Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Mācības, tirgošanās un protesti

Druva
23:00
28.05.2007
6

Nedēļa Latvijā

Iet vaļā eksāmenu jautājumu un atbilžu tirgošana. Skolas beigšanas centralizēto eksāmenu laikā šogad, līdzīgi kā iepriekš, skolēni un žurnālisti mēģina iegādāties eksāmenu jautājumus, savukārt dažādi ”uzņēmēji” – nopelnīt.

Pagājušajā nedēļā telekompānijas LNT žurnālistiem izdevās nopirkt autentisku 12. klases matemātikas eksāmenu dienu pirms pārbaudes. Uzdevumu varianta īstumu apstiprināja arī Izglītības satura un eksaminācijas centrs (ISEC) – iestāde, kas atbild par ieskaišu sastādīšanu un skolēnu zinību pārbaužu koordināciju.

LNT žurnālisti eksāmena jautājumus iegādājās no kādas vidusskolnieces, kas pati tos bija pirkusi. Viņa bija samaksājusi 30 latus, domādama nākamajiem pircējiem tos pārdot uz pusi lētāk, taču ļāva nokaulēt līdz desmit latiem. Uzdevumu pārdevēju viņai izdevies atrast ar interneta sludinājuma palīdzību.

Kā ziņo LETA, par notikušo ierosināts kriminālprocess. Informācija nodota likuma sargiem, un noris izmeklēšana. Notikušā matemātikas eksāmena rezultātus ISEC neatcels, tomēr apsvērs iespēju turpmākajiem eksāmeniem nomainīt uzdevumus. Izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža, lai gan ir informēta par notikušo, vien atgādinājusi, ka, stājoties augstskolā, matemātikas eksāmena rezultāti netiek ņemti vērā.

Centralizētos eksāmenus šogad kārto aptuveni 37 tūkstoši vidusskolēnu. Visvairāk pieteikušies likt angļu valodas, latviešu valodas un literatūras, kā arī vēstures un matemātikas eksāmenu. Salīdzinājumā ar pērno gadu, šogad pieaudzis to skolēnu skaits, kas izvēlējušies kārtot pārbaudījumu dabaszinātnēs. Bioloģijā eksaminējamo skaits pieaudzis par 18 procentiem.

Skolotāji neapmierināti. Skolotāji Izglītības un zinātnes ministrijas paveikto apstākļu uzlabošanā uzskata par nepietiekamu, tāpēc pagājušajā nedēļā aptuveni simts mācībspēku devās uz ministrijas ēku un līdzi nesa pasaku grāmatas.

Aģentūras LETA aptaujātie akcijas dalībnieki sacīja, ka tajā piedalās, jo vēlas ministrijai un izglītības un zinātnes ministrei Baibai Rivžai atgādināt samilzušās izglītības sistēmas un pedagogu problēmas un paust savu nostāju, proti, ”nestāstiet mums pasakas”. Viņi atnesa vairāk nekā 50 grāmatas, arī tādus klasiskus izdevumus kā ”Eža kažociņš”, ”Latviešu tautas pasakas”, ”Nezinītis uz mēness”, ”Kaķīša dzirnavas”.

Viena no skolotāju prasībām ir saistīta ar atalgojumu. Žurnālistiem pedagogi sūdzējās, ka jāstrādā vairāk par slodzi vai arī jāmeklē papildu darbs, lai uzturētu ģimeni un nopelnītu ”daudzmaz cilvēcīgu atalgojumu”. ”Mēs gribam, lai mums maksā normālu algu par padarīto darbu, nevis piemaksā par papildu darbu,” norādīja kāda Berģu pamatskolas skolotāja. Citi brīdināja par aizvien pieaugošu pedagogu trūkumu Latvijas skolās.

B.Rivža ar skolotājiem runāt neiznāca, ministrijas darbinieki viņiem izsniedza 2007. gada valsts budžeta likumu, lai ”pedagogi palīdzētu atrast to, ko ministrija nav spējusi”. Ministres padomnieks Guntis Vasiļevskis aģentūrai LETA sacīja, ka grāmatas tuvākajā laikā tiks nogādātas bērniem bērnudārzos un internātskolās un šāda veida akcijas ir ”normāla demokrātijas izpausme”. Nedēļa pasaulē

Ukraina cer uz krīzes risinājumu. Ukrainas prezidents Viktors Juščenko un premjerministrs Viktors Janukovičs vienojušies par ārkārtas vēlēšanu termiņu datumu, radušās cerības, ka politiskā krīze risinās. Ārkārtas vēlēšanas notiks septembra beigās, ziņo aģentūra ”AFP”.

Ukrainas politiskā situācija saasinājās pagājušajā mēnesī, kad V.Juščenko parakstīja dekrētu par parlamenta atlaišanu un ārkārtas vēlēšanu sasaukšanu. Šādu soli viņš pamatoja ar to, ka valdošā koalīcija, kuru vada V.Janukovičs, pārvilina savā pusē opozīcijas politiķus, tādējādi cerot savākt tik lielu deputātu vairākumu, ka tiem vairs nebūs saistošas prezidenta veto tiesības. V.Janukovičam uzticīgie spēki paziņoja, ka parlamenta atlaišana ir nelikumīga, valdība nepiešķīra līdzekļus, kas nepieciešami jaunu vēlēšanu rīkošanai.

Pagājušās nedēļas nogalē prezidents un premjers parakstīja kopēju paziņojumu, kurā solīja nepieļaut spēka lietošanu cīņā par varu. Tādējādi mazinājušās bažas, ka saspīlējums varētu pāraugt plašās sadursmēs.

Pieaugot nesaskaņām abu politisko konkurentu vidū, V.Juščenko un V.Janukovičs bija nodrošinājušies ar bruņotu vienību atbalstu. Prezidentam uzticību solīja Iekšlietu ministrijas karaspēks, lai gan iekšlietu ministrs Vasilijs Cuško apstrīdēja šādas situācijas likumību.

Pagājušajā nedēļā, kad V.Juščenko no darba atbrīvoja valsts ģenerālprokuroru, atlaistās amatpersonas pusē nostājās milicijas īpašo uzdevumu vienība, kas solīja apsargāt ģenerālprokuratūras ēku. Starp milicijas vienību un V.Juščenko lojālo apsardzes dienestu izcēlās sadursmes, V.Janukovičs paziņoja, ka ģenerālprokurora atlaišana ir nelikumīga.

Reaģējot uz sadursmēm, sestdien V.Juščenko pavēlēja Iekšlietu ministrijas karaspēka vienībām doties uz Kijevu apsargāt valsts iestāžu ēkas un nodrošināt sabiedrisko kārtību. Iekšlietu ministrs izdeva pavēli, kas aizliedz karaspēka daļu pārvietošanos, un V.Janukovičam lojālā policija daudzus simtus karavīru kontrolpunktos uz valsts autoceļiem aizturēja.

ASV Kongress piešķir naudu Irākas karam. ASV Kongress pagājušajā nedēļā apstiprināja likumu par 95 miljardu dolāru piešķiršanu karadarbības vajadzībām Irākā, nenosakot konkrētus termiņus, kad Irāka jāatstāj. Tā nerealizējās ASV prezidenta Džordža Buša oponentu iecere gatavoties Irākas kara nobeigšanai un karaspēka izvešanai.

Iepriekš demokrāti, kuriem pieder vairākums Kongresā (ASV parlamentā), bija piekrituši piešķirt finansējumu tikai gadījumā, ja tiek noteikts laiks, kad Irāka tiks atstāta. Dž. Bušs bija draudējis lietot veto tiesības un šādu likumu neizsludināt, jo uzskata, ka aiziešanas datuma noteikšana vairotu Irākas nemiernieku cīņassparu un vēl vairāk mazinātu amerikāņu pozīcijas.

Tomēr demokrāti no savas idejas atteicās paši. ”Es nespēju balsot par finansējuma pārtraukšanu, ja mūsu karavīriem joprojām draud briesmas,” balsojumu aģentūrai ”Reuters” skaidroja senators Karls Levins. Kā pateicību par piekāpšanos demokrāti no oponentiem republikāņiem var cerēt uz politisko atbalstu citiem projektiem, piemēram, par minimālās algas paaugstināšanu strādājošajiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kur drošība grūtā brīdī

12:27
02.07.2024
26

Šo sezonu neuzsāka otrs lielākais dārzeņu audzētājs    SIA “Rītausma” Jēkabpils pusē. Veikalos vairs nav un nebūs gurķu, tomātu ar uzlīmi “Rītausma”.    Pēc 30 gadiem, kuros attīstīta mūsdienīga dārzeņu audzēšana, uzbūvēta infrastruktūra, darbs pārtraukts. Iemesls – Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas uz 19.jūniju bija 128 782 eiro.    2020.gadā SIA “Rītausma” […]

Seniori ir svarīgi, bet nedrīkst aizmirst par jauniešiem

12:26
01.07.2024
21

Sociālajā jomā strādājošie uzsver, ka mūsdienās, kad sabiedrība noveco, saprotams, ka pastiprināti tiek domāts par senioriem, bet nedrīkst aizmirst arī jauniešus. To saka līdzšinējais novada Sociālā dienesta vadītājs Ainārs Judeiks, norādot, ka būtiska šajā darbā ir arī prevencija, kas vērsta uz bērniem un jauniešiem. To pieminēja arī Cēsu pilsētas pansionāta direktore Inga Gunta Paegle, vērtējot, […]

Manifestēt savu realitāti. Kas tas par zvēru?

12:25
30.06.2024
18

Pēdējā laikā arī mūsu zemē populārs kļuvis vārds “manifestēt”! Anglicisms, kas daudziem nerada skaidrību – ko gan tas īsti nozīmē? Izrādās, kaut ko manifestēt nozīmē padarīt savus sapņus, mērķus un centienus par realitāti, ticot, ka tos patiešām iespējams sasniegt. Visam pamatā ir ideja, ka, ticot, ka patiešām varat kaut ko izdarīt, un koncentrējot savas domas […]

Lielā politika un karš

12:24
29.06.2024
23

Ukraina otrdien, 25. jūnijā, oficiāli sāka iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību (ES). Protams, tas nozīmē vairākus gadus ilgu procesu, tā laikā valstij ne tikai jāpārņem Eiropas Savienības normatīvās prasības, bet arī jāpierāda, ka sabiedrība un valsts pārvalde ir gatava pievienoties blokam. Šonedēļ ES ir vieno­jusies par jaunām sank­cijām pret Balt­krieviju. Ir zināms arī , ka […]

Noguruši no ziņu virsrakstiem…

12:29
27.06.2024
20

Raugoties TV ekrānā uz kādu no daudzajiem ziņu raidījumiem, pamanīju tekstu, kas rotāja ekrāna apakšmalu, ka kādā pasaules mēroga pētījumā apstiprinājies – cilvēki arvien mazāk seko līdzi ziņām. Atskār­tu, ka šim apgalvojumam absolūti piekrītu arī pati. Un, šķiet, daļai paziņu, tuvāku un tālāku, pēdējā laikā bija līdzīgs viedoklis. Ir skaidrs, ka ziņu mērķis vairs pat […]

Nemainīgie priekšstati

09:58
25.06.2024
30

Katram no mums, arī tautām un nācijām ir savi priekšstati par to, kādi esam, nereti ar laiku tie mēdz arī vairāk vai mazāk mainīties. Izskatās, ka Krievijas Federā­cijas iedzīvotāju priekšstati un uzskati tomēr nemainās, gan domājot par lielāko ienaidnieku, gan pašiem par sevi. Nav noslēpums, ka Krievijā vara to atbalsta un iedzīvotāji dzīvo priekšstatos, ka […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
21
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi