Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Paldies, mīļie!

Druva
00:00
29.11.2006
17

, Cēsu skolotāju institūta 1953. gada absolvente, dzīvo Gulbenes rajona Stradu pagastā

Mani saviļņoja grāmata ”CSI kori un to diriģenti”. Laika rats pagriezts atpakaļ. Atkal esam zēni un meitenes, un lasot izstaigājam atmiņu takas.

Ai, ai, ko grāmata dara ar lasītāju! Atradu tajā vienu rindiņu par mūziķa E. Dreblata zēnības gadiem, ka no 1945. līdz 1948. gadam ir audzēknis Stāmerienas lauksaimniecības tehnikumā. Bet mūsu pagasta kādreizējās kopsaimniecības speciālists Evalds Graudiņš taču tieši tajos gados tur mācījās. Arī viņam tuva ir mūzika, savulaik dziedāja pagasta korī, vīru ansamblī, pat muzicēja nelielā orķestrī. Iedodu izlasīt lappuses par E. D. Atskan sajūsmas sauciens: ”Vaī! Mēs tak ar Edvīnu tehnikumā dziedājām zēnu ansamblī, izbraukumu koncertos pat duetā uzstājāmies!” Ar kādu neaprakstāmu satraukumu, saviļņojumu teju, teju astoņdesmitgadnieks tvēra katru lappusi par savu jaunības draugu, viņa mezglaino dzīvi. Pat asara noritēja pār vaigu. Grāmatā minētas E. D. pašreizējās koordinātes. Varbūt satiksies divi sirmi vīri un atkal duetā dungos sendienu melodiju.

Cik mokoši svelmaina bija vasara šogad! Tāpēc uz salidojumu mīļajā Bērzainē neaizbraucu. Bet institūtiešu trijotnes (A. Treimaņa, G. Vīksnas, D. Rožkalna) sarūpēto grāmatu gan ļoti vēlējos atrast. Lūdzu Gulbenes grāmatnīcu, lūdzu radinieci Cēsu rajonā izpalīdzēt, zvanīju ”Cēsu Sprīdītim”. Nekā! Beidzot sadzirdēju pa telefonu Egona Buša balsi un saņēmu norādījumu, kur to atrast.

Atvērusi sūtījumu, cauru nakti tvēru katru rindiņu. Augstas raudzes vīri, kas tik temperamentīgi izteikuši sevi mūzikā. Un ne tikai mūzikā. Gulbenes rajona novadnieki brāļi Kokari gan nav bijuši naski rakstītāji, likuši citiem paust atziņas par sevi.

Skaudrais pēckara laiks, dažādi sarežģīti likteņa pagriezieni, plānais maizes rieciens, pieticīgs apģērbs, ceļojumi uz Cēsīm pat ar zirdziņu… Bet kāds gribasspēks, neatlaidība savu mērķu sasniegšanā!

Bieži, caurbraucot Cēsīm, no pavisam svešiem, nejauši sastaptiem cilvēkiem esmu uzklausījusi uzslavas vārdus par kādreizējo rajona izpildkomitejas priekšsēdētāju Gunāru Vīksnu. Esot atstājis dziļas pēdas savā pilsētā.

Pirms dažiem gadiem iedevu izlasīt otro grāmatu ”CSI mūsu atmiņās” savai kādreizējai kolēģei Aijai D. Viņa lepni bilda: ”Gido Kokars Stāmerienas pamatskolā dažus pēckara gadus bija mans klases audzinātājs un fizkultūras skolotājs. Kā viņš mums dresēja brašu stāju, mācīja dejot! Spartakiādēs guvām atzīstamus rezultātus rajonā, pat republikā.” Re, arī te atstātas pēdas…

Rajona avīzē ”Dzirkstele” lasīju, ka Stāmerienas pagasta padomes priekšsēdētājs Raitis Apalups, kuru ar brāļiem Kokariem saista sena draudzība, aicinās māksliniekus apciemot Stāmerienu. Teātra dienas augustā te otro gadu pulcē tūkstošiem skatītāju.

Bet Imants Kokars kara griežos par skolotāju strādājis arī Stradu (tolaik Krusta) pamatskolā, kur vēlāk aizritējis mans darba mūžs.

Acīm apglāstīju katru mākslinie-ka D. Rožkalna zīmēto ozollapu vinjeti zaļajā grāmatiņā. Centos atminēt tajās pausto domu.

Pie pasniedzēja K. Baltgaiļa krāju zināšanas ne tikai mācību stundās, bet arī zīmēšanas pulciņā. Vēl šo-dien glabāju pierakstu klades mākslas vēsturē un zīmēšanas burtnīcas.

Lasot trīs tēvadēlu sarūpēto grāmatu, lepnums par Cēsu skolotāju institūta kaldinātiem talantiem. Tā ceļo no rokas rokā un sien kopā dzīves labirintos pārrautos pavedienus.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
14

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
20
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
30

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
22

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
28
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi