Piektdiena, 22. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Savi svešie svētki

Druva
00:00
14.02.2007
8

Sarkanām sirsniņām rotātie skatlogi ir pirmie un gandrīz vienīgie elementi, kas jau kopš februāra sākuma stāsta, ka būs tāda mīlestības svētku diena, kad kopīgi kaut kur doties un pabūt kopā. Kopš laika, kad 14. februāris mūsu kalendārā sāka saistīties ar Valentīna dienu, ir dzirdēti izteikumi par un pret svešzemju tradīciju pārņemšanu, taču nākas atzīt, ka nekā dzīvotspējīga vietējās tradīcijās mums nav.

Svešzemju svētku ienākšana vietējā kultūrā spēcīgā vilnī pirmo reizi sākās pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā. Pa šo laiku ir bijušas vairākas tradīcijas, kas mēģinājušas ielauzties publiskajā telpā. Tāda ir, piemēram, īru svētā Patrika diena, amerikāņu Pateicības diena, zviedru Lūcijas diena, kā arī helovīns jeb visu svēto dienas priekšvakars un, protams, Valentīna diena.

No nosauktajiem pie mums itin veiksmīgi iesakņojušies ir tieši pēdējie. Tas nav pārsteidzoši, ja ņemam vērā, ka mūsdienu sabiedrībā nav labāka ideju pārraidīšanas veida par populāro kultūru un iepirkšanos. Šie ir mūsdienu tradīciju dzīvotspējas kritēriji, un nevajag gausties, ja ar savu rīcību paši tiem piekrītam. Jauno svētku popularitātei ir visi priekšnoteikumi – veikali piedāvā pazīstamu atribūtiku kopā ar atlaidēm, savukārt masu komunikācijas ceļā – no filmām un citām pārraidēm, mūzikas, grāmatām – mēs uzzinām, ko ar to visu darīt. Šie svētki ir pietiekami populāri ārvalstīs, lai mūsu rīcībā nonāktu gana daudz informācijas par to, kas tie ir, kā tajos uzvesties un cik tas viss ir brīnišķīgi.

Lūcijas diena, ko vēl pirms dažiem gadiem tika mēģināts iedēstīt pie mums, šiem kritērijiem neatbilda. Vairākus gadus tika izraudzītas Lūcijas, kas ar sveču vainagu galvā piedalījās dažādos pasākumos. Taču – ne tur ko nopirkt, ne ko skatlogā ielikt, tāpēc šī visnotaļ gaišā skandināvu tradīcija tā arī nav izkļuvusi no svešu svētku kategorijas. Līdzīgi ir arī ar Patrika dienu, kuru ik gadus 17. martā Latvijā svin īru krogos. Lai gan Īrijas valdība šo dienu ir pasludinājusi par īru kultūras popularizēšanas līdzekli, tomēr tā nav spējusi atrast uzrunājošus elementus, ko varētu pārdot plašām sabiedrības grupām.

Vienīgais, par ko gadās aizdomāties, vērojot svētku pārdošanas loģiku – kas notiek ar emocijām. Helovīnā viss ir vienkārši – tas ir mošķu pasākums ar konfekšu kāru, pārģērbtu bērnu ordām, tie ir izgrebti ķirbji un citas ārišķīgas parādības. Savukārt Valentīna dienas tematika pieprasa ne tikai šokolādes siržu, rožu un kartīšu pirkšanu, bet arī domas par to, kam tas viss vajadzīgs. Tādējādi Valentīna diena ir svētki ar divām sejām – no vienas puses, ļaudis to svin sirsnības dēļ, savu attiecību dēļ (Rīgas bāri, kafejnīcas un restorāni Valentīna dienas pēcpusdienā par apmeklētāju trūkumu žēloties nevar), taču, no otras, savu ražu vāc veikalnieki, ar kuru svētību skatlogi iekrāsojas sarkanu siržu toņos. Bilance rāda, ka cilvēku attiecības to daudzveidībā paliek viņu pašu darīšana, savukārt iepirkšanās, atlaides, šokolāde un citi īpašie nieki dominē publiskajā telpā. Ļaudīs nejūt sarkanās simbolikas cilvēciskos atspīdumus, taču aktualitāte ir nenoliedzama. Par to liecina kaut vai aktuālie jautājumi – kā pavadīsi Valentīna dienu? Ko tev uzdāvināja? Un nedod dies’, ja atradīsies kāds, kam nebūs, ko atbildēt un ar ko palepoties.

Ja kāds no ārzemēm pārņemtajos svētkos saskata tikai negatīvo, der norādīt, ka latviešiem tādu īstu svinamu svētku, ja neskaita Jāņus, Ziemassvētkus un Lieldienas, nemaz nav. Diez vai daudzi no patapināto svētku noliedzējiem stātos pirmajās rindās, lai no jauna iedibinātu kādas nacionālas tradīcijas, tādējādi aizpildot tukšumus mūsu kalendārā un emocijās. Šādā situācijā ir loģiski, ka tukšās vietas ieņem pieprasījumam atbilstošs piedāvājums. Pieprasījums ir pēc atrakciju ziņā pievilcīgiem un interesantiem pasākumiem, un šajā situācijā daudz vienkāršāk ir nevis domāt vai meklēt pašiem savus svētkus, bet gan izmantot tos, kas gadu desmitiem sekmīgi vairojuši un saglabājuši popularitāti ārzemēs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
3

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
15

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
19

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
24

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
28

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
25

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
32
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
12
6
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
28
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
25
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi