Trešdiena, 8. maijs
Vārda dienas: Henriete, Henrijs, Jete, Enriko

Eiforija 800

Druva
23:00
19.06.2006
2

„Gatavojoties svētkiem, sakārtota pilsētas infrastruktūra, domāts par iedzīvotāju un viesu ērtībām,” pagājušajā nedēļā varējām lasīt “Neatkarīgajā Rīta Avīzē”, tādējādi uzzinot, ka pilsētas domes sabiedrisko attiecību nodaļa nesnauž. Līdz ar tur un citur lasāmiem un dzirdamiem uzskaitījumiem, kādi tik labumi jūlijā nav gaidāmi, par svētku tuvumu regulāri atgādina arī rosība pilsētā – luksoforu uzstādīšana, Valmieras ielas krustojuma rekonstrukcija, Piebalgas ielas asfaltēšana un citi darbi, ko ikdienas steigā, iespējams, nemaz nepamanu. Tomēr, veroties šajā rosībā, gribas jautāt, vai tas viss ir tikai iespaida radīšanai un cēsnieku pašapziņas veidošanai – re, ko mūsējie sabūvējuši! -, vai arī tas tiek darīts ar domu par nākotni un līdzekļu racionālu ieguldīšanu.

Piebalgas ielā gandrīz visā garumā izveidota bruģēta ietve. Nav jau žēl, lai tiem ļaudīm, kas no pilsētas centra ar kājām uz Saulrītiem dodas, ir labāka staigāšana, taču tad jāatminas pirms dažiem gadiem notikusī pilsētas galveno ielu un ietvju rekonstrukcija. Toreiz nauda bija vairāk jātaupa un ietves ne tikai ieguva prasta asfalta segumu, bet arī kļuva neērti šauras. Dažkārt ir grūti samainīties, ja pretī nāk ģimene ar bērnu ratiņiem. Bet tagad – mēs bagātāki būtu palikuši vai par tādiem vēlamies izlikties?

Pašā pilsētas sirdī pēc izskata sena vecpilsēta. Kāds bija graustu rajons, tāds arī palika, ar izdangātām ielām un nesakoptām mājām. Vieta ir visai interesanta un tās savdabīgo šarmu vēl nav aizēnojušas dižveikalu kastītes. Nav atkal kāds „Supernetto” piedāvājies rekonstruēt kādu krustojumu vai izdarīt ko citu labu apmaiņā pret atļauju papostīt arhitektūru. Neizskatās arī, ka vecpilsētas namu īpašnieki būtu aktīvi sekojuši domes priekšsēdētāja it kā izteiktajiem aicinājumiem sakopt ēku fasādes.

Vairāku nedēļu garumā „Druvā” varējām lasīt, kāds brangs kustības aplis top Valmieras ielā. Kārtējais uzskatāmais pilsētas labiekārtošanas darbs. Bet blakus – stadiona teritorija. Pagājušās sestdienas „Druvas” numurā sporta speciālists Krišjānis Kļaviņš norādīja, ka mums kārtīga stadiona nav. Un patiešām – tā ir vien parodija par skrejceļu; labi vismaz, ka parodiju par tribīnēm nojauca. Mums tāds smalks kustības aplis, ka pat luksoforu vairs nevajag, bet smalka stadiona vēl nav. Atliek skriet pa apļa centrā ieklāto bruģi, jo neba tur parasts gājējs ar suni vakaros ies pariņķot. Protams, es nesaku, ka šur tur ieekonomētā nauda būtu pietiekama, lai uzbūvētu visām Cēsīm nepieciešamās celtnes, taču tas parāda prioritātes.

Pārlasīju Cēsu interneta lapā atrodamo programmu un nobrīnījos, ka būs „Disko nakts” ar svešzemju viesiem, taču vietējo talantu veikums laikam nav par gana labu atzīts. Kaut ko darīs fotogrāfu biedrība un akvareļmākslinieki, kāds parādīs vietējos tautas tērpus, izdzīvosimies pa pilsdrupām, izslavēto pagātnes dvašu elpodami. Tas šķiet arī viss, ko pašas Cēsis spēj piedāvāt. Teātra, orķestra un citu kultūras sfēru pārstāvjiem, šķiet, atlicis vien nopūsties: mēs sveši šais svētkos, par astoņsimtgadi ko sauc. Tad ir jājautā, kādam nolūkam paredzēti šie svētki – tikai ciemiņu izklaidei vai varbūt arī drusku Cēsu tēla un pazīstamības veidošanai? Vai līdzekļi, kas ieguldīti pilsētas sakopšanā, ir tikai nodevas, lai varētu saaicināt dažādu labumu rādītājus no citurienes, vai arī šie svētki būtu kā pierādījums, ka mums pašu kultūras ļaudis ir vajadzīgi un mēs tos novērtējam. Varbūt mums pašiem ir šis tas, ko parādīt, nevis vienīgi varam ataicināt pāris nodzisušas ārzemju zvaigznes un sarīkot pasākumus, kas tikpat labi varēja notikt arī Rīgā, Duntē vai Aizkrāciešos. Pulkstenis pilsētas centrā noskaitīs nolikto 800 dienu pēdējo stundu. Svētku fanfaras pagaisīs, viesi izklīdīs, eiforija beigsies un sabiedrisko attiecību nodaļa varēs atpūsties. Nešaubos, ka līdz šim ir izdarīts liels darbs, kura atbalsis izskanējušas un vēl izskanēs visā Latvijā, un attīstības iniciatīva arīdzan ir jūtama. Tomēr nepamet sajūta, ka šī pilsēta Vidzemē ir kā meitene, kas krāso lūpas, bet nemazgā kājas. Galvenais taču, lai labi izskatās.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Apkārtklīstošas pārdomas

12:11
05.05.2024
26

Savulaik populārajā dzies­mā bija vārdi: “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs…” Vai 20 gados kas mainījies? Kādam – jā, kādam – nē. Bet Eiropas Savienība ir izdevīga ikvienam – gan tiem, kuri no tās saņem atbalstus un izmanto piedāvātās iespējas, gan tiem, kam negribas pašiem uzņemties atbildību par kādu lēmumu, neizdošanos, jo viegli var pateikt, […]

Ģimenes lieta

12:10
05.05.2024
21

Vērtējot padomju laiku un laiku Eiropas Savienībā, visvairāk nāk prātā domāšanas maiņa. Un tas attiecas arī uz ģimeni. Ja savulaik pastāvēja uzskats, ka viss, kas notiek ģimenē, arī tur paliek, pat ja tiek darīts pāri bērniem, tad tagad tas ir būtiski mainījies. Protams, redzams, ka daļai cilvēku šos uzskatus arvien ir ļoti grūti mainīt, viņiem […]

Dzīve Eiropā, ne pēcpadomijā

12:09
05.05.2024
20

Atceros brīdi, kad vēl tikai runāja, ka Latvija varētu kļūt par daļu no Eiropas Savienības. Tolaik mācījos skolā, nebija neviena vienaudža, kas sacītu: “Kā negribas, lai esam ES! Cik labi būtu, ja Latvija vienmēr paliktu tikai Latvija – bez dalības jebkādās starptautiskās organizācijās.” Visi tolaik zinājām – iestāšanās ES nozīmēs ne tikai to, ka Latvijā […]

Par sajūtām, ne naudu

12:07
05.05.2024
18

Ieguvumi un zaudējumi, divdesmit gados Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), katram jāizvērtē pašam. Fondu un maksājumu naudu, ko esam saņēmuši kā dalībvalsts, saskaitīs valdības finansisti. Konkurences saspringumu sarēķinās uzņēmēji. Man vairāk sajūtas. To vienu pat tā īsti nevaru pieskaitīt ES devumam. Bet ik pa laikam esmu iedomājusies – tāpēc vien bija vērts stāties Eiropas valstu […]

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
40

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Dzīve ar suni

13:00
30.04.2024
41

Pieņemt ģimenē suni ir atbildīgs lēmums, tam nav jātop emociju virpulī, bet gan ar prātu, apdomātu attieksmi. Vispirms ir jāapsver daudzi faktori, piemēram, vai ir pietiekami daudz finanšu resursu, lai nodrošinātu dzīvnieka veselību un labklājību.    Manam četrkājainajam mīlulim nesen radās veselības problēmas, un katrs ārstēšanās solis prasa diezgan lielus izdevumus. Svarīgi saprast, ka suns […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
25
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
19
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
20
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
39
Druva raksta:

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
20
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Sludinājumi