Nedēļa Latvijā
Partijas vēlas izmaiņas ievēlēšanas un finansēšanas likumos. Pagājušajā nedēļā no ”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK (”TB”/LNNK) puses izskanēja viedoklis, ka nepieciešama pāriešana uz sistēmu, kurā partiju darbību finansē valsts. Savukārt ”Saskaņas centrs” (SC) aicināja ieviest mažoritāro vēlēšanu sistēmu.
SC Saeimas frakcija sagatavojusi likumprojektus vairākos ar vēlēšanām saistītos normatīvajos aktos un lūgusi ar to iepazīties Valsts prezidenti, Ministru prezidentu, Saeimas priekšsēdētāju, Augstākās tiesas priekšsēdētāju, Centrālo vēlēšanu komisiju un Saeimas frakcijas, ziņo LETA. ”Saskaņas centrs” uzskata, ka viens no pašreizējās politiskās situācijas cēloņiem ir Satversmē noteiktās proporcionālās vēlēšanu sistēmas neatbilstība valsts politiskā brieduma līmenim. Proti, pašreizējā sistēma nenodrošina vēlētājiem iespējas kontrolēt politiķus, deputātus un valdības locekļus, tie aizvien vairāk atraujas no tautas. Deputāti nav personiski atbildīgi to vēlētāju priekšā, kas viņus ievēlējuši. Tāpēc, uzskata SC, jēdzienam ”deputātu politiskā atbildība” nav nekāda praktiska seguma.
Mažoritārās vēlēšanu sistēmas gadījumā Latvija tiktu sadalīta simts vēlēšanu apgabalos, no katra Saeimā ievēlētu pa vienam deputātam, turklāt vēlētājiem būtu iespējams arī deputātu atsaukt. SC frakcija uzskata, ka šāda sistēma veicinātu vēlētāju politisko aktivitāti, kā arī disciplinētu ievēlētos deputātus domāt par vēlētāju interesēm.
Savukārt jautājumā par iespēju partijas finansēt no valsts budžeta ”TB”/LNNK priekšsēdētājs Roberts Zīle seminārā par partiju priekšvēlēšanu finansēšanas sistēmu norādīja – viens no iemesliem, kāpēc vēlētāji neuzticas politiķiem, ir viņu lielā atkarība no sponsoriem. To varētu mazināt ar valsts finansējumu partijām. Tanī pašā laikā ”TB”/LNNK atzīst – ja tiks piešķirts gana liels finansējums visām partijām, pirms vēlēšanām saradīsies liels daudzums sīkpartiju, kuras valsts atbalstu izmantos nenopietniem mērķiem, tāpēc labāk atalgojamas būtu partijas, kas jau aktīvi darbojas politikā.
Jau rakstīju, ka Tautas partija veiksmīgi virza uz priekšu grozījumus politisko partiju finansēšanas likumā, lai atceltu priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumus. ”TB”/LNNK uzskata, ka šie griesti jāsaglabā, bet atļautā tēriņu summa uz vienu vēlētāju jāpalielina. Pašlaik partijas drīkst tērēt 20 santīmus uz vienu vēlētāju.
Iet ledus, nāk pavasaris. Pēc tam, kad pagājušās nedēļas nogalē sākās ledus iešana Daugavā un tai gandrīz neizbēgami sekojošie plūdi, šo nedēļu Jēkabpils sāka ar plūdu nodarīto zaudējumu rēķināšanu. Kā ziņo LETA, pēdējo reizi tik lieli plūdi, kādi Jēkabpili piemeklēja šogad, bijuši pirms desmit gadiem. Šogad ledus gabali nopostījuši vairākas ēkas, pretplūdu dambis pārbaudi nav izturējis. Konstrukcijas nepilnību dēļ tanī radušās sūces. Pļaviņās glābšanas dienesti nedēļas sākumā bija paaugstinātā gatavībā pēc tam, kad sestdien tur plūdu draudu dēļ izsludināts ārkārtas stāvoklis.
Igaunijas robežsargi nedēļas nogalē piesprieduši 180 kronu jeb astoņu latu naudassodu 43 cilvēkiem, kas, neraugoties uz aizliegumu, bija uzkāpuši uz ledus, teikts portāla Delfi Igaunijas versijā. Lielākā daļa no sodītajiem zemledus makšķerniekiem bijuši Latvijas pilsoņi, turklāt viņi arī aizgājuši vistālāk no krasa – aptuveni 1,5 kilometrus. Savos paskaidrojumos zemledus makšķernieki rakstīja, ka vēlas izmantot pēdējā ledus priekus. ”Pēdējā prieka” baudītāji ar dzīvību spēlējas arī tepat Latvijā, igauņu pieredze – sarīkot sodīšanas reidu – devusi rezultātus, un nākamajā dienā nav bijis neviena, kas neatļautā vietā mēģinātu tikt uz ledus.
Turpinās kampaņa pret skolēnu smēķēšanu. Pretsmēķēšanas akcijā ”Nesmēķējošā klase”, kas paredzēta 7. un 8. klašu skolēniem, dalību turpina 169 klases, 79 procenti no sākotnējiem dalībniekiem. ”Nesmēķējošā klase 2007” ir Eiropas Savienības projekts jauniešu veselīga dzīvesveida popularizēšanai. Klases, kas tajā iesaistījušās un kurās četru mēnešu ilgumā nesmēķē neviens skolēns, piedalās izlozē, kurā galvenā balva ir aktīvas atpūtas nedēļas nogale visai klasei.
Vidzeme pēc atskaitīto klašu skaita ir visneveselīgākā. No Kurzemes un Zemgales novada dalību neturpina pa četrām klasēm, no Latgales trīs, no Rīgas piecas, bet no Vidzemes – sešas klases.
Nedēļa pasaulē
Čehi balso pret ASV karabāzēm. Mazā Trokavecas ciemata iedzīvotāji ar pārliecinošu balsu vairākumu ir pauduši noraidošu attieksmi pret ASV pretraķešu aizsardzības sistēmas izveidi tuvākajā apkaimē, ziņo aģentūra ”Reuters”.
Trokaveca atrodas 60 kilometrus no Prāgas, un balsojumu tā sarīkoja, lai parādītu, ka vietējie iedzīvotāji ir pret militāra objekta būvēšanu. Jau rakstīju, ka ASV ir iecerējusi izveidot savas raķešu bāzes un pretraķešu aizsardzības sistēmas Čehijā un Polijā. Nepieciešamību pēc tām ASV pamato ar vēlmi uzlabot savu drošību pret tādām valstīm kā Irāna un Ziemeļkoreja. Krievija šādu soli uztver kā tiešu apdraudējumu un gatavību pārtvert no Krievijas izšautās raķetes, kā arī kontrolēt Krievijas ietekmes sfēras. Nu izrādījies, ka pret bāzēm iebilst ne tikai Krievija, bet arī vietējie iedzīvotāji – no visiem ciema iedzīvotājiem 71 balsoja pret ASV bāzes celtniecību, viens bija par, pārējie 16 balsojumā nepiedalījās. Balsojums Čehijas valdībai juridiski nav saistošs, taču tas parāda ciemata iedzīvotāju paustu viedokli. ”Šis ir skaidrs signāls valdībai, ka tai nevajadzētu diskutēt ar ASV bez mūsu viedokļa uzklausīšanas,” sacīja Trokavecas mērs Jans Neorāls. Kopumā čehu sabiedrībā, kas raķešu bāzes diskusiju sākuma posmā līdzīgās pozīcijās bija gan par objekta būvniecību, gan pret, pašlaik divas trešdaļas cilvēku sliecas iebilst ASV plāniem.
Nepaklausīgais ciemats atrodas divus kilometrus no militārās bāzes, kas aukstā kara gados bija padomju pozīciju priekšpostenis pret NATO pozīcijām. Arī tagad militāru sadursmju laikā Trokaveca būtu pakļauta tiešam uzbrukumam.
Atcerēsimies, ka līdzīga reakcija pret militāra objekta būvi pirms vairākiem gadiem bija Latgalē Audriņu pagastā, kurā, Latvijai iestājoties NATO, 2003. gadā pabeigta lokatora būvniecība. Toreiz bija paklīdušas baumas, ka radars izplata kaitīgu starojumu, kura dēļ izkritīs mati un zobi. Toreiz, par spīti iedzīvotāju protestiem, radars tika uzbūvēts. Čehija varēs rādīt priekšzīmi, uzklausot tautas viedokli.
Palestīnieši izmēģinās jaunās valdības spēkus. Lai cīnītos pret izolāciju un spriedzi savā starpā, palestīniešu pašpārvalde ir izveidojusi jaunu vienotības valdību, kas pagājušajā nedēļā spēra pirmos soļus politiskajā arēnā. Rietumvalstu attieksme ir vēsa, tomēr pastāv cerības, ka vismaz mazliet Rietumvalstu simpātiju palestīnieši iemantos.
Palestīniešu pašpārvaldei ir grūti laiki kopš pērnā gada sākuma, kad vēlēšanās uzvarēja radikālais grupējums ”Hamās”. Tā kā tas pēc vairākkārtējiem aicinājumiem nebija ar mieru atteikties no vardarbības un atzīt Izraēlas tiesības uz pastāvēšanu, gan Eiropas Savienība, gan ASV un Izraēla pārtrauca palīdzības maksājumus un naudas pārskaitījumus. Pēc šādiem soļiem pašpārvaldi piemeklēja finansiāla krīze, mēnešiem ilgi pašpārvaldes darbiniekiem netika izmaksātas algas un pastiprinājās spriedze starp konkurējošajiem grupējumiem ”Fatāh” un ”Hamās”. Lai pret to cīnītos, palestīnieši šomēnes izveidoja vienotības valdību, kurā pārstāvēti abu grupējumu pārstāvji. Tādējādi tie pauduši cerību, ka šādi varētu atjaunot kontaktus ar Rietumvalstīm. Problēmas rada tas, ka ”Hamās” Rietumu prasībām joprojām nepiekāpjas. Vēl sestdien, kad jaunā valdība deva zvērestu, premjerministrs Ismaīls Hanija norādīja, ka ”palestīniešiem ir likumīgas tiesības pretoties un aizstāvēties pret jebkādu Izraēlas agresiju”.
Redzot, ka palestīniešu attieksme nav mainījusies, arī citu valstu attieksme ir rezervēta. Izraēlas premjerministrs Ehuds Olmerts pagājušajā svētdienā aicināja citas valstis boikotēt arī jauno valdību, bet Eiropas Savienība un ASV pieļāvusi, ka varētu uzturēt sakarus ar tiem jaunā ministru kabineta locekļiem, kas nepieder pie grupējuma ”Hamas”, vēsta ”BBC”. Tomēr kopumā var prognozēt, ka vienošanās starp palestīniešu grupējumiem ir priekšnoteikums, lai vismaz uz brīdi mazinātos vardarbība, taču ārpolitiski situācija būs tikpat sarežģīta kā līdz šim. Nespēja iegūt ārvalstu finanšu līdzekļus, domājams, atkal saasinās grupējumu savstarpējās attiecības.
Komentāri