Otrdiena, 15. aprīlis
Vārda dienas: Aelita, Gastons

Savi svešie svētki

Druva
00:00
14.02.2007
31

Sarkanām sirsniņām rotātie skatlogi ir pirmie un gandrīz vienīgie elementi, kas jau kopš februāra sākuma stāsta, ka būs tāda mīlestības svētku diena, kad kopīgi kaut kur doties un pabūt kopā. Kopš laika, kad 14. februāris mūsu kalendārā sāka saistīties ar Valentīna dienu, ir dzirdēti izteikumi par un pret svešzemju tradīciju pārņemšanu, taču nākas atzīt, ka nekā dzīvotspējīga vietējās tradīcijās mums nav.

Svešzemju svētku ienākšana vietējā kultūrā spēcīgā vilnī pirmo reizi sākās pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā. Pa šo laiku ir bijušas vairākas tradīcijas, kas mēģinājušas ielauzties publiskajā telpā. Tāda ir, piemēram, īru svētā Patrika diena, amerikāņu Pateicības diena, zviedru Lūcijas diena, kā arī helovīns jeb visu svēto dienas priekšvakars un, protams, Valentīna diena.

No nosauktajiem pie mums itin veiksmīgi iesakņojušies ir tieši pēdējie. Tas nav pārsteidzoši, ja ņemam vērā, ka mūsdienu sabiedrībā nav labāka ideju pārraidīšanas veida par populāro kultūru un iepirkšanos. Šie ir mūsdienu tradīciju dzīvotspējas kritēriji, un nevajag gausties, ja ar savu rīcību paši tiem piekrītam. Jauno svētku popularitātei ir visi priekšnoteikumi – veikali piedāvā pazīstamu atribūtiku kopā ar atlaidēm, savukārt masu komunikācijas ceļā – no filmām un citām pārraidēm, mūzikas, grāmatām – mēs uzzinām, ko ar to visu darīt. Šie svētki ir pietiekami populāri ārvalstīs, lai mūsu rīcībā nonāktu gana daudz informācijas par to, kas tie ir, kā tajos uzvesties un cik tas viss ir brīnišķīgi.

Lūcijas diena, ko vēl pirms dažiem gadiem tika mēģināts iedēstīt pie mums, šiem kritērijiem neatbilda. Vairākus gadus tika izraudzītas Lūcijas, kas ar sveču vainagu galvā piedalījās dažādos pasākumos. Taču – ne tur ko nopirkt, ne ko skatlogā ielikt, tāpēc šī visnotaļ gaišā skandināvu tradīcija tā arī nav izkļuvusi no svešu svētku kategorijas. Līdzīgi ir arī ar Patrika dienu, kuru ik gadus 17. martā Latvijā svin īru krogos. Lai gan Īrijas valdība šo dienu ir pasludinājusi par īru kultūras popularizēšanas līdzekli, tomēr tā nav spējusi atrast uzrunājošus elementus, ko varētu pārdot plašām sabiedrības grupām.

Vienīgais, par ko gadās aizdomāties, vērojot svētku pārdošanas loģiku – kas notiek ar emocijām. Helovīnā viss ir vienkārši – tas ir mošķu pasākums ar konfekšu kāru, pārģērbtu bērnu ordām, tie ir izgrebti ķirbji un citas ārišķīgas parādības. Savukārt Valentīna dienas tematika pieprasa ne tikai šokolādes siržu, rožu un kartīšu pirkšanu, bet arī domas par to, kam tas viss vajadzīgs. Tādējādi Valentīna diena ir svētki ar divām sejām – no vienas puses, ļaudis to svin sirsnības dēļ, savu attiecību dēļ (Rīgas bāri, kafejnīcas un restorāni Valentīna dienas pēcpusdienā par apmeklētāju trūkumu žēloties nevar), taču, no otras, savu ražu vāc veikalnieki, ar kuru svētību skatlogi iekrāsojas sarkanu siržu toņos. Bilance rāda, ka cilvēku attiecības to daudzveidībā paliek viņu pašu darīšana, savukārt iepirkšanās, atlaides, šokolāde un citi īpašie nieki dominē publiskajā telpā. Ļaudīs nejūt sarkanās simbolikas cilvēciskos atspīdumus, taču aktualitāte ir nenoliedzama. Par to liecina kaut vai aktuālie jautājumi – kā pavadīsi Valentīna dienu? Ko tev uzdāvināja? Un nedod dies’, ja atradīsies kāds, kam nebūs, ko atbildēt un ar ko palepoties.

Ja kāds no ārzemēm pārņemtajos svētkos saskata tikai negatīvo, der norādīt, ka latviešiem tādu īstu svinamu svētku, ja neskaita Jāņus, Ziemassvētkus un Lieldienas, nemaz nav. Diez vai daudzi no patapināto svētku noliedzējiem stātos pirmajās rindās, lai no jauna iedibinātu kādas nacionālas tradīcijas, tādējādi aizpildot tukšumus mūsu kalendārā un emocijās. Šādā situācijā ir loģiski, ka tukšās vietas ieņem pieprasījumam atbilstošs piedāvājums. Pieprasījums ir pēc atrakciju ziņā pievilcīgiem un interesantiem pasākumiem, un šajā situācijā daudz vienkāršāk ir nevis domāt vai meklēt pašiem savus svētkus, bet gan izmantot tos, kas gadu desmitiem sekmīgi vairojuši un saglabājuši popularitāti ārzemēs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Akcijas acu aizmālēšanai?

09:06
13.04.2025
37

Šonedēļ norisinās Eiropas mēroga satiksmes ātruma kontroles akcija un visās dalībvalstīs, arī Latvijā, policisti aktīvāk seko, lai braucēji pārvietotos noteikumiem atbilstoši. Ātruma pārsniegšana ir biežāk fiksētais satiksmes noteikumu pārkāpums un arī iemesls smagiem satiksmes negadījumiem ar letālu iznākumu. Vai šādas akcijas, kas norisinās divas reizes gadā, dod vēlamo efektu un mazina pārkāpumu skaitu? Droši vien […]

Neziņas, šaubu, pārliecināšanas laiks beidzies

08:04
12.04.2025
37

“Nu tas ir beidzies, varēs mierīgi dzīvot tālāk,” kad    noslēdzās partiju deputātu kandidātu    sarakstu iesniegšana, ar atvieglojumu sacīja sabiedriski aktīvs, pazīstams novadnieks. Viņš pastāstīja, ka ir noguris no politiķu uzbāzības. Viņu uzrunājušas četras partijas un aicinājušas sarakstā, cita par citu neatlaidīgāk. Politiski aktīvie pierunājuši, lai padomā un dod atbildi līdz skaidrošanai, kādi būs […]

Stāsts par paralēlajām pasaulēm

00:03
12.04.2025
38

Eksperti vērtē, ka kopš ASV ir ar Krieviju sākušas t.s. miera sarunas, Ukrainas apšaude ar droniem, raķetēm un bumbām ir palielinājusies. Turklāt ASV tarifu karš ir aizēnojis notikumus Ukrainā. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 9. aprīlī TV kanālam “Mēs esam Ukraina” sacīja, ka izlūkdienestam ir zināms par Ķīnas pilsoņu vervēšanu karam Ukrainā. Sagūstītie divi ķīnieši nav […]

Neturpināt salauztās ģimenes jeb Mācīties veidot savu dzīvi

18:33
09.04.2025
42

Tas, ka alkoholiķi var apmeklēt anonīmo alkoholiķu jeb AA grupas, lai veseļotos no alkohola atkarības, parasti cilvēkus neizbrīna. Savukārt termins Al-Anon   jeb līdzatkarīgo grupa, kā arī PAB (pieaugušo alkoholiķu bērni) grupa bieži izraisa neizpratni, kas tas ir, kam tas domāts. Vēl lielāks pārsteigums mēdz būt, ka tādas grupas daudzus gadus regulāri pulcējas arī Cēsīs, jo […]

Par miera sarunām bez optimisma

08:34
09.04.2025
35

Politikas analītiķu vērtējumi t.s. miera sarunām ir visai skarbi, bez liela optimisma, tās tiek dēvētas kā sarunas par sarunām. “Putins ir pārliecināts: vēl pēc dažiem mēnešiem ASV pāries no samierināšanas plāna uz pilnīgas iecietības plānu,” raksta Ukrainas pasaules politikas institūta dibinātājs un priekšsēdētājs Viktors Slinčaks. Viņš uzskata, ka abas puses, Krievija un ASV, vainos viena […]

Lai dzīve laukos neliktos pārāk rožaina…

09:19
07.04.2025
66

Vēja parku attīstītāju aktivitātes izgaismo kādu ļoti nelādzīgu lietu – iedzīvotāju un arī vietvaru ļoti ierobežotās iespējas nepieļaut daudzmiljonu projektus, ja to īstenošana kardināli maina un būtiski pasliktina iedzīvotāju dzīves vidi. Vienkāršāk sakot, Nītaurē, Zaubē vai citā novada pagastā var ierasties spēcīgiem aromiem svaidījušies zēni un meitenes, tērpti    dārgos uzvalkos un smalku zīmolu kostīmos, […]

Tautas balss

Vienmēr zied puķes

15:09
15.04.2025
7
Anna raksta:

“Priecājos par Cēsu skaistajiem puķpodiem. “Kliģenu” saimniecība prot uzpost pilsētu un noturēt to skaistu līdz ziemas salam. Puķes regulāri aprauga, apkopj, ziedi vienmēr grezni. Cik labi, ka par pilsētvidi rūpējas vietējais uzņēmums,” viedoklī dalījās Anna.

Kur koks, kur plastmasa

08:05
12.04.2025
16
Lasītāja K. raksta:

“Cēsīs, Rožu lakumā, uzcelta mājiņa, kurā runās par vides problēmām. Bet namiņam izmantota arī plastmasa. Vai tas pareizi, ka vieta, kur runā par vidi, nav pilnībā būvēt no dabīgajiem materiāliem,” pārdomās dalījās lasītāja K.

Priecē dejotāji

09:20
07.04.2025
15
Lasītāja J. raksta:

“Ar prieku skatījos aizraujošo deju ansambļa “Raitais solis” jubilejas koncertu!  Tas bija izcils, gan mākslinieciski izstrādāts, gan emocionāli saistošs. Cik burvīgi, ka dejošanas tradīcija Cēsīs gadu desmitos uzturēta tik augstu,” pauda lasītāja J.

Vietējie jāatbalsta

09:19
07.04.2025
38
1
Seniore no Cēsīm raksta:

“Uzzināju par streiku Cēsu tirgū. Tas nav normāli, ka vietējiem tirgotājiem, ražotājiem tā jārīkojas. Tieši viņiem tirgū būtu jārada paši labākie apstākļi. Tirgus nav lielveikals, kur katram, kas kaut ko pārdod, prasa lielu nomu. Mūsu uzņēmēji taču jāatbalsta,” sacīja seniore no Cēsīm.

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
40
1
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]