Otrdiena, 15. aprīlis
Vārda dienas: Aelita, Gastons

Šahs Persijas līcī

Druva
23:00
09.04.2007
15

Izbeidzot kopš 23. marta ilgušo starpvalstu krīzi, Irāna pagājušajā nedēļā atbrīvoja 15 sagūstītos Lielbritānijas flotes jūrniekus. Viņi sveiki un veseli atgriezās mājās, atstājot atklātu jautājumu par turpmākām attiecībām starp Irānu un rietumvalstīm.

Par jūrnieku atbrīvošanu pagājušajā trešdienā paziņoja Irānas prezidents Mahmūds Ahmadinedžāds. Viņš sacīja, ka saņēmis ziņu no britu valdības, kurā tā atvainojas par jūrnieku iekuģošanu Irānas teritoriālajos ūdeņos – tāpēc nolēmis pārkāpējiem piedot un gūstekņus atbrīvot. Lielbritānija, kas visu konflikta laiku bija teikusi, ka Irānas robežu jūrnieki neko nav pārkāpuši, arī tagad kategoriski noliedz, ka būtu piekāpusies Irānas prasībām.

Zinot rietumvalstu (ar rietumvalstīm es šajā tekstā apzīmēju ASV un to sabiedrotās valstis mēģinājumos ierobežot Irānas vēlmi attīstīt kodoltehnoloģijas) un Irānas attiecību vēsturi, jāsecina, ka stāsts nebija par robežu pārkāpšanu. Neba jūrnieki kaut kur bija iekuģojuši un neba nu Londona pēkšņi nolēma atvainoties. Notikušais drīzāk reakcijas izlūkošanas gājiens, no kura savs labums ir visām pusēm. Irāna var stāstīt, ka naidīgajām valstīm (par draugu valstu karavīriem diez vai notiktu šāda draudēšana un tirgošanās) parādījusi savu varenību un likusi trūkties. Savukārt Lielbritānija kopā ar sabiedrotajām var norādīt, ka jūrnieku atbrīvošana ir liels diplomātijas panākums. Šādu situācijas traktējumu izvēlējies arī Lielbritānijas premjers Tonijs Blērs – viņš, saņēmis ziņu par jūrnieku atbrīvošanu, pavēstīja, ka incidenta risināšanas laikā apzināti jauni komunikācijas kanāli, pa kuriem arī turpmāk varēs uzturēt kontaktus ar Irānu.

Kas tieši ir šie kanāli, britu ministru prezidents nenorādīja, taču aģentūra Reuters atzinīgi vērtēja to, ka briti bija uzturējuši tiešus sakarus ar Irānas pārstāvi Alī Laridžānī, kurš ir Irānas kodolsarunu vadītājs un Augstākās nacionālās drošības padomes sekretārs. Lai gan rietumvalstu iepriekšējā sadarbība A. Laridžānī par mērenu politiķi neļauj saukt, tomēr viņš tiek uzskatīts par pragmatiķi un tāpēc kontakts un labas attiecības ar viņu var būt viens no šiem „jaunajiem komunikācijas kanāliem”.

Taču pamata īpašam rietumvalstu priekam par konflikta beigšanos nav. Tagad uzmanības lokā atkal būs agrākais strīdus jautājums – par Irānas kodolprogrammu. Uz šī jautājuma fona nav pamata runāt, ka Londonas un Teherānas, tāpat kā Vašingtonas un Teherānas starpā varētu būt iestājusies lielāka saskaņa. Drīzāk – viena cīņa izcīnīta, turpinās ar nākamo. Galu galā, arī agrākos izteikumos par iespēju vienoties ar Irānu rietumvalstis vairākkārt ir paudušas pārlieku optimistiskus viedokļus – un tā arī nav spējušas neko Irānai izdarīt. Jau kopš 1995. gada ASV apsūdz Irānu terorisma atbalstīšanā un mēģinājumos iegūt kodolieročus. 2005. gadā, pie varas nākot pašreizējam prezidentam Mahmūdam Ahmadinedžādam, valsts atsāka urāna bagātināšanu, vēl līdz šim rietumvalstis regulāri mierinājušas sevi un citus, ka diplomātiskie resursi nav izsmelti un sarunas par šo pretrunīgo jautājumu risināšanu turpināsies.

Sarunas turpināsies arī tagad un nav pamata uzskatīt, ka tuvākajā laikā sarunu partneru pacietība varētu būt izsmelta un tās pēkšņi piekristu sākt bezcerīgu karadarbību pret Irānu. Pieļauju, ka arī ASV, kas pastāvīgi draud Irānai, šādu soli vēl nespers. Kad pērn izdevums Newsweek apcerēja šādu iespēju, kāds ASV armijas pārstāvis teica: ja amerikāņi ir kaut ko iemācījušies par Tuvajiem Austrumiem, tad to, ka tur nekad nekas nesanāk tā, kā plānots.

Tanī pašā laikā nevajag šaubīties, ka pamatots ir žurnāla The New Yorker februārī vēstītais, ka Pentagona kabinetos jau labu brīdi šādi hipotētiski uzbrukuma plāni top. Un arī Irānas iestādes sekmīgi darbojas, lai sekmīgi nodotu vēstījumu, tāpēc notikušais incidents ar jūrniekiem ir uzskatāms tikai par sagatavošanos turpmākajiem cīniņiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Akcijas acu aizmālēšanai?

09:06
13.04.2025
37

Šonedēļ norisinās Eiropas mēroga satiksmes ātruma kontroles akcija un visās dalībvalstīs, arī Latvijā, policisti aktīvāk seko, lai braucēji pārvietotos noteikumiem atbilstoši. Ātruma pārsniegšana ir biežāk fiksētais satiksmes noteikumu pārkāpums un arī iemesls smagiem satiksmes negadījumiem ar letālu iznākumu. Vai šādas akcijas, kas norisinās divas reizes gadā, dod vēlamo efektu un mazina pārkāpumu skaitu? Droši vien […]

Neziņas, šaubu, pārliecināšanas laiks beidzies

08:04
12.04.2025
37

“Nu tas ir beidzies, varēs mierīgi dzīvot tālāk,” kad    noslēdzās partiju deputātu kandidātu    sarakstu iesniegšana, ar atvieglojumu sacīja sabiedriski aktīvs, pazīstams novadnieks. Viņš pastāstīja, ka ir noguris no politiķu uzbāzības. Viņu uzrunājušas četras partijas un aicinājušas sarakstā, cita par citu neatlaidīgāk. Politiski aktīvie pierunājuši, lai padomā un dod atbildi līdz skaidrošanai, kādi būs […]

Stāsts par paralēlajām pasaulēm

00:03
12.04.2025
38

Eksperti vērtē, ka kopš ASV ir ar Krieviju sākušas t.s. miera sarunas, Ukrainas apšaude ar droniem, raķetēm un bumbām ir palielinājusies. Turklāt ASV tarifu karš ir aizēnojis notikumus Ukrainā. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 9. aprīlī TV kanālam “Mēs esam Ukraina” sacīja, ka izlūkdienestam ir zināms par Ķīnas pilsoņu vervēšanu karam Ukrainā. Sagūstītie divi ķīnieši nav […]

Neturpināt salauztās ģimenes jeb Mācīties veidot savu dzīvi

18:33
09.04.2025
42

Tas, ka alkoholiķi var apmeklēt anonīmo alkoholiķu jeb AA grupas, lai veseļotos no alkohola atkarības, parasti cilvēkus neizbrīna. Savukārt termins Al-Anon   jeb līdzatkarīgo grupa, kā arī PAB (pieaugušo alkoholiķu bērni) grupa bieži izraisa neizpratni, kas tas ir, kam tas domāts. Vēl lielāks pārsteigums mēdz būt, ka tādas grupas daudzus gadus regulāri pulcējas arī Cēsīs, jo […]

Par miera sarunām bez optimisma

08:34
09.04.2025
35

Politikas analītiķu vērtējumi t.s. miera sarunām ir visai skarbi, bez liela optimisma, tās tiek dēvētas kā sarunas par sarunām. “Putins ir pārliecināts: vēl pēc dažiem mēnešiem ASV pāries no samierināšanas plāna uz pilnīgas iecietības plānu,” raksta Ukrainas pasaules politikas institūta dibinātājs un priekšsēdētājs Viktors Slinčaks. Viņš uzskata, ka abas puses, Krievija un ASV, vainos viena […]

Lai dzīve laukos neliktos pārāk rožaina…

09:19
07.04.2025
66

Vēja parku attīstītāju aktivitātes izgaismo kādu ļoti nelādzīgu lietu – iedzīvotāju un arī vietvaru ļoti ierobežotās iespējas nepieļaut daudzmiljonu projektus, ja to īstenošana kardināli maina un būtiski pasliktina iedzīvotāju dzīves vidi. Vienkāršāk sakot, Nītaurē, Zaubē vai citā novada pagastā var ierasties spēcīgiem aromiem svaidījušies zēni un meitenes, tērpti    dārgos uzvalkos un smalku zīmolu kostīmos, […]

Tautas balss

Vienmēr zied puķes

15:09
15.04.2025
7
Anna raksta:

“Priecājos par Cēsu skaistajiem puķpodiem. “Kliģenu” saimniecība prot uzpost pilsētu un noturēt to skaistu līdz ziemas salam. Puķes regulāri aprauga, apkopj, ziedi vienmēr grezni. Cik labi, ka par pilsētvidi rūpējas vietējais uzņēmums,” viedoklī dalījās Anna.

Kur koks, kur plastmasa

08:05
12.04.2025
16
Lasītāja K. raksta:

“Cēsīs, Rožu lakumā, uzcelta mājiņa, kurā runās par vides problēmām. Bet namiņam izmantota arī plastmasa. Vai tas pareizi, ka vieta, kur runā par vidi, nav pilnībā būvēt no dabīgajiem materiāliem,” pārdomās dalījās lasītāja K.

Priecē dejotāji

09:20
07.04.2025
15
Lasītāja J. raksta:

“Ar prieku skatījos aizraujošo deju ansambļa “Raitais solis” jubilejas koncertu!  Tas bija izcils, gan mākslinieciski izstrādāts, gan emocionāli saistošs. Cik burvīgi, ka dejošanas tradīcija Cēsīs gadu desmitos uzturēta tik augstu,” pauda lasītāja J.

Vietējie jāatbalsta

09:19
07.04.2025
38
1
Seniore no Cēsīm raksta:

“Uzzināju par streiku Cēsu tirgū. Tas nav normāli, ka vietējiem tirgotājiem, ražotājiem tā jārīkojas. Tieši viņiem tirgū būtu jārada paši labākie apstākļi. Tirgus nav lielveikals, kur katram, kas kaut ko pārdod, prasa lielu nomu. Mūsu uzņēmēji taču jāatbalsta,” sacīja seniore no Cēsīm.

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
40
1
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]