Pirmdiena, 22. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Elektroniskais paraksts taupīs laiku

Druva
00:00
06.12.2006
5

, Latvijas pasta Vidzemes reģiona direktors

Elektroniskā paraksta (EME) ienākšana mūsu dzīvē radīs jaunas iespējas, arī laika ekonomiju, ko iztērējām, mērojot ceļu uz pasta nodaļu, lai nosūtītu dokumentus.

Tā kā pats samērā daudz lietoju internetu gan darbā, gan mājās, tad elektroniskā paraksta ieviešana būs ļoti izdevīga, jo varēšu nosūtīt dokumentus, neizejot no kabineta. E-paraksts apliecina, ka konkrēta persona, kurai tas pieder, dokumentu ir sagatavojusi un to nosūtījusi. Tas ir tāpat, kā parakstīt dokumentu ar savu personīgo parakstu un nosūtīt pastā kā ierakstītu vēstuli. Elektroniskā paraksta uzticamība būs lielāka, nekā parakstoties rokrakstā, jo, saņemot dokumentu, saņēmējs redzēs dokumentam pievienotu parakstu ar informāciju par dokumenta parakstītāju (vārds, uzvārds, personas kods) un laika zīmogu. Pieslēdzoties Latvijas pasta mājas lapai, var pārbaudīt, vai paraksta sertifikāts ir derīgs un dati atbilst patiesībai. Elektroniskais paraksts gan nederēs iestādēs, piemēram, pie notāra, kur juridiski noteikts, ka, parakstot dokumentu, jābūt klāt personīgi, un arī ar likumiem noteiktos gadījumos. Citos gadījumos šis paraksts der, tādēļ valsts un pašvaldību iestādēm dokumenti būs jāpieņem.

Elektroniskā paraksta ieviešana ir ceļa pašā sākumā. Pirmās iestādes, kas to ievieš, ir Hansabanka, Rīgas dome un Zemkopības ministrija. Latvijas pasts uzvarēja konkursā par 50 tūkstošu viedkaršu un elektronisko parakstu piegādi valsts ierēdņiem. Vienīgais akreditētais elektroniskā paraksta izplatītājs Latvijā ir Latvijas pasts.

Elektroniskā paraksta ieviešana var līdzināties kādreiz maksas karšu ieviešanai bankās, kad iestāžu darbiniekiem sāka ieskaitīt algas banku kontos. Veikalos vēl nebija iespējams ar maksājumu kartēm iegādāties preci. Tas bija kā apburtais loks – pakalpojums ir, bet izmantot to nevar. Tie, kuriem maksājumu kartes bija, gribēja tās izmantot, arī iepērkoties, tādēļ veikali bija spiesti pakalpojumu ieviest. Daudzi vairs neapmeklē veikalus, kuros maksājumu karšu sistēma nav ieviesta. Domāju, ka ar elektroniskā paraksta ieviešanu būs līdzīgi – pieaugs pieprasījums pēc šī pakalpojuma izmantošanas un paralēli veidosies vide, kur to izmantot.

Saņemot dokumentus ar elektronisko parakstu, tie uzņēmumi un iestādes, kas e-me vēl nebūs ieviesuši, būs spiesti to izdarīt. Domāju, lai sistēma sāktu perfekti strādāt, būs nepieciešami divi, trīs gadi.

Arī es vēlos ātrāk sākt izmantot elektroniskā paraksta iespējas. Latvijas pasta mājas lapā publicēti iespējamie e-paraksta izmantošanas veidi. Mani interesē, lai uz galda nekrājas papīru kaudzes. Uzskatu, ka e-paraksts ir arī dabai draudzīgs, jo mazināsies pieprasījums pēc papīra un līdz ar to tiks izcirsts mazāk koku. Citās valstīs e-parakstu izmanto jau vairākus gadus. Pirms pieciem gadiem no ārzemēm saņēmu e-pastu, kur teksta apakšā bija man tolaik nesaprotams zīmodziņš. Latvijā strādā pie tā, lai mūsu valsts iedzīvotāju elektroniski parakstītie dokumenti būtu spēkā arī ārvalstīs. Latvijas e – paraksts līdz ar to būs atzīstams Eiropas Savienības un ar laiku arī citās valstīs. Tas svarīgi arī tādēļ, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji veic darbu mājās citu valstu uzņēmumiem vai arī dibina ar tiem darba attiecības. E-paraksts dod priekšrocību darba līgumu parakstīt elektroniski. Tas nozīmē, ka nav jābrauc uz darba devēja valsti, kas izmaksā dārgi.

E-paraksta kartēs ir divu veidu sertifikāti, un tiem ir divi izmantošanas veidi – autorizācija un juridiskais paraksts. Autorizācija uzrāda dokumenta sūtītāju, un to ļoti ērti pielietot interneta vidē dažādās mājaslapās (piemēram, ar paroli atverot interneta bankas lapas vai dažādas datu bāzes), kā arī sūtot e-pasta vēstules. Juridiskajam parakstam (dokumentiem) jāpievieno laika zīmogs, kas gan ir papildu pakalpojums. Tas pierāda to, kad dokuments parakstīts un ka paraksts šinī laikā ir derīgs.

Interneta lietotājiem Latvijas pasts elektroniskā paraksta lietošanas iespēju piedāvāja no 4. oktobra. Cēsu 1. pasta nodaļā jau iespējams iegādāties elektroniskos parakstus. Šis pakalpojums būs liels palīgs lauku iedzīvotājiem, kuriem uz rajona centru bieži vien jāmēro garš ceļš.

Tiek domāts arī par iedzīvotājiem, kuriem mājās nav interneta pieslēguma. Pasta nodaļās, piesaistot Eiropas Savienības investīcijas, tiek veidoti interneta punkti, kuros iedzīvotāji varēs izmantot savu e-me viedkarti. Šādus interneta pakalpojumus Latvijas pasts jau piedāvā pasta centrā „Sakta” Rīgā.

Būtiska ir apmācība e-paraksta lietošanā. Latvijas pilsētās notiek semināri un konferences interesentiem, kā arī pašvaldību darbinieku apmācība. Zvanot uz Latvijas pasta bezmaksas tālruni 8008001, e-paraksta potenciālie lietotāji var iegūt nepieciešamo informāciju par e-me, kā arī par citiem Latvijas pasta piedāvātajiem pakalpojumiem. Uzskatu, ka bez interneta nākotnē nevarēs iztikt neviens, tādēļ e-paraksts nāk līdzi kā laika taupītājs, ļaujot izmantot iespēju, ko dod elektro-niskais laikmets. Pierakstījusi Valda Rozenberga

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
42
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
42

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
25

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
39

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
47

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
47

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
24
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
17
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
23
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
30
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi