Piektdiena, 18. aprīlis
Vārda dienas: Laura, Jadviga

Nesaprotamā slepenība un steiga

Druva
23:00
17.04.2007
11

9. Saeimas deputāte, “Jaunais laiks”

Rīt plenārsēdē Saeima lems par Latvijas un Krievijas robežlīguma ratifikāciju. Pieļauju, ka pozīcijas deputāti varētu robežlīgumu ne tikai nodot izskatīšanai komisijām, bet arī pieņemt pirmajā lasījumā. Uzskatu, ka tā ir politiski ļoti nekorekta rīcība. Dokuments apstrīdēts Satversmes tiesā, prasot izvērtēt gan robežlīguma parakstīšanas pilnvarojuma likuma atbilstību Latvijas Neatkarības deklarācijai, gan paša robežlīguma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes trešajam pantam. Tiesa par lietas ierosināšanu var lemt pat divus mēnešus. Vajadzēja nogaidīt, kamēr Satversmes tiesa pieņem spriedumu. Virzot robežlīgumu ratifikācijai, uz Satversmes tiesu tiek izdarīts netiešs spiediens.

Uzskatu, ka nesen parakstītais robežlīgums ir pretrunā gan ar Satversmes burtu, gan garu. Trešais pants paredz, ka “Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale.” Esmu rūpīgi pētījusi, ko Satversmes tēvi ar to domājuši, balstījusies uz desmit gadu pieredzi Satversmes tiesneses darbā, kā arī konsultējusies ar starptautisko tiesību speciālistiem. Esmu pilnīgi pārliecinājusies, ka ratificējot šādu robežlīgumu, var tikt apdraudēta Latvijas kontinuitāte. Vispirms robežlīguma pilnvarojumā atsaucamies uz Konstitucionālo likumu, kura preambulā ir atsauce uz 4.maija deklarāciju, savukārt deklarācija atsaucas uz 1920.gada Miera līgumu. Kamēr deklarācijas 9.punkts nav atcelts, Latvija visas līgumattiecības ar Krieviju var veidot vienīgi tā, ka jaunākie līgumi nav pretrunā ar 1920. gada Miera līgumu. Ja noslēdzam un ratificējam līgumu tādu, kāds tas ir parakstīts, tad netieši apstiprinām Krievijas nostāju, ka Latvija pēc otrā pasaules kara nav bijusi okupēta. Krievijas valsts augstākās amatpersonas joprojām apgalvo, ka padomju okupācijas te nav bijis. Bet, ja esam jauna valsts, kas 90. gadu sākumā ieguvusi neatkarību, iespējams, sekos prasība pēc pilsonības visiem okupācijas laikā iebraukušajiem cilvēkiem, kā arī prasība par krievu valodu kā otro valsts valodu. Jau tagad klīst runas, ka pašvaldību vēlēšanās nepilsoņi varētu vēlēt. Būtībā mēs bez ierunām atdodam divus procentus no valsts teritorijas. Līgums pilnīgi izslēdz iespēju kādreiz saņemt jelkādu kompensāciju gan valstij par okupācijas radītajām sekām, gan cilvēkiem par zaudētiem īpašumiem.

Aigars Kalvītis apgalvo, ka Satversmes aizliegums grozīt robežas bez tautas piekrišana attiecas tikai uz iekšējām robežām, lai pasargātu valsti pret separātismu. Visvairāk aizvaino klajā nerēķināšanās ar cilvēkiem, tautas viedokļa neuzklausīšana. Ja, Kalvīšprāt, Satversme ar tautas nobalsošanu sargā tikai novadu robežas, cik daudz no Latvijas teritorijas jāatdod citām valstīm, lai nebūtu pārkāpts trešais pants? Cik tālu to var interpretēt? Varbūt atdosim arī Daugavpili, jo tur maz latviešu? Valdība nevis cīnās par savu teritoriju un iedzīvotājiem, bet dāvina dāvanas lielvalstij, kamēr lielā Krievija stāv un krīt par katru Kuriļu salu kvadrātmetru.

Bet visbīstamākais, ka viss notiek slepeni. Mēs nezinām, kas stāv aiz šīs robežlīguma steidzamības un kas sekos tā ratificēšanai. Pētot dokumenta izstrādes gaitu, jāuzsver, ka Latvija piekāpusies Krievijas spiedienam, kā arī rīkojusies pretrunā ar Satversmi. 1996.gada beigās notika būtiska atkāpšanās no mūsu valsts iepriekš paustās pozīcijas, ka sarunas jārisina, pamatojoties uz Latvijas – Krievijas 1920.gada 11.augusta Miera līgumu. Arhīvos redzams, ka Ministru kabineta 17.decembra sēdē apstiprinātajā Latvijas – Krievijas robežlīguma risināšanas slepenajā mandātā tika ietverts antikonstitucionāls uzdevums – nepieciešamības gadījumā neminēt līguma tekstā atsauci uz 1920.gada Miera līgumu.

Tad mainījās valdības. Gandrīz desmit gadus līgums netika kustināts. Tikai 2005.gadā to izcēla gaismā, vienlaikus pievienojot skaidrojošu deklarāciju par to, ka līgums neatņem Latvijas valstij un tās pilsoņiem starptautiskajās tiesībās, tajā skaitā 1920.gada Miera līgumā, noteiktās tiesības un tiesiskās prasības, bet Krievija šādu robežlīgumu atteicās parakstīt. Manuprāt, bija izraudzīta nepareiza taktika. Vispirms vajadzēja līgumu parakstīt, pēc tam pievienojot deklarāciju par okupāciju. Protams, tāpat kā igauņiem, krievi līgumu atsviestu atpakaļ, taču mēs būtu pagājuši soli uz priekšu. Tad Kalvīša kunga valdība šo parafēto, bet neparakstīto līgumu gribēja nodot izvērtēšanai Satversmes tiesā. Tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš uzstāja, ka Satversmes tiesas likums neļauj izvērtēt tiesai neparakstīta starptautiska līguma atbilstību Satversmei.

Pagājušā gada nogalē robežlīguma jautājums kādām aprindām kļuva tik aktuāls, ka to sāka virzīt, nedomājot ne par kādām sekām. Saeima lielā steigā pieņēma pilnvarojuma likumu, kas uzdeva valdībai parakstīt robežlīgumu. Kam nepieciešama tāda steiga? Kas aiz tās slēpjas? 17 gadus Latvija kā valsts starptautiskajā arēnā varēja veiksmīgi pastāvēt bez robežlīguma ar Krieviju, bet tagad pakļaujamies lielvaras spiedienam. Tas ir pliķis visiem tiem, kas aizgāja bojā Sibīrijas nometnēs, kas izsūtījumā zaudēja veselību, ģimenes, kuriem atņēma visu, ko viņi bija grūtā darbā sakrājuši.

Mūsu valsti sargā tās Satversme, bet tautas vēlēti politiķi pa to bradā. Viens valsts pamatlikuma pārkāpums ir robežlīgums, tam blakus otrs – 81.panta izmantošana. Satversme nosaka, ka valdība Saeimas vietā likumus var pieņemt tikai tad, ja ir neatliekama vajadzība. Kāda neatliekama vajadzība bija, pieņemot šādā kārtībā grozījumus drošības iestāžu likumos?! Tādēļ vien jānotiek tautas nobalsošanai, lai pateiktu, ka Satversmi nedrīkst pārkāpt. Un otrs apsvērums par labu referendumam – ja tauta nedemokrātiskajiem grozījumiem pateiks nē, tad būs garantija, ka pie šāda modeļa nekad neatgriezīsies. Nezinām, kādu prezidentu Saeima ievēlēs. Iespējams, ka nākamais likumu nedos atpakaļ, nepārsūdzēs Satversmes tiesā. Tautai jāsargā sevi. Pierakstījusi Andra Gaņģe

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Akcijas acu aizmālēšanai?

09:06
13.04.2025
43

Šonedēļ norisinās Eiropas mēroga satiksmes ātruma kontroles akcija un visās dalībvalstīs, arī Latvijā, policisti aktīvāk seko, lai braucēji pārvietotos noteikumiem atbilstoši. Ātruma pārsniegšana ir biežāk fiksētais satiksmes noteikumu pārkāpums un arī iemesls smagiem satiksmes negadījumiem ar letālu iznākumu. Vai šādas akcijas, kas norisinās divas reizes gadā, dod vēlamo efektu un mazina pārkāpumu skaitu? Droši vien […]

Neziņas, šaubu, pārliecināšanas laiks beidzies

08:04
12.04.2025
42

“Nu tas ir beidzies, varēs mierīgi dzīvot tālāk,” kad    noslēdzās partiju deputātu kandidātu    sarakstu iesniegšana, ar atvieglojumu sacīja sabiedriski aktīvs, pazīstams novadnieks. Viņš pastāstīja, ka ir noguris no politiķu uzbāzības. Viņu uzrunājušas četras partijas un aicinājušas sarakstā, cita par citu neatlaidīgāk. Politiski aktīvie pierunājuši, lai padomā un dod atbildi līdz skaidrošanai, kādi būs […]

Stāsts par paralēlajām pasaulēm

00:03
12.04.2025
46

Eksperti vērtē, ka kopš ASV ir ar Krieviju sākušas t.s. miera sarunas, Ukrainas apšaude ar droniem, raķetēm un bumbām ir palielinājusies. Turklāt ASV tarifu karš ir aizēnojis notikumus Ukrainā. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 9. aprīlī TV kanālam “Mēs esam Ukraina” sacīja, ka izlūkdienestam ir zināms par Ķīnas pilsoņu vervēšanu karam Ukrainā. Sagūstītie divi ķīnieši nav […]

Neturpināt salauztās ģimenes jeb Mācīties veidot savu dzīvi

18:33
09.04.2025
49

Tas, ka alkoholiķi var apmeklēt anonīmo alkoholiķu jeb AA grupas, lai veseļotos no alkohola atkarības, parasti cilvēkus neizbrīna. Savukārt termins Al-Anon   jeb līdzatkarīgo grupa, kā arī PAB (pieaugušo alkoholiķu bērni) grupa bieži izraisa neizpratni, kas tas ir, kam tas domāts. Vēl lielāks pārsteigums mēdz būt, ka tādas grupas daudzus gadus regulāri pulcējas arī Cēsīs, jo […]

Par miera sarunām bez optimisma

08:34
09.04.2025
37

Politikas analītiķu vērtējumi t.s. miera sarunām ir visai skarbi, bez liela optimisma, tās tiek dēvētas kā sarunas par sarunām. “Putins ir pārliecināts: vēl pēc dažiem mēnešiem ASV pāries no samierināšanas plāna uz pilnīgas iecietības plānu,” raksta Ukrainas pasaules politikas institūta dibinātājs un priekšsēdētājs Viktors Slinčaks. Viņš uzskata, ka abas puses, Krievija un ASV, vainos viena […]

Lai dzīve laukos neliktos pārāk rožaina…

09:19
07.04.2025
68

Vēja parku attīstītāju aktivitātes izgaismo kādu ļoti nelādzīgu lietu – iedzīvotāju un arī vietvaru ļoti ierobežotās iespējas nepieļaut daudzmiljonu projektus, ja to īstenošana kardināli maina un būtiski pasliktina iedzīvotāju dzīves vidi. Vienkāršāk sakot, Nītaurē, Zaubē vai citā novada pagastā var ierasties spēcīgiem aromiem svaidījušies zēni un meitenes, tērpti    dārgos uzvalkos un smalku zīmolu kostīmos, […]

Tautas balss

Vazā aiz deguna

15:10
16.04.2025
16
K. raksta:

“Pēc pēdējo dienu Krie­vijas uzbrukumiem Ukrainai nepārprotami redzams, ka ASV prezidents, solot apturēt karu, izvirzījis sev pārāk augstu mērķi. Putins vazā Trampu aiz deguna, ASV kļūst smieklīgas Krievijas un visas pasaules acīs. Te nu tiks parādīts, kurš ir tas stiprais, Krievijas diktators neatkāpsies,” sacīja K. un piebilda, ka tāpēc Eiropai jākļūst divtik stiprai.

Atkal deg pērnā zāle

15:09
16.04.2025
14
9
Lasītāja raksta:

“Atkal jau dedzina kūlu! Kā nav lietus, tā kāds pamanās pielaist uguni pērnajai zālei. Tas nav izturami. Vai tiešām nav iespējams ierobežot šos nejēgas? Sadeg dažādas dzīvas būtnes – kukainīši, vardes un citas. Un var izcelties liels ugunsgrēks. Daudz nevajag, lai vējš dzirksteles aiznestu uz tālāku vietu, piemēram, šķūni, māju,” sašutusi pastāstīja lasītāja, bet nevēlējās […]

Vienmēr zied puķes

15:09
15.04.2025
14
Anna raksta:

“Priecājos par Cēsu skaistajiem puķpodiem. “Kliģenu” saimniecība prot uzpost pilsētu un noturēt to skaistu līdz ziemas salam. Puķes regulāri aprauga, apkopj, ziedi vienmēr grezni. Cik labi, ka par pilsētvidi rūpējas vietējais uzņēmums,” viedoklī dalījās Anna.

Kur koks, kur plastmasa

08:05
12.04.2025
19
Lasītāja K. raksta:

“Cēsīs, Rožu lakumā, uzcelta mājiņa, kurā runās par vides problēmām. Bet namiņam izmantota arī plastmasa. Vai tas pareizi, ka vieta, kur runā par vidi, nav pilnībā būvēt no dabīgajiem materiāliem,” pārdomās dalījās lasītāja K.

Priecē dejotāji

09:20
07.04.2025
17
Lasītāja J. raksta:

“Ar prieku skatījos aizraujošo deju ansambļa “Raitais solis” jubilejas koncertu!  Tas bija izcils, gan mākslinieciski izstrādāts, gan emocionāli saistošs. Cik burvīgi, ka dejošanas tradīcija Cēsīs gadu desmitos uzturēta tik augstu,” pauda lasītāja J.