Otrdiena, 15. aprīlis
Vārda dienas: Aelita, Gastons

“Cēsu uzņēmējs” būs!

Druva
00:00
17.03.2007
21

Kārlis Tomsons, Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras Cēsu nodaļas vadītājs

Tuvojas kārtējais, tradicionālais un šoreiz jau trīspadsmitais Cēsu uzņēmējs.

Arī šogad pirms izstādes tās rīkotāji šaubījās un domāja, ko darīt. Vai rīkot, un ko jaunu izstāde dos dalībniekiem un apmeklētājiem? Bet šaubas ir tās, kas reizē gan baida, gan rosina domāt un rīkoties. Un tad, ieskatoties iepriekšējā gada dalībnieku aptaujas anketās, atradām atbildi. Nedrīkstam taču pievilt tos, kuri tic un gaida nākamo Cēsu uzņēmēju. Arī apmeklētāju lielo interesi nedrīkstam pievilt, jo katru Cēsu uzņēmēju pēdējos gados apmeklē vairāk nekā 6500 interesentu. Pirmais dalībnieku zvans janvārī – vai izstāde būs – tikai vairoja rīkotāju pārliecību par tās nepieciešamību. Un šaubas zuda. Jā, arī šogad izstāde būs.

Laikam ir vietā atgādināt, ka tieši Cēsu uzņēmējs bija pirmā uzņēmējdarbības izstāde ārpus Rīgas, kuru sarīkoja vietējie uzņēmēji. Ar to arī aizsākās uzņēmēju dienu pasākumi un uzņēmējdarbības izstāžu rīkošana Latvijas reģionos. Tās ir kļuvušas par vispāratzītiem uzņēmējdarbības atbalsta un veicināšanas pasākumiem. To rīkošanā uz savstarpējo partnerattiecību pamata piedalās Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera un vietējās pašvaldības.

Arī Vidzemē uzņēmēju dienu pasākumi un izstādes ir notikušas visās Vidzemes plānošanas reģiona rajonu pilsētās. Par redzamākajām kļuvušas Cēsu uzņēmējs un Biznesa dienas Vidzeme Valmierā. Katrai no tām ir savs zīmols un skanējums. Līdz 2005.gadam izstāžu sezonu Vidzemē ievadīja Cēsu uzņēmējs, bet Biznesa dienas Vidzeme tās noslēdza. Starp šīm izstādēm tika rīkotas izstādes Valkā, Alūksnē, Gulbenē un Madonā, arī Smiltenē, Limbažos un Salacgrīvā. Lai gan pēdējos divos gados dzīve ir veikusi noteiktas korekcijas, tomēr, reģiona līdzsvarotas attīstības domas vadītas, mazās izstādes Vidzemē ne tikai dzīvo, bet arī attīstās. Tam piemērs ir 2006.gadā rīkotās uzņēmējdarbības izstādes Siguldā un Jaunpiebalgā. Ir zināms, tās tiks organizētas arī šogad. Aktīvas uzņēmējdarbības vides radīšana un nodrošināšana ir ne tikai katras pašvaldības pienākums, bet droši vien stratēģiskais mērķis. Arī ikviena uzņēmēja un uzņēmēju organizācijas mērķis ir strādāt ekonomiski aktīvā vidē. Šķiet, pienācis laiks runāt par mērķtiecīgu tematisko izstāžu rīkošanu Vidzemē. Ikvienam uzņēmējam saprotams, ka aktīvas uzņēmējdarbības videi ir būtiska nozīme ikviena novada ekonomiskajā attīstībā.

Pagājušā gada izstāde pierādīja, ka par Cēsu uzņēmēju joprojām vēl ir pietiekami liela interese. To apliecina izstādes dalībnieku aptauja, kurā piedalījās 84 dalībnieki. Visi aptaujātie viennozīmīgi atzina piedalīšanos izstādē par lietderīgu. Tikai dažas aptaujāto piezīmes: noslēdzām līgumus un ieguvām jaunus klientus, nodibinājām kontaktus ar daudziem potenciālajiem klientiem, guvām jaunu informāciju par iedzīvotāju vajadzībām, līdz atziņai, kura izteic izstādes nozīmīgumu: vērtējam kā vajadzīgu gan uzņēmējiem, gan pircējiem(klientiem). Ir trāpīts, tā rakstīts vienā no piezīmēm. Tāpat uz jautājumu par Cēsu uzņēmēja turpmāko rīkošanu saņemtas 83 pozitīvas atbildes. Ir jārīko, uzsverot: ka, izņemot Cēsu uzņēmēju, patlaban Cēsīs nav alternatīva pasākuma uzņēmējdarbības atbalstam, ka izstādē vienmēr ir atrodamas jaunas idejas un kontakti. Tātad, kas meklē, tas arī atrod. Bet uzņēmējs vienmēr ir meklētājs.

Par Cēsu uzņēmēja dzīvotspēju liecina arī tas, ka 30 procenti dalībnieku katrā izstādē piedalās pirmo reizi. Arī pagājušā gada izstādē pirmo reizi piedalījās 34,5 procenti aptaujāto. Un vēl viens jaunums. Pirmo reizi Amatas, Jaunpiebalgas un Vecpiebalgas pašvaldības organizētajos kopējos stendos izstādē piedalījās 14 mazie(mikro) uzņēmumi un individuālā darba veicēji. Iespējams, ka tieši šī pirmā izstāde iedrošinās viņus nākotnē kļūt par daudz aktīvākiem spēlētājiem gan ražošanā un pakalpojumu sniegšanā, gan arī vietējā tirgū. Pozitīvi jānovērtē tas, kas visās vai gandrīz visās izstādēs ir piedalījušies 24 % dalībnieku.

Kā jau minēju, izstāžu rīkošanā Vidzemē bija iedzīvojusies zināma kārtība. Tomēr, izejot no valmieriešu priekšlikuma par izstāžu turpmāko rīkošanu Vidzemē, dalībniekiem tika uzdoti konkrēti jautājumi: rīkot tās katru gadu – Cēsīs pavasarī un Valmierā rudenī vai rīkot pārmaiņus – vienu gadu Cēsīs un otru Valmierā. No aptaujātajiem 47 jeb 56 % dalībnieku piekrīt, ka Vidzemes reģiona lielākajās pilsētās izstādes jārīko katru gadu, proti, pavasarī Cēsīs un rudenī Valmierā. Ierakstītajās piezīmēs par to teikts, ka tas dod iespējas plašākai pieredzes apmaiņai, ir lielākas iespējas reklamēties un vienmēr ir jaunas preces un pakalpojumi, ko piedāvāt. Tiek uzsvērts, ka pēkšņas pārmaiņas varētu radīt situāciju un iznāks tā, kā tas sanāca ar Alus svētkiem.

Tomēr ir svarīgi ieklausīties arī to dalībnieku viedokļos, kuri atbalsta izstāžu rīkošanu Vidzemes lielākajās pilsētās pārmaiņus – vienu gadu Cēsīs, otro Valmierā. Par to iestājas 30 jeb 35,7 % aptaujāto dalībnieku. Pārmaiņas vienlīdzīgi vēlas gan tie dalībnieki, kuri piedalās pirmo reizi, gan tie, kuri piedalījušies visās izstādēs Cēsīs. Piezīmēs akcentēts, ka mazajiem uzņēmumiem piedalīties divās izstādēs gadā reģionā ir par daudz. Izstāžu rīkošana pārmaiņus dažiem tās dalībniekiem, šķiet, ir daudz interesantāka, kas spēj dot lielākas izvēles iespējas un mazinās rutīnu.

Jautāts par izstāžu rīkošanu Vidzemē, viens no Cēsu uzņēmēja ilggadējiem rīkotājiem Lotārs Dravants atzīst, ka Cēsu uzņēmējs – tā jau ir sava veida preču zīme, kura ar gadiem izveidota un nostiprināta… Tā ir jāsaglabā! Sagraut esošo ir viegli.

Runājot par izstādēm Cēsīs un Valmierā, viņš piebilst, ka ikpavasara izstāde Cēsīs ir jāsaglabā, bet Biznesa dienas Vidzemē Valmierā būtu prātīgāk rīkot rudenī.

Dalībnieki atbildēja arī uz jautājumiem par izstādes darba organizāciju un norises vietu. 81 dalībnieks pozitīvi vērtē izstādes darba organizāciju un 76 dalībnieki ir apmierināti ar izstādes vietu. Tika izteiktas arī kritiskas piezīmes, kuras, domājot par izstāžu darba organizāciju, būtu jāizvērtē. Izstāde varētu būt daudz plašāka, izstādei vajadzīgas citas telpas, trijos stāvos ir apgrūtinoši. Izskan arī konkrēti rosinājumi veidot pārskatāmāku izstādi, iespējams, sporta hallē; iespējamā alternatīva – sporta halle un iekārtota pēc noteiktiem žanriem. Ir jādomā gan par dalībnieku, gan arī apmeklētāju automašīnu novietošanu. Nenoliegšu, ka arī es savulaik esmu iestājies par izstādes rīkošanu daudz plašākās telpās.

Cēsu uzņēmēja pastāvīgie dalībnieki ir rajona un pilsētas ārvalstu sadraudzības pašvaldības un uzņēmēji, un tā ir ieguvusi noteiktu starptautisku skanējumu. Apmeklētāji ir iepazinušies ar sadarbības partneriem un uzņēmējiem no Dānijas, Zviedrijas, Norvēģijas un Lietuvas. Šogad 800 gadu jubileju svin Sigulda. Cēsniekus iepriecinās Siguldas novada stends un siguldiešu kultūras programma.

Jebkura izstāde dod iespējas. Tās ir iespējas piedalīties, meklēt sadarbības partnerus un jaunus tirgus, tās ir iespējas piedāvāt jaunus produktus un pakalpojumus, reklamēt tos, tās ir iespējas arī sevis apliecināšanai. Tās ir iespējas atbalstīt mazo vietējo uzņēmēju un iedrošināt viņu uz citām daudz lielākām aktivitātēm. Tās ir pašvaldību iespējas sniegt šo atbalstu, iespējas veicināt ekonomisko aktivitāti uz vietām. Tāpat kā starp pilsētām un novadiem pastāv konkurence, tā pastāv arī starp izstādēm reģionos. Tāpat kā uzņēmējs, arī izstāžu rīkotāji vienmēr ir ceļā, lai apmierinātu arvien pieaugošās tirgus prasības. Lai kaut ko mainītu, ir jābūt iekšā, ir jāpiedalās procesā.

Lai šī gada izstādes moto „Veiksmīgākie – tie, kas Cēsīs!” palīdz atrast ceļu un piedalīties.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Akcijas acu aizmālēšanai?

09:06
13.04.2025
37

Šonedēļ norisinās Eiropas mēroga satiksmes ātruma kontroles akcija un visās dalībvalstīs, arī Latvijā, policisti aktīvāk seko, lai braucēji pārvietotos noteikumiem atbilstoši. Ātruma pārsniegšana ir biežāk fiksētais satiksmes noteikumu pārkāpums un arī iemesls smagiem satiksmes negadījumiem ar letālu iznākumu. Vai šādas akcijas, kas norisinās divas reizes gadā, dod vēlamo efektu un mazina pārkāpumu skaitu? Droši vien […]

Neziņas, šaubu, pārliecināšanas laiks beidzies

08:04
12.04.2025
37

“Nu tas ir beidzies, varēs mierīgi dzīvot tālāk,” kad    noslēdzās partiju deputātu kandidātu    sarakstu iesniegšana, ar atvieglojumu sacīja sabiedriski aktīvs, pazīstams novadnieks. Viņš pastāstīja, ka ir noguris no politiķu uzbāzības. Viņu uzrunājušas četras partijas un aicinājušas sarakstā, cita par citu neatlaidīgāk. Politiski aktīvie pierunājuši, lai padomā un dod atbildi līdz skaidrošanai, kādi būs […]

Stāsts par paralēlajām pasaulēm

00:03
12.04.2025
38

Eksperti vērtē, ka kopš ASV ir ar Krieviju sākušas t.s. miera sarunas, Ukrainas apšaude ar droniem, raķetēm un bumbām ir palielinājusies. Turklāt ASV tarifu karš ir aizēnojis notikumus Ukrainā. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 9. aprīlī TV kanālam “Mēs esam Ukraina” sacīja, ka izlūkdienestam ir zināms par Ķīnas pilsoņu vervēšanu karam Ukrainā. Sagūstītie divi ķīnieši nav […]

Neturpināt salauztās ģimenes jeb Mācīties veidot savu dzīvi

18:33
09.04.2025
42

Tas, ka alkoholiķi var apmeklēt anonīmo alkoholiķu jeb AA grupas, lai veseļotos no alkohola atkarības, parasti cilvēkus neizbrīna. Savukārt termins Al-Anon   jeb līdzatkarīgo grupa, kā arī PAB (pieaugušo alkoholiķu bērni) grupa bieži izraisa neizpratni, kas tas ir, kam tas domāts. Vēl lielāks pārsteigums mēdz būt, ka tādas grupas daudzus gadus regulāri pulcējas arī Cēsīs, jo […]

Par miera sarunām bez optimisma

08:34
09.04.2025
35

Politikas analītiķu vērtējumi t.s. miera sarunām ir visai skarbi, bez liela optimisma, tās tiek dēvētas kā sarunas par sarunām. “Putins ir pārliecināts: vēl pēc dažiem mēnešiem ASV pāries no samierināšanas plāna uz pilnīgas iecietības plānu,” raksta Ukrainas pasaules politikas institūta dibinātājs un priekšsēdētājs Viktors Slinčaks. Viņš uzskata, ka abas puses, Krievija un ASV, vainos viena […]

Lai dzīve laukos neliktos pārāk rožaina…

09:19
07.04.2025
66

Vēja parku attīstītāju aktivitātes izgaismo kādu ļoti nelādzīgu lietu – iedzīvotāju un arī vietvaru ļoti ierobežotās iespējas nepieļaut daudzmiljonu projektus, ja to īstenošana kardināli maina un būtiski pasliktina iedzīvotāju dzīves vidi. Vienkāršāk sakot, Nītaurē, Zaubē vai citā novada pagastā var ierasties spēcīgiem aromiem svaidījušies zēni un meitenes, tērpti    dārgos uzvalkos un smalku zīmolu kostīmos, […]

Tautas balss

Vienmēr zied puķes

15:09
15.04.2025
8
Anna raksta:

“Priecājos par Cēsu skaistajiem puķpodiem. “Kliģenu” saimniecība prot uzpost pilsētu un noturēt to skaistu līdz ziemas salam. Puķes regulāri aprauga, apkopj, ziedi vienmēr grezni. Cik labi, ka par pilsētvidi rūpējas vietējais uzņēmums,” viedoklī dalījās Anna.

Kur koks, kur plastmasa

08:05
12.04.2025
16
Lasītāja K. raksta:

“Cēsīs, Rožu lakumā, uzcelta mājiņa, kurā runās par vides problēmām. Bet namiņam izmantota arī plastmasa. Vai tas pareizi, ka vieta, kur runā par vidi, nav pilnībā būvēt no dabīgajiem materiāliem,” pārdomās dalījās lasītāja K.

Priecē dejotāji

09:20
07.04.2025
15
Lasītāja J. raksta:

“Ar prieku skatījos aizraujošo deju ansambļa “Raitais solis” jubilejas koncertu!  Tas bija izcils, gan mākslinieciski izstrādāts, gan emocionāli saistošs. Cik burvīgi, ka dejošanas tradīcija Cēsīs gadu desmitos uzturēta tik augstu,” pauda lasītāja J.

Vietējie jāatbalsta

09:19
07.04.2025
38
1
Seniore no Cēsīm raksta:

“Uzzināju par streiku Cēsu tirgū. Tas nav normāli, ka vietējiem tirgotājiem, ražotājiem tā jārīkojas. Tieši viņiem tirgū būtu jārada paši labākie apstākļi. Tirgus nav lielveikals, kur katram, kas kaut ko pārdod, prasa lielu nomu. Mūsu uzņēmēji taču jāatbalsta,” sacīja seniore no Cēsīm.

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
40
1
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]