Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Šahs Persijas līcī

Druva
23:00
09.04.2007
20

Izbeidzot kopš 23. marta ilgušo starpvalstu krīzi, Irāna pagājušajā nedēļā atbrīvoja 15 sagūstītos Lielbritānijas flotes jūrniekus. Viņi sveiki un veseli atgriezās mājās, atstājot atklātu jautājumu par turpmākām attiecībām starp Irānu un rietumvalstīm.

Par jūrnieku atbrīvošanu pagājušajā trešdienā paziņoja Irānas prezidents Mahmūds Ahmadinedžāds. Viņš sacīja, ka saņēmis ziņu no britu valdības, kurā tā atvainojas par jūrnieku iekuģošanu Irānas teritoriālajos ūdeņos – tāpēc nolēmis pārkāpējiem piedot un gūstekņus atbrīvot. Lielbritānija, kas visu konflikta laiku bija teikusi, ka Irānas robežu jūrnieki neko nav pārkāpuši, arī tagad kategoriski noliedz, ka būtu piekāpusies Irānas prasībām.

Zinot rietumvalstu (ar rietumvalstīm es šajā tekstā apzīmēju ASV un to sabiedrotās valstis mēģinājumos ierobežot Irānas vēlmi attīstīt kodoltehnoloģijas) un Irānas attiecību vēsturi, jāsecina, ka stāsts nebija par robežu pārkāpšanu. Neba jūrnieki kaut kur bija iekuģojuši un neba nu Londona pēkšņi nolēma atvainoties. Notikušais drīzāk reakcijas izlūkošanas gājiens, no kura savs labums ir visām pusēm. Irāna var stāstīt, ka naidīgajām valstīm (par draugu valstu karavīriem diez vai notiktu šāda draudēšana un tirgošanās) parādījusi savu varenību un likusi trūkties. Savukārt Lielbritānija kopā ar sabiedrotajām var norādīt, ka jūrnieku atbrīvošana ir liels diplomātijas panākums. Šādu situācijas traktējumu izvēlējies arī Lielbritānijas premjers Tonijs Blērs – viņš, saņēmis ziņu par jūrnieku atbrīvošanu, pavēstīja, ka incidenta risināšanas laikā apzināti jauni komunikācijas kanāli, pa kuriem arī turpmāk varēs uzturēt kontaktus ar Irānu.

Kas tieši ir šie kanāli, britu ministru prezidents nenorādīja, taču aģentūra Reuters atzinīgi vērtēja to, ka briti bija uzturējuši tiešus sakarus ar Irānas pārstāvi Alī Laridžānī, kurš ir Irānas kodolsarunu vadītājs un Augstākās nacionālās drošības padomes sekretārs. Lai gan rietumvalstu iepriekšējā sadarbība A. Laridžānī par mērenu politiķi neļauj saukt, tomēr viņš tiek uzskatīts par pragmatiķi un tāpēc kontakts un labas attiecības ar viņu var būt viens no šiem „jaunajiem komunikācijas kanāliem”.

Taču pamata īpašam rietumvalstu priekam par konflikta beigšanos nav. Tagad uzmanības lokā atkal būs agrākais strīdus jautājums – par Irānas kodolprogrammu. Uz šī jautājuma fona nav pamata runāt, ka Londonas un Teherānas, tāpat kā Vašingtonas un Teherānas starpā varētu būt iestājusies lielāka saskaņa. Drīzāk – viena cīņa izcīnīta, turpinās ar nākamo. Galu galā, arī agrākos izteikumos par iespēju vienoties ar Irānu rietumvalstis vairākkārt ir paudušas pārlieku optimistiskus viedokļus – un tā arī nav spējušas neko Irānai izdarīt. Jau kopš 1995. gada ASV apsūdz Irānu terorisma atbalstīšanā un mēģinājumos iegūt kodolieročus. 2005. gadā, pie varas nākot pašreizējam prezidentam Mahmūdam Ahmadinedžādam, valsts atsāka urāna bagātināšanu, vēl līdz šim rietumvalstis regulāri mierinājušas sevi un citus, ka diplomātiskie resursi nav izsmelti un sarunas par šo pretrunīgo jautājumu risināšanu turpināsies.

Sarunas turpināsies arī tagad un nav pamata uzskatīt, ka tuvākajā laikā sarunu partneru pacietība varētu būt izsmelta un tās pēkšņi piekristu sākt bezcerīgu karadarbību pret Irānu. Pieļauju, ka arī ASV, kas pastāvīgi draud Irānai, šādu soli vēl nespers. Kad pērn izdevums Newsweek apcerēja šādu iespēju, kāds ASV armijas pārstāvis teica: ja amerikāņi ir kaut ko iemācījušies par Tuvajiem Austrumiem, tad to, ka tur nekad nekas nesanāk tā, kā plānots.

Tanī pašā laikā nevajag šaubīties, ka pamatots ir žurnāla The New Yorker februārī vēstītais, ka Pentagona kabinetos jau labu brīdi šādi hipotētiski uzbrukuma plāni top. Un arī Irānas iestādes sekmīgi darbojas, lai sekmīgi nodotu vēstījumu, tāpēc notikušais incidents ar jūrniekiem ir uzskatāms tikai par sagatavošanos turpmākajiem cīniņiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
17

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
21
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi