Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Vēlme pateikties ir pašsaprotama

Druva
23:00
07.06.2007
23

Sabiedrībā plaši diskutē par problēmu, ko aizsāka jaunievēlētā Valsts prezidenta, ārsta Valda Zatlera publiskā atzīšanās par dāvanu, tostarp naudas, pieņemšanu no pateicīgajiem pacientiem. Par to tagad runā visos līmeņos, tāpēc arī “Druva” deva iespēju lasītājiem izteikt savu viedokli par šo problēmu. Zvanītāju netrūka, un lielākā daļa no viņiem atbalstīja pateicību jeb dāvanu došanu ārstiem. Paldies zvanītājiem, lūk, viņu svarīgākās atziņas.

Ruta: – Šim jautājumam ir divas puses. Pirmkārt, šī naudas došana nav vienkārša, jo cilvēkiem jāraugās, cik var atļauties, bet ir arī jautājums, cik dot, lai neaizvainotu. Ja būtu skaidri pateikts, ka par konkrēto operāciju pacienta dalības maksa noteikta tāda un tāda, būtu skaidrība.

Otrkārt, likumdošanā nekur nav teikts, ka par to būtu jāmaksā nodokļi. Dāvinājumus neapliek ar nodokļiem, bet tāds jēdziens kā pateicība likumdošanā nefigurē.

Sāp, ja dakteris paņem naudu, zinot, ka cilvēks ilgi nedzīvos. Bijuši šādi gadījumi, un tad gan ir nepatīkama sajūta.

Zigrīda: – Tā nav pateicība, bet cieņas izrādīšana par labu darbu. Šādu pateicību var dot ne tikai ārstam, bet ikvienas profesijas pārstāvim, arī sētniekam. Ja šīm žurnālistēm, kas prezidenta pirmajā preses konferencē viņam tā uzbruka, neviens nekad nav nekādi pateicies, viņas ir slikti strādājušas.

Juris: – Ja esmu nopelnījis 300 – 400 latus, esmu gatavs ārstam par labu darbu dot 100 latus. Par šo naudu jau esmu maksājis nodokļus. Kāpēc otram par to vēl jāmaksā? Tad jau sanāk tā – es nopērku dēlam motociklu, arī viņam jāiet un šis dāvinājums jādeklarē, jāmaksā nodokļi. Cik reizes vienu un to pašu naudu var aplikt ar nodokļiem?

Ilga: – Ilgus gadus man bijusi darīšana ar Cēsu ārstiem, un nekad neviens man nav prasījis naudu. Nekad arī neesmu devusi, var pateikt paldies ar vārdiem vai uzdāvināt puķes. Ja cilvēki tā nemāk, tā ir viņu pašu vaina. Manuprāt, naudu kā pateicību nevajadzētu dot.

Cilvēki jau ir ļoti nenovīdīgi, kad ir problēmas, dod ārstiem naudu, lai būtu rezultāts, bet kad viss aiz muguras, sāk runāt, ka ārsti ņem naudu, ka viņi sliktie. Tas nav solīdi.

Rasma: – Ar ārstiem bijusi darīšana gan Rīgā, gan Cēsīs, bet neviens nekad nav licis manīt, ka vajadzētu maksāt. Bet patiesībā, ja es atrastos starp dzīvību un nāvi, būtu gatava atdot pēdējo kreklu. Žēl skatīties, kā tagad uzbrūk mūsu prezidentam, kurš ir lielisks ārsts.

Valērija: – Tas, ka pacienti grib pateikties ārstiem par labu darbu, ir saprotami. Arī es esmu pateikusies, tiesa, aploksnē naudu neliku, bet pašas adītā cimdā. Iedevu tos dakterim un mudīgi metos laukā no kabineta. Jo mana palātas biedrene nolika dakterim aploksni, bet viņš to tūlīt iebāza viņai atpakaļ kabatā, par ko šī sieviete, atnākusi uz palātu, pat raudāja, ka viņas pateicība nav pieņemta. Jo var taču būt, ka nauda ir vienīgā iespēja pateikties, jo kur cilvēks slimnīcā lai ņem puķes vai konfektes, lai izrādītu pateicību.

Manuprāt, jābeidz šitā ķengāšanās, jo tagad pār visiem ārstiem ir aizdomu ēna. Tad vajag konkrēti runāt par tiem ārstiem, kuri prasa naudu. Jo tas, kas notiek tagad, rada lielu nepatiku cilvēkos, arī ārsti droši vien jūtas kā aplieti ar dubļiem.

Zelma: – Es personīgi naudu dodu tāpēc, ka gribu, lai ārsti tiešām pievērstu uzmanību man un manai veselībai. Jo ir pieredze Rīgā, ka bez šāda atbalsta nekas nenotiek.

Dakteri taču var taisīt privātpraksi un tad par pakalpojumu prasīt, cik grib. Nedrīkst to darīt, strādājot valsts darbā, jo mēs, nodokļu maksātāji, jau tā finansējam medicīnu. Ja ārsts, strādādams valsts slimnīcā, prasa naudu, manuprāt, tā iestājas kriminālatbildība. Visvairāk ārstējas pensionāri, kuriem jau tā grūti savilkt galus, bet ja no viņiem vēl prasa naudu, tā ir necilvēcīga rīcība.

<b.Aldis: – Manuprāt, ažiotāža beigsies, jo nekādu risinājumu tāpat neatradīs. Šī ir pārāk smaga problēma, jo tad jau loģiski vajadzētu ķerties arī pie oficiantiem, viesnīcu apkalpotājiem un citiem, kuriem arī dodam dzeramnaudu. Tas nezin kāpēc tiek uztverts kā pašsaprotama lieta, bet cik saprotu, šobrīd diskusija ir par naudu, no kuras netiek maksāti nodokļi! Un nav svarīgi, kurš to saņem un cik saņem.

Modrīte: – Neviens man nevar norādīt, ko es drīkstu darīt ar pašas nopelnīto naudu. Kuram gribu, tam arī to dodu. Nekur jau nav teikts, ka manis dotā nauda ietekmēs rezultātu, jo naudas saņēmējs vienalga var rīkoties pēc saviem ieskatiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
19

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
22
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi