Pirmdiena, 22. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Ziemassvētki un Jaunais gads ver durvis

Druva
00:00
23.12.2006
5

, Prāvests

Ziemassvētki jau pavisam tuvu un atlicis tikai īss laika sprīdis, ko gaidīt. Pirmssvētku laiku esam pavadījuši dažādās un katrs savās noskaņās. Var arī būt, ka kāda no tām radījusi savādu sasprindzinājumu. To varētu nosaukt par ieskaņas prieku tam lielajam priekam, kas ļaudis pārņēmis jau sen un atkārtosies arī šogad.

Vēl ceram mazliet atpūsties, saņemt mieru, gūt sev norimtības sajūtu un kaut vai mazliet ieiet sevī… Citādi var iznākt, ka svētki nogrimst mūsu darbošanās gaitās.

Ak, jā – vēl jāpiebilst, ka mēs taču orientējamies uz pašu galveno svētku brīnumu – Kristus bērnu. Jau brīnums vien, ka runājam par kādu pavisam vienkāršu vietu – kūtiņu, kur šis karaliskais Bērns atnāk nošķirtībā no pasaules kņadas.

Cilvēki Dievu meklē, paļaujoties uz sev zināmu un ļoti senu pieredzi. Un šī pieredze rāda, ka tas notiek nevis steigā vai skaļumā, bet klusumā. Dievs atklājas cilvēkiem tad, kad Viņš tiek patiesi gaidīts. Dievs atklājas cilvēkam vientulībā. Tad cilvēks var justies netraucēts, ieklausīties Dieva būtībā un saņemt Viņa žēlastību. Lai gan šis vārdiņš ”žēlastība’’ kādam no mums liksies pieaugušam cilvēkam nevajadzīgs, bet, ja to attiecinām uz Dievu jeb Debestēvu, tad vismaz ar samierināšanās apziņu to varēsim pieņemt. No šīs žēlastības rodas augļi, kurus varam saskatīt sevī vai citos. Daži no tiem: mūsu cerība uz kaut ko, uzticības jūtas pret kādu, utt. Un tā jau ir daļiņa no Dieva klātnības cilvēkos.

Cilvēka iekšējā vienotība ar Dievu izpaužas kā dzīvesprieks un kārtīgs pamats visam, uz kā ceļam savu dzīves ēku. Tā veidojusies cilvēces gadu tūkstošiem senā Dieva klātbūtnes pieredze. Tas atbrīvo mūs no dažādām rūpēm, tas ir arī Dieva devums mums šajā svētku laikā. Tādēļ cilvēkam nav jānorūpējas gar visu ko, bet lai lūgšanas ir kvēlas un pateicīgas Dievam.

Mūsu iekšējam dzīvespriekam un laimei pamatā ir uzticēšanās Dievam, ka Viņš vienmēr rūpējas par mums. Debestēvs zina, kas mums ir vajadzīgs dzīvošanai.

Dzīvesprieks mūs saviļņo tā, ka, pašiem pat īsti neapzinoties, šo prieku izstarojam citiem. Dieva tuvums tad jaušams caur mums kā Viņa sūtņiem, pat varētu teikt – misionāriem. Dieva valstība par īstenību kļūst caur pieredzi, kurā dalāmies ar citiem. Ir vēl daudz kā cita, kurā dalāmies savā starpā – uzticēšanās, labs vārds, draudzīgums, materiāla palīdzība utt.

Ir ļaudis, kuri gaida no baznīcas atbalstu vai palīdzību. To viņi gaida no mums, saviem līdzcilvēkiem. Tā tiek īstenotas arī pirmssvētku palīdzības programmas. Kas šo Dieva vēsti satvēris, tam tā jāizplata tālāk, lai caur šo cilvēka labo darbu pārējie saredz Dievu debesīs un Viņam pateicas.

Arī tikai no šāda skatu punkta raugoties, rodas secinājums, ka Dievam pieder vispilnīgākais risinājums tavai dzīvei. Vēl atliek jautājums tev pašam – kā tu to īstenosi?

Šo jautājumu vēlos uzdot mums visiem, kad stāvam pie Ziemassvētku un gadu mijas durvīm. Atbildi sniedz lūgšana: „Debestēvs, man ir kļuvis skaidrs, ka savu dzīvi esmu centies veidot tikai pats un tā ir bijusi daudzējādā ziņā šķirta no Tevis. Piedod šo manu parādu caur Kristus Bērna brīnumu un Viņa devumu par samaksu manai dzīvei. Jēzu, Kungs un Karali, esi tāds visā manā dzīvē un pārveido mani savā dievišķajā līdzībā! Pateicos, ka Tu manu lūgšanu esi uzklausījis un tagad ienāc manā dzīvē caur Ziemassvētku un gadu mijas durvīm”. Cienījamie lasītāji, novēlu jums visiem Dieva svētību 2006. gada Ziemassvētkos.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
42
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
42

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
25

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
39

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
47

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
47

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
24
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
17
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
23
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
30
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi