Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Savi svešie svētki

Druva
00:00
14.02.2007
5

Sarkanām sirsniņām rotātie skatlogi ir pirmie un gandrīz vienīgie elementi, kas jau kopš februāra sākuma stāsta, ka būs tāda mīlestības svētku diena, kad kopīgi kaut kur doties un pabūt kopā. Kopš laika, kad 14. februāris mūsu kalendārā sāka saistīties ar Valentīna dienu, ir dzirdēti izteikumi par un pret svešzemju tradīciju pārņemšanu, taču nākas atzīt, ka nekā dzīvotspējīga vietējās tradīcijās mums nav.

Svešzemju svētku ienākšana vietējā kultūrā spēcīgā vilnī pirmo reizi sākās pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā. Pa šo laiku ir bijušas vairākas tradīcijas, kas mēģinājušas ielauzties publiskajā telpā. Tāda ir, piemēram, īru svētā Patrika diena, amerikāņu Pateicības diena, zviedru Lūcijas diena, kā arī helovīns jeb visu svēto dienas priekšvakars un, protams, Valentīna diena.

No nosauktajiem pie mums itin veiksmīgi iesakņojušies ir tieši pēdējie. Tas nav pārsteidzoši, ja ņemam vērā, ka mūsdienu sabiedrībā nav labāka ideju pārraidīšanas veida par populāro kultūru un iepirkšanos. Šie ir mūsdienu tradīciju dzīvotspējas kritēriji, un nevajag gausties, ja ar savu rīcību paši tiem piekrītam. Jauno svētku popularitātei ir visi priekšnoteikumi – veikali piedāvā pazīstamu atribūtiku kopā ar atlaidēm, savukārt masu komunikācijas ceļā – no filmām un citām pārraidēm, mūzikas, grāmatām – mēs uzzinām, ko ar to visu darīt. Šie svētki ir pietiekami populāri ārvalstīs, lai mūsu rīcībā nonāktu gana daudz informācijas par to, kas tie ir, kā tajos uzvesties un cik tas viss ir brīnišķīgi.

Lūcijas diena, ko vēl pirms dažiem gadiem tika mēģināts iedēstīt pie mums, šiem kritērijiem neatbilda. Vairākus gadus tika izraudzītas Lūcijas, kas ar sveču vainagu galvā piedalījās dažādos pasākumos. Taču – ne tur ko nopirkt, ne ko skatlogā ielikt, tāpēc šī visnotaļ gaišā skandināvu tradīcija tā arī nav izkļuvusi no svešu svētku kategorijas. Līdzīgi ir arī ar Patrika dienu, kuru ik gadus 17. martā Latvijā svin īru krogos. Lai gan Īrijas valdība šo dienu ir pasludinājusi par īru kultūras popularizēšanas līdzekli, tomēr tā nav spējusi atrast uzrunājošus elementus, ko varētu pārdot plašām sabiedrības grupām.

Vienīgais, par ko gadās aizdomāties, vērojot svētku pārdošanas loģiku – kas notiek ar emocijām. Helovīnā viss ir vienkārši – tas ir mošķu pasākums ar konfekšu kāru, pārģērbtu bērnu ordām, tie ir izgrebti ķirbji un citas ārišķīgas parādības. Savukārt Valentīna dienas tematika pieprasa ne tikai šokolādes siržu, rožu un kartīšu pirkšanu, bet arī domas par to, kam tas viss vajadzīgs. Tādējādi Valentīna diena ir svētki ar divām sejām – no vienas puses, ļaudis to svin sirsnības dēļ, savu attiecību dēļ (Rīgas bāri, kafejnīcas un restorāni Valentīna dienas pēcpusdienā par apmeklētāju trūkumu žēloties nevar), taču, no otras, savu ražu vāc veikalnieki, ar kuru svētību skatlogi iekrāsojas sarkanu siržu toņos. Bilance rāda, ka cilvēku attiecības to daudzveidībā paliek viņu pašu darīšana, savukārt iepirkšanās, atlaides, šokolāde un citi īpašie nieki dominē publiskajā telpā. Ļaudīs nejūt sarkanās simbolikas cilvēciskos atspīdumus, taču aktualitāte ir nenoliedzama. Par to liecina kaut vai aktuālie jautājumi – kā pavadīsi Valentīna dienu? Ko tev uzdāvināja? Un nedod dies’, ja atradīsies kāds, kam nebūs, ko atbildēt un ar ko palepoties.

Ja kāds no ārzemēm pārņemtajos svētkos saskata tikai negatīvo, der norādīt, ka latviešiem tādu īstu svinamu svētku, ja neskaita Jāņus, Ziemassvētkus un Lieldienas, nemaz nav. Diez vai daudzi no patapināto svētku noliedzējiem stātos pirmajās rindās, lai no jauna iedibinātu kādas nacionālas tradīcijas, tādējādi aizpildot tukšumus mūsu kalendārā un emocijās. Šādā situācijā ir loģiski, ka tukšās vietas ieņem pieprasījumam atbilstošs piedāvājums. Pieprasījums ir pēc atrakciju ziņā pievilcīgiem un interesantiem pasākumiem, un šajā situācijā daudz vienkāršāk ir nevis domāt vai meklēt pašiem savus svētkus, bet gan izmantot tos, kas gadu desmitiem sekmīgi vairojuši un saglabājuši popularitāti ārzemēs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kur drošība grūtā brīdī

12:27
02.07.2024
24

Šo sezonu neuzsāka otrs lielākais dārzeņu audzētājs    SIA “Rītausma” Jēkabpils pusē. Veikalos vairs nav un nebūs gurķu, tomātu ar uzlīmi “Rītausma”.    Pēc 30 gadiem, kuros attīstīta mūsdienīga dārzeņu audzēšana, uzbūvēta infrastruktūra, darbs pārtraukts. Iemesls – Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas uz 19.jūniju bija 128 782 eiro.    2020.gadā SIA “Rītausma” […]

Seniori ir svarīgi, bet nedrīkst aizmirst par jauniešiem

12:26
01.07.2024
21

Sociālajā jomā strādājošie uzsver, ka mūsdienās, kad sabiedrība noveco, saprotams, ka pastiprināti tiek domāts par senioriem, bet nedrīkst aizmirst arī jauniešus. To saka līdzšinējais novada Sociālā dienesta vadītājs Ainārs Judeiks, norādot, ka būtiska šajā darbā ir arī prevencija, kas vērsta uz bērniem un jauniešiem. To pieminēja arī Cēsu pilsētas pansionāta direktore Inga Gunta Paegle, vērtējot, […]

Manifestēt savu realitāti. Kas tas par zvēru?

12:25
30.06.2024
18

Pēdējā laikā arī mūsu zemē populārs kļuvis vārds “manifestēt”! Anglicisms, kas daudziem nerada skaidrību – ko gan tas īsti nozīmē? Izrādās, kaut ko manifestēt nozīmē padarīt savus sapņus, mērķus un centienus par realitāti, ticot, ka tos patiešām iespējams sasniegt. Visam pamatā ir ideja, ka, ticot, ka patiešām varat kaut ko izdarīt, un koncentrējot savas domas […]

Lielā politika un karš

12:24
29.06.2024
21

Ukraina otrdien, 25. jūnijā, oficiāli sāka iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību (ES). Protams, tas nozīmē vairākus gadus ilgu procesu, tā laikā valstij ne tikai jāpārņem Eiropas Savienības normatīvās prasības, bet arī jāpierāda, ka sabiedrība un valsts pārvalde ir gatava pievienoties blokam. Šonedēļ ES ir vieno­jusies par jaunām sank­cijām pret Balt­krieviju. Ir zināms arī , ka […]

Noguruši no ziņu virsrakstiem…

12:29
27.06.2024
20

Raugoties TV ekrānā uz kādu no daudzajiem ziņu raidījumiem, pamanīju tekstu, kas rotāja ekrāna apakšmalu, ka kādā pasaules mēroga pētījumā apstiprinājies – cilvēki arvien mazāk seko līdzi ziņām. Atskār­tu, ka šim apgalvojumam absolūti piekrītu arī pati. Un, šķiet, daļai paziņu, tuvāku un tālāku, pēdējā laikā bija līdzīgs viedoklis. Ir skaidrs, ka ziņu mērķis vairs pat […]

Nemainīgie priekšstati

09:58
25.06.2024
30

Katram no mums, arī tautām un nācijām ir savi priekšstati par to, kādi esam, nereti ar laiku tie mēdz arī vairāk vai mazāk mainīties. Izskatās, ka Krievijas Federā­cijas iedzīvotāju priekšstati un uzskati tomēr nemainās, gan domājot par lielāko ienaidnieku, gan pašiem par sevi. Nav noslēpums, ka Krievijā vara to atbalsta un iedzīvotāji dzīvo priekšstatos, ka […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
20
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi