Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Nesaprotamā slepenība un steiga

Druva
23:00
17.04.2007
6

9. Saeimas deputāte, “Jaunais laiks”

Rīt plenārsēdē Saeima lems par Latvijas un Krievijas robežlīguma ratifikāciju. Pieļauju, ka pozīcijas deputāti varētu robežlīgumu ne tikai nodot izskatīšanai komisijām, bet arī pieņemt pirmajā lasījumā. Uzskatu, ka tā ir politiski ļoti nekorekta rīcība. Dokuments apstrīdēts Satversmes tiesā, prasot izvērtēt gan robežlīguma parakstīšanas pilnvarojuma likuma atbilstību Latvijas Neatkarības deklarācijai, gan paša robežlīguma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes trešajam pantam. Tiesa par lietas ierosināšanu var lemt pat divus mēnešus. Vajadzēja nogaidīt, kamēr Satversmes tiesa pieņem spriedumu. Virzot robežlīgumu ratifikācijai, uz Satversmes tiesu tiek izdarīts netiešs spiediens.

Uzskatu, ka nesen parakstītais robežlīgums ir pretrunā gan ar Satversmes burtu, gan garu. Trešais pants paredz, ka “Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale.” Esmu rūpīgi pētījusi, ko Satversmes tēvi ar to domājuši, balstījusies uz desmit gadu pieredzi Satversmes tiesneses darbā, kā arī konsultējusies ar starptautisko tiesību speciālistiem. Esmu pilnīgi pārliecinājusies, ka ratificējot šādu robežlīgumu, var tikt apdraudēta Latvijas kontinuitāte. Vispirms robežlīguma pilnvarojumā atsaucamies uz Konstitucionālo likumu, kura preambulā ir atsauce uz 4.maija deklarāciju, savukārt deklarācija atsaucas uz 1920.gada Miera līgumu. Kamēr deklarācijas 9.punkts nav atcelts, Latvija visas līgumattiecības ar Krieviju var veidot vienīgi tā, ka jaunākie līgumi nav pretrunā ar 1920. gada Miera līgumu. Ja noslēdzam un ratificējam līgumu tādu, kāds tas ir parakstīts, tad netieši apstiprinām Krievijas nostāju, ka Latvija pēc otrā pasaules kara nav bijusi okupēta. Krievijas valsts augstākās amatpersonas joprojām apgalvo, ka padomju okupācijas te nav bijis. Bet, ja esam jauna valsts, kas 90. gadu sākumā ieguvusi neatkarību, iespējams, sekos prasība pēc pilsonības visiem okupācijas laikā iebraukušajiem cilvēkiem, kā arī prasība par krievu valodu kā otro valsts valodu. Jau tagad klīst runas, ka pašvaldību vēlēšanās nepilsoņi varētu vēlēt. Būtībā mēs bez ierunām atdodam divus procentus no valsts teritorijas. Līgums pilnīgi izslēdz iespēju kādreiz saņemt jelkādu kompensāciju gan valstij par okupācijas radītajām sekām, gan cilvēkiem par zaudētiem īpašumiem.

Aigars Kalvītis apgalvo, ka Satversmes aizliegums grozīt robežas bez tautas piekrišana attiecas tikai uz iekšējām robežām, lai pasargātu valsti pret separātismu. Visvairāk aizvaino klajā nerēķināšanās ar cilvēkiem, tautas viedokļa neuzklausīšana. Ja, Kalvīšprāt, Satversme ar tautas nobalsošanu sargā tikai novadu robežas, cik daudz no Latvijas teritorijas jāatdod citām valstīm, lai nebūtu pārkāpts trešais pants? Cik tālu to var interpretēt? Varbūt atdosim arī Daugavpili, jo tur maz latviešu? Valdība nevis cīnās par savu teritoriju un iedzīvotājiem, bet dāvina dāvanas lielvalstij, kamēr lielā Krievija stāv un krīt par katru Kuriļu salu kvadrātmetru.

Bet visbīstamākais, ka viss notiek slepeni. Mēs nezinām, kas stāv aiz šīs robežlīguma steidzamības un kas sekos tā ratificēšanai. Pētot dokumenta izstrādes gaitu, jāuzsver, ka Latvija piekāpusies Krievijas spiedienam, kā arī rīkojusies pretrunā ar Satversmi. 1996.gada beigās notika būtiska atkāpšanās no mūsu valsts iepriekš paustās pozīcijas, ka sarunas jārisina, pamatojoties uz Latvijas – Krievijas 1920.gada 11.augusta Miera līgumu. Arhīvos redzams, ka Ministru kabineta 17.decembra sēdē apstiprinātajā Latvijas – Krievijas robežlīguma risināšanas slepenajā mandātā tika ietverts antikonstitucionāls uzdevums – nepieciešamības gadījumā neminēt līguma tekstā atsauci uz 1920.gada Miera līgumu.

Tad mainījās valdības. Gandrīz desmit gadus līgums netika kustināts. Tikai 2005.gadā to izcēla gaismā, vienlaikus pievienojot skaidrojošu deklarāciju par to, ka līgums neatņem Latvijas valstij un tās pilsoņiem starptautiskajās tiesībās, tajā skaitā 1920.gada Miera līgumā, noteiktās tiesības un tiesiskās prasības, bet Krievija šādu robežlīgumu atteicās parakstīt. Manuprāt, bija izraudzīta nepareiza taktika. Vispirms vajadzēja līgumu parakstīt, pēc tam pievienojot deklarāciju par okupāciju. Protams, tāpat kā igauņiem, krievi līgumu atsviestu atpakaļ, taču mēs būtu pagājuši soli uz priekšu. Tad Kalvīša kunga valdība šo parafēto, bet neparakstīto līgumu gribēja nodot izvērtēšanai Satversmes tiesā. Tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš uzstāja, ka Satversmes tiesas likums neļauj izvērtēt tiesai neparakstīta starptautiska līguma atbilstību Satversmei.

Pagājušā gada nogalē robežlīguma jautājums kādām aprindām kļuva tik aktuāls, ka to sāka virzīt, nedomājot ne par kādām sekām. Saeima lielā steigā pieņēma pilnvarojuma likumu, kas uzdeva valdībai parakstīt robežlīgumu. Kam nepieciešama tāda steiga? Kas aiz tās slēpjas? 17 gadus Latvija kā valsts starptautiskajā arēnā varēja veiksmīgi pastāvēt bez robežlīguma ar Krieviju, bet tagad pakļaujamies lielvaras spiedienam. Tas ir pliķis visiem tiem, kas aizgāja bojā Sibīrijas nometnēs, kas izsūtījumā zaudēja veselību, ģimenes, kuriem atņēma visu, ko viņi bija grūtā darbā sakrājuši.

Mūsu valsti sargā tās Satversme, bet tautas vēlēti politiķi pa to bradā. Viens valsts pamatlikuma pārkāpums ir robežlīgums, tam blakus otrs – 81.panta izmantošana. Satversme nosaka, ka valdība Saeimas vietā likumus var pieņemt tikai tad, ja ir neatliekama vajadzība. Kāda neatliekama vajadzība bija, pieņemot šādā kārtībā grozījumus drošības iestāžu likumos?! Tādēļ vien jānotiek tautas nobalsošanai, lai pateiktu, ka Satversmi nedrīkst pārkāpt. Un otrs apsvērums par labu referendumam – ja tauta nedemokrātiskajiem grozījumiem pateiks nē, tad būs garantija, ka pie šāda modeļa nekad neatgriezīsies. Nezinām, kādu prezidentu Saeima ievēlēs. Iespējams, ka nākamais likumu nedos atpakaļ, nepārsūdzēs Satversmes tiesā. Tautai jāsargā sevi. Pierakstījusi Andra Gaņģe

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
16

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
34
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
38

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
31

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
18
15
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
66
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi