Piektdiena, 22. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Jādod ieguldījums kopējā lietā

Druva
23:00
19.06.2007
7

Bieži pārrunātā aktualitāte, vai mūsu karavīriem jākaro Irākā, ir atrisinājusies. Kā zināms, rota, kas piedalījās patruļās, atgriežas mājās pirms Jāņiem, un tā vairs netiks aizvietota ar nākamo. Rodas jautājums, vai Latvija pilnībā aiziet no Irākas un vai turpināsies dalība starptautiskās misijās?

Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ilgvars Kļava reģionālajiem žurnālistiem stāstīja, ka pašlaik Irākā starptautiskajos koalīcijas spēkos notiek vispārēja pārkonfigurācija. Mūsu karavīru aiziešana gan nenozīmē, ka Latvija pārtrauc piedalīties operācijās Irākā. Plānots, ka tur paliks 10 – 15 militārie speciālisti, lai palīdzētu apmācīt Irākas drošības spēku un armijas speciālistus. Arī Latvijas dalība starptautiskajās operācijās turpināsies.

– Pasaulē ir ļoti daudz nemierīgu vietu, un daudzviet vajadzīga karavīru klātbūtne. Latvijai kā NATO dalībvalstij jādod sava daļa šajā

misijā. To liek darīt reālā situācija. Cilvēki bieži jautā par Irāku un Afganistānu, prasot, kāpēc mēs tur esam. Tie ir pamatoti un likumsakarīgi jautājumi, tādus uzdod ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs, kas piedalās starptautiskajās misijās. Visaktīvāk tas notiek Amerikā, kur sabiedrībā ir pamatīgas domstarpības un plašas diskusijas.

Latvijas gadījumā galvenais ir solidaritātes princips, proti, mums jādara sava darba daļa, ja esam ES un NATO. Tā mēs iegūstam drošības sajūtu gan psiholoģiski, gan reāli, tā ir pamatota uz starptautiskajiem līgumiem, piemēram, Ziemeļatlantijas līgumu. Bez reālas solidaritātes reālās situācijās bloka valstīm ir vienā virzienā vērsta kopīga politika un sadarbība tās īstenošanā. Tā ir tā cena, ko maksājam par mieru un drošību Latvijā. Šī cena var būt ļoti augsta, pat cilvēku dzīvība, kā jau noticis Irākā.

Latvijas karavīri atstāj Irāku, bet tas nenozīmē, ka situācija šajā nemieru plosītajā valstī būtu stabilizējusies. Irāka iziet ļoti grūtam periodam, un tas parādīs, vai tā var normāli funkcionēt kā valsts. Situāciju krietni sarežģī vēsture, kas neatņemami nāk līdzi, proti, veids, kā Irāka tapa par valsti, kādas reliģiskās un etniskās grupas tika saliktas kopā. Nav skaidrības, kā tas var funkcionēt normālā, demokrātiskā valstī. Pagaidām redzam, ka tas funkcionē asiņaini un konfliktējoši. Starptautiskie spēki ir tam visam pa vidu, mēģina nomierināt situāciju, cieš zaudējumus.

Šī gada gaitā un nākamgad par lielāko militāro operāciju Latvijas karavīriem kļūs Afganistāna. Lielajā stratēģijā ir svarīgi, lai Afganistāna un Irāka nekļūtu par nekontrolējamām vai ārpus starptautiskās sistēmas esošām teritorijām, ko izmanto teroristu bāzēm un apmācībai. Pēc tam no turienes tiek veikti uzbrukumi Eiropai un Amerikai. Teroristi, kuri realizēja 2001. gada 11.septembra teroraktus, bija apmācīti bāzēs Afganistānā. Līdz tam gan neviens par to nesatraucās, jo domāja, ka Afganistāna ir tālu, bet izrādījās, ka triecienu var dot arī ļoti tālu aiz tās robežām. Tāda ir realitāte, ar ko modernai, starptautiskai sabiedrībai visu laiku jāsastopas.

Vai situāciju šajās valstīs var atrisināt dažu gadu laikā? Visticamāk, ka ne, cīņa pret starptautisko terorismu, kā to dēvē, var ilgt gadu desmitiem. Tāpēc svarīgi domāt, kā šo situāciju kontrolēt, ierobežot. Atrisināt īsā laikā to nevar, jo valstis, no kurām nāk šie draudi, ir konkrētā attīstības stadijā, tur ir atbilstošs reliģisks noskaņojums, radikālisms. Un tam visam ir daudz vēsturisku iemeslu. Tāpēc naivi cerēt, ka gada laikā situācija mainīsies, visticamāk, jānomainās paaudzēm. Šajos karstajos punktos nāksies ieguldīt milzīgus resursus, amerikāņi tam iztērējuši ļoti lielus finanšu līdzekļus un, jādomā, turpinās to darīt, jo nav alternatīvas. Ja viņi to nedarīs, tas būs jāuzņemas kādam citam. Nav citas izvēles, ja negribam, lai šis process iziet ārpus rāmjiem un kontroles. Svarīgi panākt, lai cīņa pret terorismu notiek tajā valstī, kur teroristus sagatavo, nevis kaut kur Eiropā vai Amerikā.

Latvija ir maza valsts, mums globālais skatījums ir šaurāks, bet, ja esam kopējas sistēmas sastāvdaļa kā ES un NATO dalībvalsts, esam arī visa procesa sastāvdaļa.

Tātad arī turpmāk Latvijas karavīri brauks starptautiskajās misijās, tam nav alternatīvas. Mums jādod ieguldījums kopējā lietā, lai paši justos drošībā, lai nepieciešamības gadījumā varam cerēt uz sabiedroto atbalstu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
9

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
15

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
23

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
31

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
28

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
26

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
39
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
11
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
26
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi