Piektdiena, 18. aprīlis
Vārda dienas: Laura, Jadviga

4. maija nedrošie soļi

Druva
23:00
01.05.2007
13

Kopš 1990. gada 4. maijs ik gadus tiek sagaidīts ar vairāk vai mazāk optimistisku noskaņu, Neatkarības deklarācija, ko toreiz pieņēmām, bija pamats turpmākiem suverenitātes centieniem, turpmākai patstāvībai, un tas, kur mēs esam nonākuši pašlaik, ir nesaraujami saistīts ar izvēlēm, kas izdarītas pirms nu jau 17 gadiem.

Kopumā tās ir priecīgas sajūtas. Runājot par 4. maiju, ir dzirdams krietni mazāk tā sūruma, ar kādu neatkarības cīnītāji salīdzina barikāžu dienu idejas un to, kas no tā visa sanācis. Un, jo tālāk pagātnē ir 1990. gads un tam sekojošie zīmīgie datumi, jo spēcīgāka neatgriezeniskuma apziņa kļūst. Vismaz sajūtas līmenī par to ik gadus atgādina kaut vai 4. maija atcerei veltītie pasākumi – sarkanbaltsarkanas krāsu gammas, domās atgriešanās pie to dienu emocijām. Tā zīmīgais datums kolektīvajā apziņā tiek nostiprināts, dominējošo uzskatu aktualitāte no jauna pierādīta un sabiedrības piekrišana izvilināta.

Tomēr šī gada 4. maijs atšķiras no iepriekšējiem. To noteikuši notikumi Igaunijā saistībā ar Bronzas karavīra monumenta demontēšanu. Tallinas „atbrīvotājiem” celtā pieminekļa aizvākšanas izraisītās situācijas ir parādījušas, ka vēl tik daudz gadu pēc neatkarības atjaunošanas ideoloģiju karš turpinās, un sabiedrība teju līdzīgās daļās ir nostājusies pretējās pozīcijās. Notiek protesta akcijas ne tikai Tallinā, bet arī Maskavā, un par pieminekļa jautājumu runāt uz Igauniju dodas Krievijas valsts domes delegācija.

Pie mums gan neviens padomju laiku atgādnes nost jaukt netaisās, tā vietā esam parakstījuši robežlīgumu ar Krieviju. Tomēr tas nepierāda, ka līdzīgas integrācijas problēmu izpausmes nebūtu iespējams sarīkot arī pie mums. Baltijas valstu likteņi neatkarības centienos ir bijuši cieši savīti, un arī aizgājušo laiku mantojums par sevi liek manīt līdzīgās izpausmēs. Arī Latvija, tāpat kā Igaunija, nav spējusi plašās sabiedrības grupās radīt piekrišanu neatkarības laika uzskatiem un vērtībām.

Vēstures stāstos ir daudz mītu, un vēsture pamatā ir noteiktas ideoloģijas vajadzībām pielāgots atlasītu faktu kopums. Tāpēc ir ne-vietā runāt par „nepareizu” vēstures izpratni. Nav nopietni stāstīt, ka pieminekļa aizstāvjiem, redz, ir „nepareiza”, padomju laika domāšana un vēstures izpratne, savukārt pretējai pusei ir „objektīvas” zināšanas par vēsturiskajām norisēm. Runa drīzāk ir par to, cik ļoti valstij savas atjaunotās neatkarības laikā ir izdevies tautā radīt priekšstatu par vienotu vēstures stāstu. Kā redzams, Igaunijā šie centieni nav bijuši pārlieku sekmīgi, un arī ideja par pieminekļa nojaukšanu ir nesusi vairāk sliktā, ne labā. Varētu teikt: piemineklis padomju karavīriem Tallinā fiziski ir nojaukts, taču simboliski tas vēl vairāk ir nostiprinājies.

Un arī Latvijā, vērojot gatavošanos Neatkarības deklarācijas gadadienas pasākumiem, man šogad neizdodas uzveikt sajūtu, ka dzīvojam pamatīgās ilūzijās šīs dienas vēstījumā paši sev. Pie mums par laimi neviens vēl nav ķēries pie tik provokatīvām un naidu rosinošām darbībām kā Igaunijas valdība, tomēr līdzīgi kā pie viņiem arī pie mums augsni šādām akcijām, īpaši vēloties, varētu radīt.

Atceroties maiju pirms 17 gadiem, kā arī citas tā laika vienotības izpausmes, nevajag ļauties ilūzijām, ka laiks stāv uz vietas un toreizējā tautas uzvara mūsdienās vairs nav jākopj. Ja tas netiks darīts, kādu dienu attapsimies, ka nosacītais miers (lai kādi arī būtu uzskati, pat 16. martā nekādu lielo kautiņu nebija!) ir bijusi ilūzija un mēs jau labu laiku paši ar sevi esam runājuši dažādās valodās.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Akcijas acu aizmālēšanai?

09:06
13.04.2025
43

Šonedēļ norisinās Eiropas mēroga satiksmes ātruma kontroles akcija un visās dalībvalstīs, arī Latvijā, policisti aktīvāk seko, lai braucēji pārvietotos noteikumiem atbilstoši. Ātruma pārsniegšana ir biežāk fiksētais satiksmes noteikumu pārkāpums un arī iemesls smagiem satiksmes negadījumiem ar letālu iznākumu. Vai šādas akcijas, kas norisinās divas reizes gadā, dod vēlamo efektu un mazina pārkāpumu skaitu? Droši vien […]

Neziņas, šaubu, pārliecināšanas laiks beidzies

08:04
12.04.2025
42

“Nu tas ir beidzies, varēs mierīgi dzīvot tālāk,” kad    noslēdzās partiju deputātu kandidātu    sarakstu iesniegšana, ar atvieglojumu sacīja sabiedriski aktīvs, pazīstams novadnieks. Viņš pastāstīja, ka ir noguris no politiķu uzbāzības. Viņu uzrunājušas četras partijas un aicinājušas sarakstā, cita par citu neatlaidīgāk. Politiski aktīvie pierunājuši, lai padomā un dod atbildi līdz skaidrošanai, kādi būs […]

Stāsts par paralēlajām pasaulēm

00:03
12.04.2025
46

Eksperti vērtē, ka kopš ASV ir ar Krieviju sākušas t.s. miera sarunas, Ukrainas apšaude ar droniem, raķetēm un bumbām ir palielinājusies. Turklāt ASV tarifu karš ir aizēnojis notikumus Ukrainā. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 9. aprīlī TV kanālam “Mēs esam Ukraina” sacīja, ka izlūkdienestam ir zināms par Ķīnas pilsoņu vervēšanu karam Ukrainā. Sagūstītie divi ķīnieši nav […]

Neturpināt salauztās ģimenes jeb Mācīties veidot savu dzīvi

18:33
09.04.2025
49

Tas, ka alkoholiķi var apmeklēt anonīmo alkoholiķu jeb AA grupas, lai veseļotos no alkohola atkarības, parasti cilvēkus neizbrīna. Savukārt termins Al-Anon   jeb līdzatkarīgo grupa, kā arī PAB (pieaugušo alkoholiķu bērni) grupa bieži izraisa neizpratni, kas tas ir, kam tas domāts. Vēl lielāks pārsteigums mēdz būt, ka tādas grupas daudzus gadus regulāri pulcējas arī Cēsīs, jo […]

Par miera sarunām bez optimisma

08:34
09.04.2025
37

Politikas analītiķu vērtējumi t.s. miera sarunām ir visai skarbi, bez liela optimisma, tās tiek dēvētas kā sarunas par sarunām. “Putins ir pārliecināts: vēl pēc dažiem mēnešiem ASV pāries no samierināšanas plāna uz pilnīgas iecietības plānu,” raksta Ukrainas pasaules politikas institūta dibinātājs un priekšsēdētājs Viktors Slinčaks. Viņš uzskata, ka abas puses, Krievija un ASV, vainos viena […]

Lai dzīve laukos neliktos pārāk rožaina…

09:19
07.04.2025
68

Vēja parku attīstītāju aktivitātes izgaismo kādu ļoti nelādzīgu lietu – iedzīvotāju un arī vietvaru ļoti ierobežotās iespējas nepieļaut daudzmiljonu projektus, ja to īstenošana kardināli maina un būtiski pasliktina iedzīvotāju dzīves vidi. Vienkāršāk sakot, Nītaurē, Zaubē vai citā novada pagastā var ierasties spēcīgiem aromiem svaidījušies zēni un meitenes, tērpti    dārgos uzvalkos un smalku zīmolu kostīmos, […]

Tautas balss

Vazā aiz deguna

15:10
16.04.2025
16
K. raksta:

“Pēc pēdējo dienu Krie­vijas uzbrukumiem Ukrainai nepārprotami redzams, ka ASV prezidents, solot apturēt karu, izvirzījis sev pārāk augstu mērķi. Putins vazā Trampu aiz deguna, ASV kļūst smieklīgas Krievijas un visas pasaules acīs. Te nu tiks parādīts, kurš ir tas stiprais, Krievijas diktators neatkāpsies,” sacīja K. un piebilda, ka tāpēc Eiropai jākļūst divtik stiprai.

Atkal deg pērnā zāle

15:09
16.04.2025
15
10
Lasītāja raksta:

“Atkal jau dedzina kūlu! Kā nav lietus, tā kāds pamanās pielaist uguni pērnajai zālei. Tas nav izturami. Vai tiešām nav iespējams ierobežot šos nejēgas? Sadeg dažādas dzīvas būtnes – kukainīši, vardes un citas. Un var izcelties liels ugunsgrēks. Daudz nevajag, lai vējš dzirksteles aiznestu uz tālāku vietu, piemēram, šķūni, māju,” sašutusi pastāstīja lasītāja, bet nevēlējās […]

Vienmēr zied puķes

15:09
15.04.2025
14
Anna raksta:

“Priecājos par Cēsu skaistajiem puķpodiem. “Kliģenu” saimniecība prot uzpost pilsētu un noturēt to skaistu līdz ziemas salam. Puķes regulāri aprauga, apkopj, ziedi vienmēr grezni. Cik labi, ka par pilsētvidi rūpējas vietējais uzņēmums,” viedoklī dalījās Anna.

Kur koks, kur plastmasa

08:05
12.04.2025
19
Lasītāja K. raksta:

“Cēsīs, Rožu lakumā, uzcelta mājiņa, kurā runās par vides problēmām. Bet namiņam izmantota arī plastmasa. Vai tas pareizi, ka vieta, kur runā par vidi, nav pilnībā būvēt no dabīgajiem materiāliem,” pārdomās dalījās lasītāja K.

Priecē dejotāji

09:20
07.04.2025
17
Lasītāja J. raksta:

“Ar prieku skatījos aizraujošo deju ansambļa “Raitais solis” jubilejas koncertu!  Tas bija izcils, gan mākslinieciski izstrādāts, gan emocionāli saistošs. Cik burvīgi, ka dejošanas tradīcija Cēsīs gadu desmitos uzturēta tik augstu,” pauda lasītāja J.