Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

4. maija nedrošie soļi

Druva
23:00
01.05.2007
9

Kopš 1990. gada 4. maijs ik gadus tiek sagaidīts ar vairāk vai mazāk optimistisku noskaņu, Neatkarības deklarācija, ko toreiz pieņēmām, bija pamats turpmākiem suverenitātes centieniem, turpmākai patstāvībai, un tas, kur mēs esam nonākuši pašlaik, ir nesaraujami saistīts ar izvēlēm, kas izdarītas pirms nu jau 17 gadiem.

Kopumā tās ir priecīgas sajūtas. Runājot par 4. maiju, ir dzirdams krietni mazāk tā sūruma, ar kādu neatkarības cīnītāji salīdzina barikāžu dienu idejas un to, kas no tā visa sanācis. Un, jo tālāk pagātnē ir 1990. gads un tam sekojošie zīmīgie datumi, jo spēcīgāka neatgriezeniskuma apziņa kļūst. Vismaz sajūtas līmenī par to ik gadus atgādina kaut vai 4. maija atcerei veltītie pasākumi – sarkanbaltsarkanas krāsu gammas, domās atgriešanās pie to dienu emocijām. Tā zīmīgais datums kolektīvajā apziņā tiek nostiprināts, dominējošo uzskatu aktualitāte no jauna pierādīta un sabiedrības piekrišana izvilināta.

Tomēr šī gada 4. maijs atšķiras no iepriekšējiem. To noteikuši notikumi Igaunijā saistībā ar Bronzas karavīra monumenta demontēšanu. Tallinas „atbrīvotājiem” celtā pieminekļa aizvākšanas izraisītās situācijas ir parādījušas, ka vēl tik daudz gadu pēc neatkarības atjaunošanas ideoloģiju karš turpinās, un sabiedrība teju līdzīgās daļās ir nostājusies pretējās pozīcijās. Notiek protesta akcijas ne tikai Tallinā, bet arī Maskavā, un par pieminekļa jautājumu runāt uz Igauniju dodas Krievijas valsts domes delegācija.

Pie mums gan neviens padomju laiku atgādnes nost jaukt netaisās, tā vietā esam parakstījuši robežlīgumu ar Krieviju. Tomēr tas nepierāda, ka līdzīgas integrācijas problēmu izpausmes nebūtu iespējams sarīkot arī pie mums. Baltijas valstu likteņi neatkarības centienos ir bijuši cieši savīti, un arī aizgājušo laiku mantojums par sevi liek manīt līdzīgās izpausmēs. Arī Latvija, tāpat kā Igaunija, nav spējusi plašās sabiedrības grupās radīt piekrišanu neatkarības laika uzskatiem un vērtībām.

Vēstures stāstos ir daudz mītu, un vēsture pamatā ir noteiktas ideoloģijas vajadzībām pielāgots atlasītu faktu kopums. Tāpēc ir ne-vietā runāt par „nepareizu” vēstures izpratni. Nav nopietni stāstīt, ka pieminekļa aizstāvjiem, redz, ir „nepareiza”, padomju laika domāšana un vēstures izpratne, savukārt pretējai pusei ir „objektīvas” zināšanas par vēsturiskajām norisēm. Runa drīzāk ir par to, cik ļoti valstij savas atjaunotās neatkarības laikā ir izdevies tautā radīt priekšstatu par vienotu vēstures stāstu. Kā redzams, Igaunijā šie centieni nav bijuši pārlieku sekmīgi, un arī ideja par pieminekļa nojaukšanu ir nesusi vairāk sliktā, ne labā. Varētu teikt: piemineklis padomju karavīriem Tallinā fiziski ir nojaukts, taču simboliski tas vēl vairāk ir nostiprinājies.

Un arī Latvijā, vērojot gatavošanos Neatkarības deklarācijas gadadienas pasākumiem, man šogad neizdodas uzveikt sajūtu, ka dzīvojam pamatīgās ilūzijās šīs dienas vēstījumā paši sev. Pie mums par laimi neviens vēl nav ķēries pie tik provokatīvām un naidu rosinošām darbībām kā Igaunijas valdība, tomēr līdzīgi kā pie viņiem arī pie mums augsni šādām akcijām, īpaši vēloties, varētu radīt.

Atceroties maiju pirms 17 gadiem, kā arī citas tā laika vienotības izpausmes, nevajag ļauties ilūzijām, ka laiks stāv uz vietas un toreizējā tautas uzvara mūsdienās vairs nav jākopj. Ja tas netiks darīts, kādu dienu attapsimies, ka nosacītais miers (lai kādi arī būtu uzskati, pat 16. martā nekādu lielo kautiņu nebija!) ir bijusi ilūzija un mēs jau labu laiku paši ar sevi esam runājuši dažādās valodās.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
16

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
34
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
38

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
31

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
18
16
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
66
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi