Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Nepatika un tās upuri

Druva
23:00
04.06.2007
9

Nedēļa Latvijā

Prezidente vēršas pret „Saskaņas centru”. Lai gan Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pret abiem nākamā Valsts prezidenta kandidātiem bija solījusi izturēties vienādi un nesliekties par labu kādam no viņiem, tomēr īpašu kritiku saņēmuši vēlēšanās zaudējušā Aivara Endziņa virzītāji – politiskā apvienība „Saskaņas centrs” (SC). Šo partiju prezidente apsūdzējusi lojalitātes trūkumā un finansējuma nebūšanās. Apvienība kritiku uzskata par nepamatotu un apsver iespēju taisnību meklēt tiesā.

Pagājušajā trešdienā intervijā Latvijas radio V.Vīķe-Freiberga SC raksturoja kā partiju, „ko mēs saucam par kreisu, bet par kuras finansējumu man kā prezidentei ir zināma konfidenciāla informācija, kas man savā ziņā rada bažas par viņu lojalitāti Latvijas valsts interesēm”. Iespējams, ka šie vārdi saistīti ar to, ka savos izteikumos prezidente lielāku kritiku pauda tieši A.Endziņam, uzsverot viņa komunistisko pagātni. Līdz ar to arī viņu izvirzījusī partija iemantoja V.Vīķes-Freibergas nepatiku. Izteikumos par Valdi Zatleru, kuru Saeima pagājušajā nedēļā ievēlēja ar 58 balsīm, viņa bija krietni iecietīgāka.

Sākumā SC lūdza prezidenti paskaidrot, kas tie par finanšu avotiem, kas radījuši viņas bažas. Intervijā aģentūrai LETA SC līderis Nils Ušakovs solīja nogaidīt vēl šo nedēļu un, ja paskaidrojumi netiks sniegti, aizstāvēt savas pozīcijas ar advokātu palīdzību. Pēc konsultēšanās ar juristiem N.Ušakovs secinājis, ka partijai ir izredzes iespējamajā tiesvedībā uzvarēt. Viņš arī norādīja, ka prezidentes izteikumi ir pretrunā ar viņas solījumiem būt neitrālai, vērtējot sava pēcteča kandidatūru.

Domājams, ka V.Vīķes-Freibergas pozīcija jautājumā par SC nemainīsies, jo vēl svētdien viņa saistībā ar nesenajiem izteikumiem paziņoja: „Es savus vārdus neatsaucu, un tādi viņi paliek.” Tanī pašā laikā prezidente atzina, ka gadījumā, ja likumu sargājošajām iestādēm par kādu partiju būtu pieejama konkrēta informācija, tās jau sen būtu attiecīgi rīkojušās. Taču Korupcijas novēršanas un apkarošanas dienests, kas šajās dienās pabeidzis pārbaudi par SC vēlēšanu kampaņas gaitu un finansēm, nopietnus pārkāpumus nav atklājis.

Protestējot pret prezidentes izteikumiem, SC arī nolēmis, ka partijas frakcijas deputāti nepiedalīsies V.Vīķes-Freibergas prezidentūras noslēguma pasākumā. Savukārt pagājušajā sestdienā SC dome nolēma sākt kampaņu par tautas vēlētu prezidentu, šo nostāju argumentējot ar pārliecību, ka pašreizējā prezidenta kandidātu izvirzīšanas, apspriešanas un ievēlēšanas kartība neatbilst tautas vairākuma viedoklim.

Prezidenta vēlēšanu dienā – 31. maijā – V.Vīķe-Freiberga nebija Rīgā, jo devās vizītē uz Latgali. Politikas vērotāji izteica versiju, ka šādā veidā viņa pauž attieksmi pret viņas pēcgājēja vēlēšanām, savukārt prezidentes pārstāvji skaidroja, ka vizīte bijusi jau iepriekš ieplānota un tam, ka prezidente ceturtdien nebija Rīgā, nav nekāda zemteksta.

Nedēļa pasaulē

Krievijas lielākā naidniece – Igaunija. Nesen veiktā publiskā viedokļa aptaujā atklājies, ka Igaunija ir atņēmusi Latvijai pret Krieviju visnaidīgāk noskaņotās valsts statusu. Latvija ir „tikai” trešā nedraudzīgākā valsts, pa priekšu palaižot Igauniju un Gruziju, savukārt vislabākās attiecības Krievijas iedzīvotāji saskata ar Kazahstānu, Baltkrieviju un Vāciju.

Joprojām Krievijai saglabājas tendence par visnaidīgākajām valstīm uzskatīt bijušās Padomju Savienības republikas. Ar to statusu nevar sacensties arī ASV, kas citkārt uzskatāma par lielāko Krievijas konkurenti starptautiskajā arēnā. ASV par draudzīgu valsti uzskata seši procenti aptaujāto, savukārt par nedraudzīgu – 35 procenti. Piektajā vietā pēc naidīguma ir Lietuva.

Salīdzinājumā ar aizvadīto gadu to cilvēku skaits, kas Igauniju uzskata par naidnieci, ir palielinājies vairāk nekā divas reizes. Pagājušajā gadā šo kaimiņrepubliku par naidīgu uzskatīja 28 procenti, šogad – 60 procenti aptaujāto. Domājams, ka Krievijas iedzīvotāju nepatiku izraisījuši Igaunijas Bronzas karavīra nemieri, jo aptauja tika veikta maija vidū, kad Tallinā un Maskavā norisa protesti saistībā ar padomju karavīriem celtā pieminekļa pārvietošanu. Pārējām Baltijas valstīm ir klājies labāk – par desmit procentiem samazinājies gan Latvijas, gan Lietuvas nedraugu skaits. Latviju par naidīgu valsti pērn uzskatīja 46 procenti Krievijas iedzīvotāju, turpretim šogad tādu ir 36 procenti.

Pētījuma veicēji – Jurija Levadas analītiskais centrs – gan norāda, ka pamata priekam par tendencēm nav, jo priekšstati par „slikto” valsti ir mainīgi un var ātri mainīties. „Atkarībā no pastāvošās politiskās situācijas naidnieka tēls veikli maina atrašanās vietu,” teikts organizācijas pētnieku komentārā. To, cik viegli mainās iedzīvotāju uzskati par valsti atkarībā no politiskajām aktivitātēm, parādīja ne tikai Igaunijas atrašanās naidīgo valstu pirmajā vietā, bet arī Baltkrievijas noslīdēšana no pirmās uz otro vietu draudzīgo valstu sarakstā.

Nīderlandē televīzija spēlējas ar ētikas jautājumiem. Nīderlandes televīzija pagājušajā nedēļā pārraidīja „Lielo donoru šovu”, kura ideja ir šāda – mirstoša sieviete izraugās vienu no trim kandidātiem, kam pēc nāves ziedot savu nieri. Telekanāls „BNN”, kurš šovu pārraidīja, saņēma pārmetumus par ētisko normu pārkāpumu, tomēr pagājušajā sestdienā raidījuma veidotāji paziņoja – viss ir bijis inscenējums. „Nieri mēs šeit nevienam nedosim,” realitātes šova pēdējās minūtēs pavēstīja tā vadītājs Patriks Lodjē. „Tas būtu pārlieku daudz arī mums.”

Sieviete, kas tika pieteikta kā potenciālā donore, izrādījās esam aktrise. Viņas loma paredzēja to, ka sievietei pēc smadzeņu audzēja atklāšanas dzīvot palicis vien pusgads, un viņai bija jāstāsta, ka par donori kļūt izšķirties palīdzējis pašas pieredzētais, proti, kāds tuvs draugs miris no nieru mazspējas.

Savukārt trīs potenciālie nieres saņēmēji gan esot bijuši īsti. „Viņi ir īsti nieru slimnieki, un viņu stāsti ir nāvējoši nopietni,” sacīja raidījuma vadītājs. Raidījuma dalībnieki bijuši informēti, ka izrāde nav īsta un piekrituši sadarboties, lai aicinātu cilvēkus reģistrēties par donoriem un piekrist pēc nāves nodot savus orgānus citiem.

Nīderlandes kultūras ministrs Ronalds Plasterks, kurš nedēļas sākumā nosauca šovu par neētisku un nosodīja par nepiedienību, pēc raidījuma sacīja, ka televīzijas kanāls izvēlējies gudru veidu, kā pievērst uzmanību donoru problēmai valstī.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
19

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
22
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi