Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Ziemassvētki un Jaunais gads ver durvis

Druva
00:00
23.12.2006
17

, Prāvests

Ziemassvētki jau pavisam tuvu un atlicis tikai īss laika sprīdis, ko gaidīt. Pirmssvētku laiku esam pavadījuši dažādās un katrs savās noskaņās. Var arī būt, ka kāda no tām radījusi savādu sasprindzinājumu. To varētu nosaukt par ieskaņas prieku tam lielajam priekam, kas ļaudis pārņēmis jau sen un atkārtosies arī šogad.

Vēl ceram mazliet atpūsties, saņemt mieru, gūt sev norimtības sajūtu un kaut vai mazliet ieiet sevī… Citādi var iznākt, ka svētki nogrimst mūsu darbošanās gaitās.

Ak, jā – vēl jāpiebilst, ka mēs taču orientējamies uz pašu galveno svētku brīnumu – Kristus bērnu. Jau brīnums vien, ka runājam par kādu pavisam vienkāršu vietu – kūtiņu, kur šis karaliskais Bērns atnāk nošķirtībā no pasaules kņadas.

Cilvēki Dievu meklē, paļaujoties uz sev zināmu un ļoti senu pieredzi. Un šī pieredze rāda, ka tas notiek nevis steigā vai skaļumā, bet klusumā. Dievs atklājas cilvēkiem tad, kad Viņš tiek patiesi gaidīts. Dievs atklājas cilvēkam vientulībā. Tad cilvēks var justies netraucēts, ieklausīties Dieva būtībā un saņemt Viņa žēlastību. Lai gan šis vārdiņš ”žēlastība’’ kādam no mums liksies pieaugušam cilvēkam nevajadzīgs, bet, ja to attiecinām uz Dievu jeb Debestēvu, tad vismaz ar samierināšanās apziņu to varēsim pieņemt. No šīs žēlastības rodas augļi, kurus varam saskatīt sevī vai citos. Daži no tiem: mūsu cerība uz kaut ko, uzticības jūtas pret kādu, utt. Un tā jau ir daļiņa no Dieva klātnības cilvēkos.

Cilvēka iekšējā vienotība ar Dievu izpaužas kā dzīvesprieks un kārtīgs pamats visam, uz kā ceļam savu dzīves ēku. Tā veidojusies cilvēces gadu tūkstošiem senā Dieva klātbūtnes pieredze. Tas atbrīvo mūs no dažādām rūpēm, tas ir arī Dieva devums mums šajā svētku laikā. Tādēļ cilvēkam nav jānorūpējas gar visu ko, bet lai lūgšanas ir kvēlas un pateicīgas Dievam.

Mūsu iekšējam dzīvespriekam un laimei pamatā ir uzticēšanās Dievam, ka Viņš vienmēr rūpējas par mums. Debestēvs zina, kas mums ir vajadzīgs dzīvošanai.

Dzīvesprieks mūs saviļņo tā, ka, pašiem pat īsti neapzinoties, šo prieku izstarojam citiem. Dieva tuvums tad jaušams caur mums kā Viņa sūtņiem, pat varētu teikt – misionāriem. Dieva valstība par īstenību kļūst caur pieredzi, kurā dalāmies ar citiem. Ir vēl daudz kā cita, kurā dalāmies savā starpā – uzticēšanās, labs vārds, draudzīgums, materiāla palīdzība utt.

Ir ļaudis, kuri gaida no baznīcas atbalstu vai palīdzību. To viņi gaida no mums, saviem līdzcilvēkiem. Tā tiek īstenotas arī pirmssvētku palīdzības programmas. Kas šo Dieva vēsti satvēris, tam tā jāizplata tālāk, lai caur šo cilvēka labo darbu pārējie saredz Dievu debesīs un Viņam pateicas.

Arī tikai no šāda skatu punkta raugoties, rodas secinājums, ka Dievam pieder vispilnīgākais risinājums tavai dzīvei. Vēl atliek jautājums tev pašam – kā tu to īstenosi?

Šo jautājumu vēlos uzdot mums visiem, kad stāvam pie Ziemassvētku un gadu mijas durvīm. Atbildi sniedz lūgšana: „Debestēvs, man ir kļuvis skaidrs, ka savu dzīvi esmu centies veidot tikai pats un tā ir bijusi daudzējādā ziņā šķirta no Tevis. Piedod šo manu parādu caur Kristus Bērna brīnumu un Viņa devumu par samaksu manai dzīvei. Jēzu, Kungs un Karali, esi tāds visā manā dzīvē un pārveido mani savā dievišķajā līdzībā! Pateicos, ka Tu manu lūgšanu esi uzklausījis un tagad ienāc manā dzīvē caur Ziemassvētku un gadu mijas durvīm”. Cienījamie lasītāji, novēlu jums visiem Dieva svētību 2006. gada Ziemassvētkos.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
17

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
21
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi