Sestdiena, 12. aprīlis
Vārda dienas: Jūlijs, Ainis

Abrenes ēnā

Druva
00:00
07.02.2007
12

Abrenes vārds pašlaik tiek locīts visos iespējamos un neiespējamos veidos. Tā vien liekas, ka runa ir tikai par šo no Latvijas atdalīto novadu, kura dēļ vairāk nekā desmit gadus nevar noslēgt un parakstīt robežlīgumu ar Krieviju. Bet vai pie vainas ir tikai Abrene?

Cenšos saprast gan tos, kuri Abreni uzskata par Latvijai neatņemamu sastāvdaļu, gan tos, kuru interesēs ir šo novadu svītrot no mūsu valsts kartes. Katram ir sava taisnība. Atsakoties robežlīgumu parakstīt bez piebildes, ka Abrene no 1920. gada līguma laikiem pieder Latvijai un ir nelikumīgi atņemta, protams, zaudēsim divus procentus Latgales zemes un arī pretenzijas to kādreiz atgūt. Neapšaubāma taisnība ir tiem, kuri apgalvo, ka Abrene Krievijai pievienota okupācijas laikā, tātad pretlikumīgi. Ja Krievija šo faktu atzītu, tā atzītu arī okupāciju, ko konsekventi noliedz. Tādēļ ir skaidrs, ka Abrenes pieminēšana līguma sakarā tā parakstīšanu atkal atstums uz neparedzamu laiku. Skaidrs arī tas, ka šī patiesība zināma abām līgumslēdzēju pusēm.

Tagad par to, vai un kādēļ līgums jāslēdz šogad, ja tas gaidījis tik daudzus gadus. Steidzinātāji apgalvo, ka pašreiz ir visizdevīgākais brīdis, jo nevar zināt, kas nāks pašreizējā Krievijas prezidenta vietā pēc viņa pilnvaru izbeigšanās, un Krievija, iespējams, varētu būt piekāpīgāka vairākos jautājumos sakarā ar vēlēšanos radīt labākas attiecības ar Eiropas Savienību.

Ko Latvija iegūtu pēc sekmīgas līguma noslēgšanas? Tā varētu būt ciešāka ekonomiskā sadarbība, kas būtu izdevīga abu pušu biznesmeņiem un kaut kas atkristu nodokļu veidā arī valstij. Varētu runāt par ciešāku sadarbību arī citās dzīves jomās. Un kā ar negatīvo pusi? Jau pieminēju faktu par Krievijas nostāju okupācijas jautājumā un par to, vai robežlīgums tiek slēgts ar atjaunoti neatkarīgu vai jaunu neatkarīgu valsti, kas veidojusies no PSRS republikas. Tas ir dziļi nozīmīgs jautājums, kas var pilnībā mainīt vēsturisko aspektu un uz mūžīgiem laikiem Krieviju atbrīvot no morālas un materiālas atbildības par Latvijas valstij nodarītajiem kaitējumiem. Loģiski: ja valsts nav bijusi okupēta, bet brīvprātīgi iestājusies PSRS, tad par visu jāatbilst pašai valstij, nevis PSRS mantiniecei – Krievijas Federācijai. Reizē ar līguma noslēgšanu var pastiprināties Krievijas spiediens mūsu iekšpolitikas jautājumos, tā sauktajā minoritāšu problēmā. Neko īpaši labu neparedzu arī investīciju jomā, lai gan mūsu ”virsotņu” ekonomisti uz to liek lielas cerības. Jo lielāki kapitālieguldījumi no Krievijas puses ieplūdīs mūsu valstī, jo lielāks var kļūt ekonomiskais un, protams, arī ideoloģiskais spiediens, kā sekas grūti paredzamas. Jo vairāk objektu savā īpašumā iegūtu kaimiņu magnāti un valsts uzņēmumi, jo mūsu atkarība kļūtu lielāka.

Manuprāt, pats galvenais jautājums: vai Krievijai var uzticēties? Pēc manas pārliecības – ne pārāk. Kamēr neizmainīs Krievijas himnu, kamēr neatjaunos krustu uz Kremļa Spasas torņa, kamēr Ļeņinu neaizvāks no mauzoleja un godīgi neapbedīs, visa šīs valsts iekšpolitika nepatīkami ož pēc PSRS, un nebūs cerību, ka mūsu lielais kaimiņš ies pa demokrātijas ceļu un kļūs par prognozējamu un uzticamu partneri.

Paredzu, ka līgums tiks parakstīts un ka kaut kāds labums no tā būs. Kaut vai tas, ka labāk izskatīsimies ES acīs, jo būsim nostiprinājuši savienības austrumu robežu; varēsim sadarboties jaunu robežpunktu veidošanā un modernizācijā, ērtāka kļūs vīzu politika starp abām valstīm un, protams, mazināsies spriedze preču un pakalpojumu apmaiņā. Visvairāk, neapšaubāmi, iegūs biznesmeņi, galvenokārt tie, kuri jau tagad cieši saistīti ar Krievijas tirgu.

Būs lielāks kaimiņvalsts spiediens valodu jautājumā, kam neatsveramu palīdzību sniegs mūsu bēdīgi slavenie ”minoritāšu aizstāvji”. Tāpat pastiprināsies spiediens, saistīts ar varbūtējām ekonomiskām represijām pilsonības jautājumā. Starp citu, tas viss var parādīties arī robežlīguma pielikumos, var būt tikai kā draudzīgs mājiens, tēvišķīgs norādījums auglīgai turpmākai sadarbībai…

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Neziņas, šaubu, pārliecināšanas laiks beidzies

08:04
12.04.2025
8

“Nu tas ir beidzies, varēs mierīgi dzīvot tālāk,” kad    noslēdzās partiju deputātu kandidātu    sarakstu iesniegšana, ar atvieglojumu sacīja sabiedriski aktīvs, pazīstams novadnieks. Viņš pastāstīja, ka ir noguris no politiķu uzbāzības. Viņu uzrunājušas četras partijas un aicinājušas sarakstā, cita par citu neatlaidīgāk. Politiski aktīvie pierunājuši, lai padomā un dod atbildi līdz skaidrošanai, kādi būs […]

Stāsts par paralēlajām pasaulēm

00:03
12.04.2025
23

Eksperti vērtē, ka kopš ASV ir ar Krieviju sākušas t.s. miera sarunas, Ukrainas apšaude ar droniem, raķetēm un bumbām ir palielinājusies. Turklāt ASV tarifu karš ir aizēnojis notikumus Ukrainā. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 9. aprīlī TV kanālam “Mēs esam Ukraina” sacīja, ka izlūkdienestam ir zināms par Ķīnas pilsoņu vervēšanu karam Ukrainā. Sagūstītie divi ķīnieši nav […]

Neturpināt salauztās ģimenes jeb Mācīties veidot savu dzīvi

18:33
09.04.2025
34

Tas, ka alkoholiķi var apmeklēt anonīmo alkoholiķu jeb AA grupas, lai veseļotos no alkohola atkarības, parasti cilvēkus neizbrīna. Savukārt termins Al-Anon   jeb līdzatkarīgo grupa, kā arī PAB (pieaugušo alkoholiķu bērni) grupa bieži izraisa neizpratni, kas tas ir, kam tas domāts. Vēl lielāks pārsteigums mēdz būt, ka tādas grupas daudzus gadus regulāri pulcējas arī Cēsīs, jo […]

Par miera sarunām bez optimisma

08:34
09.04.2025
28

Politikas analītiķu vērtējumi t.s. miera sarunām ir visai skarbi, bez liela optimisma, tās tiek dēvētas kā sarunas par sarunām. “Putins ir pārliecināts: vēl pēc dažiem mēnešiem ASV pāries no samierināšanas plāna uz pilnīgas iecietības plānu,” raksta Ukrainas pasaules politikas institūta dibinātājs un priekšsēdētājs Viktors Slinčaks. Viņš uzskata, ka abas puses, Krievija un ASV, vainos viena […]

Lai dzīve laukos neliktos pārāk rožaina…

09:19
07.04.2025
61

Vēja parku attīstītāju aktivitātes izgaismo kādu ļoti nelādzīgu lietu – iedzīvotāju un arī vietvaru ļoti ierobežotās iespējas nepieļaut daudzmiljonu projektus, ja to īstenošana kardināli maina un būtiski pasliktina iedzīvotāju dzīves vidi. Vienkāršāk sakot, Nītaurē, Zaubē vai citā novada pagastā var ierasties spēcīgiem aromiem svaidījušies zēni un meitenes, tērpti    dārgos uzvalkos un smalku zīmolu kostīmos, […]

Bez vietējiem ražotājiem nebūs vietējā tirgus

06:03
02.04.2025
61

Dzirdot vārdu tirgus, katrs iedomājas ko citu. Dažam prātā nāk ainiņas ar mutīgām zemniecēm, kas no sava pagraba atvedušas piena kannas, sviesta muciņas un siera rituļus, blakus tirgotājs ar pirmajiem kartupeļiem un skābētiem gurķiem, turpat smaržo pirms dienas no kūpinātavas izņemts cūkas šķiņķa gabals. Un kāds varbūt atceras trakos tirgus laikus Lietuvā, kad latvieši devās […]

Tautas balss

Kur koks, kur plastmasa

08:05
12.04.2025
6
Lasītāja K. raksta:

“Cēsīs, Rožu lakumā, uzcelta mājiņa, kurā runās par vides problēmām. Bet namiņam izmantota arī plastmasa. Vai tas pareizi, ka vieta, kur runā par vidi, nav pilnībā būvēt no dabīgajiem materiāliem,” pārdomās dalījās lasītāja K.

Priecē dejotāji

09:20
07.04.2025
15
Lasītāja J. raksta:

“Ar prieku skatījos aizraujošo deju ansambļa “Raitais solis” jubilejas koncertu!  Tas bija izcils, gan mākslinieciski izstrādāts, gan emocionāli saistošs. Cik burvīgi, ka dejošanas tradīcija Cēsīs gadu desmitos uzturēta tik augstu,” pauda lasītāja J.

Vietējie jāatbalsta

09:19
07.04.2025
36
1
Seniore no Cēsīm raksta:

“Uzzināju par streiku Cēsu tirgū. Tas nav normāli, ka vietējiem tirgotājiem, ražotājiem tā jārīkojas. Tieši viņiem tirgū būtu jārada paši labākie apstākļi. Tirgus nav lielveikals, kur katram, kas kaut ko pārdod, prasa lielu nomu. Mūsu uzņēmēji taču jāatbalsta,” sacīja seniore no Cēsīm.

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
38
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
30
5
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Sludinājumi