotni.

Agris Kozerovskis, 73 gadi:

– Hokeja čempionāts ir svarīgs sporta dzīves notikums. Apsveicami, ka tas notiek Latvijā, un tur noteikti liela loma ir faniem, jo ne bez viņu aktivitātes tas iespējams. Latvija tomēr nav tik spēcīga valsts, lai čempionāta rīkošanas tiesības spētu izcīnīt bez hokeja līdzjutēju atbalsta.

Visas spēles droši vien neredzēšu, jo tas nav iespējams, jāstrādā, un ir grūti labā laikā nosēdēt pie televizora, bet svarīgākās noteikti noskatīšos tiešraidē. Vladislavs Ančs, 55 gadi:

– Tas, ka Latvijā notiek Pasaules čempionāts hokejā, ir ļoti labi. Daudzviet pasaulē uzzinās par Latviju, to mums jāprot izmantot, un ceru, ka tā arī būs. Par hokeja federācijas finansēm nevaru spriest. Domāju, ka arī finansiāli visam vajadzētu būt kārtībā, vismaz bez zaudējumiem, jo, cik zinu, visas biļetes ir pārdotas. Pašam čempionātam vajadzētu norisināties veiksmīgi. Atbildīgie dienesti ir pētījuši citu valstu pieredzi, un šis nav pirmais liela mēroga pasākums Latvijā.

Biļešu cenas gan ir salīdzinoši dārgas, jo hokeja haļļu ietilpība nav liela, tamdēļ spēles vērošu mājās pie televizora un centīšos sekot visām Latvijas izlases spēlēm. Protams, interesē arī finālspēles. Ja vien spēles nenotiks darba laikā, tad skatīšos, cik iespējams.

Skatoties pēdējās spēles, domāju, ka Latvijai ir labas izredzes. Īpaši, ja kādam pretiniekam nepaveiksies, tad no apakšgrupas noteikti būsim ārā.

Mārtiņš Apinītis, 35 gadi: – Iepriekšējos trīs gadus pasaules hokeja čempionātus vēroju klātienē, papildinot daudzskaitlīgo fanu pūli Somijā, Čehijā un Austrijā. Un tagad, kad beidzot sagaidīts turnīrs savā zemē, klātbūtnes efekta nebūs. Ne tāpēc, ka nebūtu biļešu, jo kārtīgs fans biļetes vienmēr dabū. Iemesls ir daudz vienkāršāks – lauzta roka.

Tā ir visstulbākā sajūta. Tiesa, pēc Turīnas olimpiādes domāju, ka pat nebraukšu, bet pēdējās pārbaudes spēles parādīja, ka Latvijas izlase atkal sajutusi spēles garšu. Arī hokejisti izteikušies, ka izlasē valda foršs komandas gars. Tie, kuri nevarēja vai negribēja, ir nogājuši malā, palikuši tie, kuri grib spēlēt. Tagad gribētu būt tur klāt, bet laikam nāksies samierināties ar hokeja vērošanu televīzijā savā mājā draugu pulkā, pie tam bez alus, jo lūzums neļauj to lietot.

Neesmu hokeja speciālists, bet uz mūsējo sniegumu raugos optimistiski, jo savās mājās vajadzētu arī sienām palīdzēt. Varbūt būšu pārāk pārdrošs, bet labprāt Latvijas izlasi redzētu, saņemam bronzas godalgas. Tas ir pa spēkam, jo kad tad, ja ne tagad.

Laura Voldiņa, 23 gadi:

– Hokeja līdzjutēju vidū netrūkst arī daiļā dzimuma pārstāvju, jo arī hokejistiem taču ir tīkami, ja ir ne tikai fani, bet arī fanes. Īstas hokeja līdzjutējas dzīvo arī mūsu pusē.

Līdz šim pasaules hokeja čempionātus vēroju televizorā, bet gribētos reiz šī izjūtas izjust arī klātienē.

Biļešu gan vēl nav, bet cerību vēl neesmu atmetusi. Hokejs ir spēle, kas jāskatās kopā, lielā fanu pūlī. Tas dod īpašas izjūtas, kaut arī fanojam pie televizora. Ja visi ir aktīvi atbalstītāji gan vārtu gūšanas reizēs, gan neveiksmēs, tas dod kolosālu vienotības sajūtu. Un, manuprāt, arī spēlētāji to sajūt, ka visā Latvijā daudzi tūkstoši ir par viņiem.

Es fanojos par divām komandām, protams, par Latviju, bet man patīk arī Zviedrijas izlase. Latvieši ir pierādījuši, ka ir cienīgi būt hokeja lielvalstu vidū gan ar savu neatlaidību un cīņas sparu, gan ar pasaulē labāko fanu armiju.

Domājot par mūsu izlases sniegumu, prognozēju, ka Čehijas izlasei zaudēsim ar 3:5, bet Somiju un Slovākiju vajadzētu uzvarēt un grupā ieņemt otro vietu. Manuprāt, šogad sešniekā mūsu izlasei jābūt.

Pierakstījuši: Liene Sīle, Mairita Kaņepe, Māris Buholcs, Jānis Gabrāns

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
41
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
42

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
25

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
39

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
47

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
47

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
23
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
17
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
23
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
30
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi