Trešdiena, 9. aprīlis
Vārda dienas: Valērija, Žubīte, Alla

Redzes invalīdi kļūst aktīvāki

Druva
00:00
17.01.2007
11

SIA “LNB” Cēsu teritoriālās organizācijas rehabilitācijas dienas centra vecākā sociālā rehabilitētāja

Aizvadītais gads ir bijis ļoti darbīgs. Ir ziņas, ka Latvijas neredzīgo biedrībā vienlaicīgi realizēti pat vairāki projekti. Mēs nestāvējām malā, jo esam pārliecināti, ka daudz pašiem jādara, lai izdotos pārliecināt citus, ka esam tādi paši sabiedrības locekļi, tikai ar redzes traucējumiem.

Lielākais ieguvums, ka ir izveidotas jaunas sociālās rehabilitācijas programmas. Pašlaik programmu sistēma ir ļoti elastīga, pielāgojama, lai varētu darboties cilvēki ar atšķirīga smaguma invaliditāti.

Piemēram, kāds šūšanas nodarbībās apgūs zināšanas tā, ka uzšūs kleitu, cits tiks tik tālu, ka spēs apšūt dvieļa malas, bet cilvēks vienalga būs ieguvējs. Nodarbības ir organizētas, lai cilvēki apgūst sev nepieciešamās prasmes un būtu interese par algotu darbu, pārliecība par spēju iekļauties darba tirgū.

Rudenī sākām un tagad turpinām realizēt ESF un valsts finansiāli atbalstītu projektu “Jaunu sociālās rehabilitācijas programmu īstenošana redzes invalīdiem Cēsīs, Rēzeknē un Daugavpilī”. Tā programmā nodarbībās paredzēts iesaistīt 18 mūspuses redzes invalīdus, bet kopumā 54.

Kopš rudens, kad projekts aizsākās, esam izremontējuši rehabilitācijas centru. Nomainījām logus, sakārtojām istabas, iegādājāmies aprīkojumu nodarbību telpām. Es teiktu, ka vide ir pielāgota par 80 procentiem. Pie mums pietrūkst vien iespēju cilvēkiem, kuriem ir nopietni kustību traucējumi. Palīdzību un finansiālu atbalstu meklēsim pilsētas pašvaldībā, kura biedrībai nekad nav atteikusi. Ja izdotos mūsu namā ierīkot pacēlāju, tad sanāktu atrisināt arī citas sociālās problēmas pilsētā, jo mūsu nodarbības, treniņzāles varētu apmeklēt arī cilvēki ar citu, ne tikai redzes invaliditāti.

Vēl esam iecerējuši paplašināt vairākas dienas centra telpas, lai būtu ērtāk nodarbību norisei. Tās visas ir risināmas problēmas. Pats svarīgākais, ka invalīdiem ir motivācija visā piedalīties. Jo citādi ir tā – invalīds nestrādā, nemeklē darbu, kāpēc? Cilvēkiem ir bail, bail, ka nevarēs. Jāceļ pašapziņa, jo mūsu pieredze ir tāda, ka darba devēji ir pat ļoti pretimnākoši, bet jābūt pārliecībai par sevi. Tāpēc dienas centrā bija un būs psihologa vadītas nodarbības, tāpēc pat astoņus, deviņus mēnešus divas, trīs reizes nedēļā redzes invalīdi nāks un mācīsies – sadzīves iemaņas, rokdarbus, lietišķo etiķeti, koka apstrādi un mājamatniecību, darbosies fizisko treniņu un psiholoģiskā atbalsta grupās.

Kas ir svarīgi? Jau tagad mums ir cilvēkresursi. Redzes invalīdi, kuri nāk uz rehabilitāciju, apmeklē šīs nodarbības, ir drosmīgi. Viņi ir gatavi visādiem izaicinājumiem. Tie invalīdi, kuri vienreiz ir izgājuši rehabilitāciju, jau zina, kāda tai vērtība. Viņi cenšas pēc citām iespējām.

Mums ir plāni neredzīgo uzņēmumā attīstīt vairākas darbnīcas, lai tepat redzes invalīdi veidotu realizējamu mantu. Ideja ir ne tikai par atvērtajām darbnīcām, bet arī melnā restorāna atvēršanu. Tādi ir Vācijā, Francijā, nesen atvērts Maskavā. Tas nozīmē, ka veselam cilvēkam mielošanās notiek absolūtā tumsā. Jūs apkalpo neredzīgi cilvēki. Starp citu, visur, kur šie restorāni darbojas, ir klientu rindas. Cilvēki vēlas izmēģināt neredzīga cilvēka dzīvi. Uz brīdi. Tad viņi arī saprot, ka neredzīgie ir tādi paši cilvēki, tikai viņu diena paiet tumsā. Es nezinu, vai tāds restorāns varētu būt Cēsīs, bet Latvijā noteikti. No otras puses, ja uz vecā ražošanas uzņēmuma bāzes ierīkotu atvērtās darbnīcas, kur varētu nākt arī tūristi, vērot, kā šuj, grebj kokā, pievīlē atslēgas neredzīgs cilvēks, varētu arī izstrādājumus iegādāties, tad šādā kombinācijā melnais restorāns lieliski iederētos.

Vai valsts attieksme pret invalīdu pērnajā gadā mainījusies? Nedaudz. Pozitīvi, ka sniegts atbalsts, lai invalīdi varētu iegūt izglītību. 12 redzes invalīdi šajā gadā ir uzsākuši mācības augstskolās, bet faktiski jau nemainās rehabilitācijas un piedāvāto sociālo pakalpojumu klāsts. Ja piedāvā iespējas, tad ļoti īslaicīgas. Piemēram, kādas nodarbības uz 50 stundām, ja salīdzina ar iepriekš pieminētā projekta piedāvājumu, tad tur nodarbību skaits ir desmitkārt lielāks. Valsts atbalstu ir grūti novērtēt, jo tas saistās arī ar finanšu pieaugumu. Acīmredzot, naudas ir tikai tik daudz, cik ir, bet tagad labi zinām, ka augšas pārzina, ko invalīdiem un citām sociālajām grupām vajag, bet ne visas ieceres tiek ieviestas. Mums labi, ka Cēsu redzes invalīdus atbalsta SIA ”LNB” un Latvijas neredzīgo biedrības vadība. Iniciatīva un atbalsts vienmēr sekmē attīstību. Pierakstījusi Ilze Kalniņa

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Par miera sarunām bez optimisma

08:34
09.04.2025
11

Politikas analītiķu vērtējumi t.s. miera sarunām ir visai skarbi, bez liela optimisma, tās tiek dēvētas kā sarunas par sarunām. “Putins ir pārliecināts: vēl pēc dažiem mēnešiem ASV pāries no samierināšanas plāna uz pilnīgas iecietības plānu,” raksta Ukrainas pasaules politikas institūta dibinātājs un priekšsēdētājs Viktors Slinčaks. Viņš uzskata, ka abas puses, Krievija un ASV, vainos viena […]

Lai dzīve laukos neliktos pārāk rožaina…

09:19
07.04.2025
48

Vēja parku attīstītāju aktivitātes izgaismo kādu ļoti nelādzīgu lietu – iedzīvotāju un arī vietvaru ļoti ierobežotās iespējas nepieļaut daudzmiljonu projektus, ja to īstenošana kardināli maina un būtiski pasliktina iedzīvotāju dzīves vidi. Vienkāršāk sakot, Nītaurē, Zaubē vai citā novada pagastā var ierasties spēcīgiem aromiem svaidījušies zēni un meitenes, tērpti    dārgos uzvalkos un smalku zīmolu kostīmos, […]

Bez vietējiem ražotājiem nebūs vietējā tirgus

06:03
02.04.2025
54

Dzirdot vārdu tirgus, katrs iedomājas ko citu. Dažam prātā nāk ainiņas ar mutīgām zemniecēm, kas no sava pagraba atvedušas piena kannas, sviesta muciņas un siera rituļus, blakus tirgotājs ar pirmajiem kartupeļiem un skābētiem gurķiem, turpat smaržo pirms dienas no kūpinātavas izņemts cūkas šķiņķa gabals. Un kāds varbūt atceras trakos tirgus laikus Lietuvā, kad latvieši devās […]

Vai ASV un Krievija sadarbosies?

09:29
29.03.2025
78

Cilvēkus, brīvību un valstis nevar pirkt un pārdot, bet vēsturē tā noticis ne reizi vien, un arī 21. gadsimtā vēlme tirgoties nav zudusi. Sarunas par pamieru vai mieru Ukrainā ir sākušās, informācijas ir daudz, bet tā ir pretrunīga, un diemžēl brīžiem izskatās, ka politiķi labprāt lemtu par Uk­rainas likteni, nejautājot un nerēķinoties ar ukraiņiem, viņu […]

Skola, kas ceļ augšup… degunus

21:28
28.03.2025
75

Pagājušajā nedēļā pēc vairāk nekā divu gadu prombūtnes savā vēsturiskajā ēkā atgriezās Cēsu Valsts ģimnāzijas kolektīvs. Prieks un sajūsma par jaunā veidolā atdzimušo namu bija visiem, un, kā atklāšanas ceremonijā teica skolas direktore Ina Gaiķe, – Cēsu Valsts ģimnāzija stāv uz stipriem pamatiem. Var tikai piekrist direktorei, jo skola šogad atzīmē savu simtgadi un dažādos […]

Komunikācijas nepārvaramie vaļņi

13:59
27.03.2025
36

Lai gan dzīvojam laikā, kad esam cits citam sasniedzamāki kā jebkad agrāk, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, šķiet, komunikācijā un vienam otra saprašanā problēmu kļūst arvien vairāk. Turklāt ne tikai ikdienas saziņā, bet arī starp darba ņēmēju un darba devēju. Un tas sākas jau ar brīdi, kad uzņēmums vēl tikai meklē darbinieku. Te piedzīvojam vēl kādu savdabīgu […]

Tautas balss

Priecē dejotāji

09:20
07.04.2025
14
Lasītāja J. raksta:

“Ar prieku skatījos aizraujošo deju ansambļa “Raitais solis” jubilejas koncertu!  Tas bija izcils, gan mākslinieciski izstrādāts, gan emocionāli saistošs. Cik burvīgi, ka dejošanas tradīcija Cēsīs gadu desmitos uzturēta tik augstu,” pauda lasītāja J.

Vietējie jāatbalsta

09:19
07.04.2025
32
1
Seniore no Cēsīm raksta:

“Uzzināju par streiku Cēsu tirgū. Tas nav normāli, ka vietējiem tirgotājiem, ražotājiem tā jārīkojas. Tieši viņiem tirgū būtu jārada paši labākie apstākļi. Tirgus nav lielveikals, kur katram, kas kaut ko pārdod, prasa lielu nomu. Mūsu uzņēmēji taču jāatbalsta,” sacīja seniore no Cēsīm.

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
35
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
28
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
46
61
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Sludinājumi