Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Meklējumi, kā piepildīt laiku

Druva
00:00
28.11.2006
23

“Druvas” lasītāju 2005. gada aptaujā Cēsu pilsētas ģimnāzijas direktores vietniece audzināšanas darbā, latviešu valodas un literatūras skolotāja Inese Lāce tika sveikta ar titulu “Par emocionāli piesātinātu režiju izglītojošos pasākumos”.

Vairākus gadus skolotāja pulcina ģimnāzistus, kuri vēlas piedalīties literāri muzikālos uzvedumos, kas emocionāli uzrunātu kā jauniešus, tā arī pieaugušos. Šiem uzvedumiem skolotāja pati raksta scenāriju, nereti tajos izmanto arī skolēnu rakstītās esejas. Radošie darbi ir tik iespaidīgi, ka jauniešu grupu aicina uzstāties arī ārpus ģimnāzijas un izglītības iestāžu rīkotajiem pasākumiem. Tā noticis arī šogad.

Par savu 2006. gada lielāko notikumu Inese Lāce teic, ka tā ir mazdēla Mika Zviedrāna piedzimšana. “Jaunas paaudzes ienākšana man lika aizdomāties par savu izcelsmi, par mājvietas nozīmi, par mammas un patēva māju. Man šķita svarīgi izveidot paaudžu satikšanās centru. Nešaubīdamies paņēmu bankā kredītu, lai lauku mājai ieliktu logus, atjaunotu durvis, lielajā sanākšanas istabā atjaunotu dēļu grīdu.” Skolotāja vasarā daudz laika veltījusi remontam, lielajā atjaunošanas plānā aktīvi darbojoties kopā ar dēlu Mārtiņu, pirms rudenī viņš devies mācīties uz Kembridžas koledžu. Tagad Inese pārliecinājusies, kas ir eiro remonts. Vēl atlicis uzbūvēt kamīnu. Nākošvasar mājai tiks uzlikts jauns jumts. Tam viss sagatavots. Māja būvēta pirms 60 gadiem, un atjaunotne nākusi pašā laikā.

“Mani aizrāva roku darbs, restaurējot koka grīdu. Paralēli tam domas raisījās par radošām iecerēm. Biju apņēmusies mācību gada sākumā iestudēt jaunu uzvedumu, kurš pirmo reizi tika izrādīts rajona pedagogiem skolotāju dienas svētkos. Tapa kāda senāka iecere. Atceros, kā 8. klasē lasīju vācu autora Mihaela Endas romānu pasaku “Momo”, un tagad izmantoju fragmentus no šī romāna. Darbā paustā filozofiskā doma par laika piepildījumu pusaudžu gados gan interesē maz, bet savulaik tas uz mani atstāja iespaidu. Skolotāju dienā apbalvojumus par labi paveiktu darbu saņem pieredzes bagāti cilvēki, kuri noteikti domājuši par laika ritumu. Ikdienā saskaramies ar sajūtu, ka neko nevar paspēt, jo tā ir mūžīga problēma, un cilvēki cenšas atrast atbildi uz jautājumu, kas ir piepildīts laiks. Romānā pasakā ir dotas savas atbildes uz šo jautājumu, un tās mani zināmā mērā apmierina. Tu zini, kas ir svarīgi, bet, lai cik ironiski nebūtu, tev tam nekad nav laika.

Man, piemēram, pietrūkst laika starp radošo darbu stundās, skolā un dzīvi kopā ar tuvajiem cilvēkiem. Es nesaku, ka pati atrodu visam laiku, bet, izrādās, ka svarīgi ir arī tas, kā vakarā pasēdi, domājot par aizvadīto dienu. Izrādās, ka tas ir svarīgi. Pelēkais cilvēkā noliedz sirsnīgu un brīvu attieksmi, iekšējo piepildījumu, bet izrādās, ka tas ir laiks, ko glabājam sirdīm, kā teica meitene Momo. It nemaz nešaubījos, ka atbilstošākā mūzika, kas papildinās tēmu par laiku sirdī, ir Imanta Kalniņa dziesmas, lielākoties ar Vika tekstiem. Tāpēc tās izraudzījos muzikālajai daļai.

Man vienmēr paticis veidot uzvedumus skolotājiem, jo zinu, ko viņi jūt. Pati, skolā strādājot, esmu to caur sevi izdzīvojusi. Zinu, ko skolotāji pārdzīvo, pie tam viņi ir uzmanīgi klausītāji. To esmu novērtējusi ne vien es, bet arī radošās grupas jaunieši. Skolēniem, kuri piedalījās uzvedumā, vērtīgākās šķita sajūtas, kuras līdzi nes domu par laiku, kurā blakus ir mūžība un mirklis. Jauniešus ļoti uzrunāja Imanta Kalniņa mūzika. Ar šo uzvedumu esam jau vairākkārt uzstājušies – arī strādājošajiem un pensionāriem. Ik reizi uzvedums sasniedz kulmināciju, kad skan dziesma “Es esmu bagāts”. Dziesmā ir vārdi “Man pieder viss, kas ar mani ir noticis”. Adventes laikā ar uzvedumu iecerēts uzrunāt ģimnāzijas skolēnus un viņu vecākus. Šogad skolā esam uzņēmuši daudzus ārzemju viesus, kurus interesējusi izglītības attīstība. Secināju, ka šajā jomā esam tālu tikuši un no mums jau smeļas pieredzi tādu valstu kā Vācijas un Norvēģijas pārstāvji. Ģimnāzijā lepojamies ar ļoti moderno fizikas kabinetu, ar iespēju sportot tik mūsdienīgā sporta hallē. Ārzemnieki apbrīnojuši mūsu spēju vienlaicīgi iesaistīties vairākos projektos, arī starptautiskos, un tos ļoti veiksmīgi īstenot. Šogad vairākkārt bijusi iespēja novērtēt skolas veiksmīgi izveidoto komandu, skolotājus, kuri strādā vienotam mērķim un to dara ar patiesu prieku. Ģimnāzijas audzēkņu sasniegumi par to liecina. Ģimenē bija tā laime aizrautīgi sekot līdzi peldēšanas sportam, jo meita Laura, 6. klases skolniece, regulāri piedalās valsts sacensībās, startējusi Jelgavā, Daugavpilī, Rīgā, arī Pērnavā.

Priecājos par tiem Cēsu cilvēkiem, kuru rokās ir pilsētas dzīve – kultūras un saimnieciskā. Vai daudzi var lepoties ar tik grandioziem un lieliski noorganizēties svētkiem, kāda bija Cēsu 800 gade? Tajos bija radīta iespēja atpūsties un gūt iespaidus ikvienā vecumā.

Domājot par to, kas “Druvas” lasītāju aptaujā pelnījis godu kļūt par 2006. gada laureātu, man prātā nāk ceļš, ko šogad gājām līdz Cēsu svētkiem. Te es domāju pilsētas sakoptību, svētku sarīkošanu, viesu uzņemšanu. Tādu darbu nevar paveikt ne viens, ne daži cilvēki. To var īsta komanda un ar izciliem līderiem – brīvas, radošas personības. Tādas ir pilsētas domes veidotajā komandā. Ja man ļauts izteikties, tad par “Druvas” 2006. gada aptaujas laureātu izvirzu Cēsu domes komandu.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
14

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
20
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
30

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
22

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
28
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi