Pirmdiena, 22. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Apzinos, ka izdarījām labu darbu

Druva
00:00
01.11.2006
4

, “Druvas” aptaujas “Gada cilvēks 2002” tituls “Par drosmīgu rīcību ugunsgrēkā”

Ar Alisi Freimani “Druvas” aptaujā titulus ieguvām, pateicoties kādam notikumam. Toreiz vēl bijām 7. klases skolnieces, kad tepat Cēsīs izglābām meitenīti no degošas mājas. Vēl tagad bieži ar Alisi atceramies tās dienas notikumus. Sākumā, protams, mūs pazina uz ielas, bet tagad laiks ir pagājis. Kaut gan abas ik pa laikam pārrunājam, kā mēs darītu tagad. Kā rīkotos? Arī vecums mums šobrīd cits. Pieļauju, ka izpratne par notiekošo būtu citādāka. Mūžam atcerēšos to situāciju. Māja deg, bet kur un kam jā-zvana? Iestājas panika un vairs nesaproti, neko neatceries. Toreiz Alise atcerējās, ka krustojumā pie skolas stāvēja policija, un skrēja saukt palīgā. Iepriekš gan izvilkām meitenīti no degošās mājas. Viņa stāvēja pie vēdlodziņa un kliedza. Es paliku pie raudošā bērna, bet Alise aizskrēja pēc policijas. Jā, tas apjukums, domāju, ka tagad tā vairs nebūtu. Protams, paveicās, ka tuvumā bija policija, kas regulēja ceļu satiksmi. Dažkārt par to aizdomājos, ka policijas darbinieki spēj būt ļoti noderīgi, bet gadās, kad vajag, viņu nav. Atminos arī, kā meitenei atnāca mājās brālis un sāka viņu rāt. Tajā mirklī man tas šķita jocīgi. Redzēju arī, kā meitenītes māte nāca uz mājām. Viņai rokā bija sīpolu maisiņš un mirklī, kad viņa ieraudzīja un saprata notikušo, maisiņš izkrita no rokām, viņa sāka skriet. Vai mums pateica paldies? Nē! Atceros, mēs ar Alisi kā mazas muļķītes stāvējām malā un neviens nepienāca. Neko jau nevajadzēja, bet paldies varbūt gribējās dzirdēt. Kādreiz, ejot garām tai mājai, tāpat atminamies notikušo. Vienmēr noskatāmies. Būtu interesanti satikt arī to meitenīti. Gribētu zināt, ka viņai iet labi. Bet šādus spilgtus, lielus notikumus laikam dzīvē neaizmirst nekad. Sākumā arī sapņos to redzēju, bet tagad ne. Tas ir pagātnē, bet daudzi labi darbi droši vien vēl ir priekšā.

Ikdienā mēs esam steigā un diez vai pievēršam uzmanību, ka otram ir slikti. Kaut vai situācijā, ja ejam pa ielu un kāds guļ zemē. Reti kad mēs apstāsimies un noskaidrosim, kas par lietu. Varbūt tās ir bailes un neziņa, ko darīt. Bet, iespējams, ka kauns, ka tādam eju klāt. Bet var gadīties, ka cilvēkam tiešām ir palicis slikti un palīdzība nepieciešama. Domāju, ja kādreiz ar pašiem tā gadīsies, tad gan mūžam atcerēsimies, ka uz ielas pakritušam cilvēkam jāpalīdz.

Bērni, pamatskolēni vēl mazāk par šādām lietām aizdomājas. Vidusskolā ir citādāk. Mēs uz dažādām lietām un norisēm skatāmies kā pieauguši cilvēki.

Zinu, ka tajā mirklī mums vajadzēja palīdzēt, un mēs to izdarījām. Domāju, ka tādā mirklī katrs mūsu vietā būtu tā rīkojies. Nedomāju, ka mēs bijām citādākas, labākas, mēs darījām, kā mums likās tanī mirklī pareizi. Apzinājāmies, ka esam izdarījušas labu darbu, nepagājām garām un palīdzējām.

Mani labie darbi ikdienā? Varētu teikt, ka es nezinu, kas ir mani sliktie darbi, jo tomēr tā ir sanācis, ka cenšos darīt tikai labu. Vārda “labs” jēdziens jau arī ir pietiekami plašs. Labi ir pacelt tantiņai nokritušu maku, labi ir palīdzēt klasesbiedram un paskaidrot, piemēram, nesaprotamu mācību vielu. Apzinos, ka tagad ir ļoti maz laika, kuru varu veltīt ģimenei, draugiem, jo tas pa-iet skolā un dažādos ārpusskolas pasākumos. Gribētos, lai vairāk būtu laika apzināties to, cik varbūt es vai Alise dodam pasaulei. Ko nu pasaulei…. drīzāk skolai, tuvajiem. Cik daudz mēs viņiem nozīmējam? Dažkārt steigā par to aizmirstam. Ikdienā, ja kāds arī uztic bēdu, ierastākā frāze, ko izmetam – “Būs jau labi”! Bet varbūt, ka kādreiz vajag kaut ko vairāk par vārdiem… Vispār man liekas, ka es māku sadalīt laiku tā, lai sanāk visiem. Māku atšķirt labo no sliktā un izvēlēties, ko man dzīvē vajag visvairāk. Arī skolotājam, stāvot trīsdesmit skolēnu priekšā, ir grūti izjust katra noskaņojumu. Kādam varbūt sāp galva, kāds kaut ko nesaprot, bet katru izprast nevar. Redz jau kopumā lielo skolēnu baru. Taču skolotāji cenšas, un gribas ticēt, ka arī mēs kļūstam labāki. Pierakstījusi Liene Lote Sīle

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
42
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
42

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
25

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
39

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
47

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
47

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
24
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
17
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
23
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
30
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi