Piektdiena, 18. aprīlis
Vārda dienas: Laura, Jadviga

Jādod ieguldījums kopējā lietā

Druva
23:00
19.06.2007
11

Bieži pārrunātā aktualitāte, vai mūsu karavīriem jākaro Irākā, ir atrisinājusies. Kā zināms, rota, kas piedalījās patruļās, atgriežas mājās pirms Jāņiem, un tā vairs netiks aizvietota ar nākamo. Rodas jautājums, vai Latvija pilnībā aiziet no Irākas un vai turpināsies dalība starptautiskās misijās?

Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ilgvars Kļava reģionālajiem žurnālistiem stāstīja, ka pašlaik Irākā starptautiskajos koalīcijas spēkos notiek vispārēja pārkonfigurācija. Mūsu karavīru aiziešana gan nenozīmē, ka Latvija pārtrauc piedalīties operācijās Irākā. Plānots, ka tur paliks 10 – 15 militārie speciālisti, lai palīdzētu apmācīt Irākas drošības spēku un armijas speciālistus. Arī Latvijas dalība starptautiskajās operācijās turpināsies.

– Pasaulē ir ļoti daudz nemierīgu vietu, un daudzviet vajadzīga karavīru klātbūtne. Latvijai kā NATO dalībvalstij jādod sava daļa šajā

misijā. To liek darīt reālā situācija. Cilvēki bieži jautā par Irāku un Afganistānu, prasot, kāpēc mēs tur esam. Tie ir pamatoti un likumsakarīgi jautājumi, tādus uzdod ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs, kas piedalās starptautiskajās misijās. Visaktīvāk tas notiek Amerikā, kur sabiedrībā ir pamatīgas domstarpības un plašas diskusijas.

Latvijas gadījumā galvenais ir solidaritātes princips, proti, mums jādara sava darba daļa, ja esam ES un NATO. Tā mēs iegūstam drošības sajūtu gan psiholoģiski, gan reāli, tā ir pamatota uz starptautiskajiem līgumiem, piemēram, Ziemeļatlantijas līgumu. Bez reālas solidaritātes reālās situācijās bloka valstīm ir vienā virzienā vērsta kopīga politika un sadarbība tās īstenošanā. Tā ir tā cena, ko maksājam par mieru un drošību Latvijā. Šī cena var būt ļoti augsta, pat cilvēku dzīvība, kā jau noticis Irākā.

Latvijas karavīri atstāj Irāku, bet tas nenozīmē, ka situācija šajā nemieru plosītajā valstī būtu stabilizējusies. Irāka iziet ļoti grūtam periodam, un tas parādīs, vai tā var normāli funkcionēt kā valsts. Situāciju krietni sarežģī vēsture, kas neatņemami nāk līdzi, proti, veids, kā Irāka tapa par valsti, kādas reliģiskās un etniskās grupas tika saliktas kopā. Nav skaidrības, kā tas var funkcionēt normālā, demokrātiskā valstī. Pagaidām redzam, ka tas funkcionē asiņaini un konfliktējoši. Starptautiskie spēki ir tam visam pa vidu, mēģina nomierināt situāciju, cieš zaudējumus.

Šī gada gaitā un nākamgad par lielāko militāro operāciju Latvijas karavīriem kļūs Afganistāna. Lielajā stratēģijā ir svarīgi, lai Afganistāna un Irāka nekļūtu par nekontrolējamām vai ārpus starptautiskās sistēmas esošām teritorijām, ko izmanto teroristu bāzēm un apmācībai. Pēc tam no turienes tiek veikti uzbrukumi Eiropai un Amerikai. Teroristi, kuri realizēja 2001. gada 11.septembra teroraktus, bija apmācīti bāzēs Afganistānā. Līdz tam gan neviens par to nesatraucās, jo domāja, ka Afganistāna ir tālu, bet izrādījās, ka triecienu var dot arī ļoti tālu aiz tās robežām. Tāda ir realitāte, ar ko modernai, starptautiskai sabiedrībai visu laiku jāsastopas.

Vai situāciju šajās valstīs var atrisināt dažu gadu laikā? Visticamāk, ka ne, cīņa pret starptautisko terorismu, kā to dēvē, var ilgt gadu desmitiem. Tāpēc svarīgi domāt, kā šo situāciju kontrolēt, ierobežot. Atrisināt īsā laikā to nevar, jo valstis, no kurām nāk šie draudi, ir konkrētā attīstības stadijā, tur ir atbilstošs reliģisks noskaņojums, radikālisms. Un tam visam ir daudz vēsturisku iemeslu. Tāpēc naivi cerēt, ka gada laikā situācija mainīsies, visticamāk, jānomainās paaudzēm. Šajos karstajos punktos nāksies ieguldīt milzīgus resursus, amerikāņi tam iztērējuši ļoti lielus finanšu līdzekļus un, jādomā, turpinās to darīt, jo nav alternatīvas. Ja viņi to nedarīs, tas būs jāuzņemas kādam citam. Nav citas izvēles, ja negribam, lai šis process iziet ārpus rāmjiem un kontroles. Svarīgi panākt, lai cīņa pret terorismu notiek tajā valstī, kur teroristus sagatavo, nevis kaut kur Eiropā vai Amerikā.

Latvija ir maza valsts, mums globālais skatījums ir šaurāks, bet, ja esam kopējas sistēmas sastāvdaļa kā ES un NATO dalībvalsts, esam arī visa procesa sastāvdaļa.

Tātad arī turpmāk Latvijas karavīri brauks starptautiskajās misijās, tam nav alternatīvas. Mums jādod ieguldījums kopējā lietā, lai paši justos drošībā, lai nepieciešamības gadījumā varam cerēt uz sabiedroto atbalstu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Akcijas acu aizmālēšanai?

09:06
13.04.2025
43

Šonedēļ norisinās Eiropas mēroga satiksmes ātruma kontroles akcija un visās dalībvalstīs, arī Latvijā, policisti aktīvāk seko, lai braucēji pārvietotos noteikumiem atbilstoši. Ātruma pārsniegšana ir biežāk fiksētais satiksmes noteikumu pārkāpums un arī iemesls smagiem satiksmes negadījumiem ar letālu iznākumu. Vai šādas akcijas, kas norisinās divas reizes gadā, dod vēlamo efektu un mazina pārkāpumu skaitu? Droši vien […]

Neziņas, šaubu, pārliecināšanas laiks beidzies

08:04
12.04.2025
42

“Nu tas ir beidzies, varēs mierīgi dzīvot tālāk,” kad    noslēdzās partiju deputātu kandidātu    sarakstu iesniegšana, ar atvieglojumu sacīja sabiedriski aktīvs, pazīstams novadnieks. Viņš pastāstīja, ka ir noguris no politiķu uzbāzības. Viņu uzrunājušas četras partijas un aicinājušas sarakstā, cita par citu neatlaidīgāk. Politiski aktīvie pierunājuši, lai padomā un dod atbildi līdz skaidrošanai, kādi būs […]

Stāsts par paralēlajām pasaulēm

00:03
12.04.2025
46

Eksperti vērtē, ka kopš ASV ir ar Krieviju sākušas t.s. miera sarunas, Ukrainas apšaude ar droniem, raķetēm un bumbām ir palielinājusies. Turklāt ASV tarifu karš ir aizēnojis notikumus Ukrainā. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 9. aprīlī TV kanālam “Mēs esam Ukraina” sacīja, ka izlūkdienestam ir zināms par Ķīnas pilsoņu vervēšanu karam Ukrainā. Sagūstītie divi ķīnieši nav […]

Neturpināt salauztās ģimenes jeb Mācīties veidot savu dzīvi

18:33
09.04.2025
49

Tas, ka alkoholiķi var apmeklēt anonīmo alkoholiķu jeb AA grupas, lai veseļotos no alkohola atkarības, parasti cilvēkus neizbrīna. Savukārt termins Al-Anon   jeb līdzatkarīgo grupa, kā arī PAB (pieaugušo alkoholiķu bērni) grupa bieži izraisa neizpratni, kas tas ir, kam tas domāts. Vēl lielāks pārsteigums mēdz būt, ka tādas grupas daudzus gadus regulāri pulcējas arī Cēsīs, jo […]

Par miera sarunām bez optimisma

08:34
09.04.2025
37

Politikas analītiķu vērtējumi t.s. miera sarunām ir visai skarbi, bez liela optimisma, tās tiek dēvētas kā sarunas par sarunām. “Putins ir pārliecināts: vēl pēc dažiem mēnešiem ASV pāries no samierināšanas plāna uz pilnīgas iecietības plānu,” raksta Ukrainas pasaules politikas institūta dibinātājs un priekšsēdētājs Viktors Slinčaks. Viņš uzskata, ka abas puses, Krievija un ASV, vainos viena […]

Lai dzīve laukos neliktos pārāk rožaina…

09:19
07.04.2025
68

Vēja parku attīstītāju aktivitātes izgaismo kādu ļoti nelādzīgu lietu – iedzīvotāju un arī vietvaru ļoti ierobežotās iespējas nepieļaut daudzmiljonu projektus, ja to īstenošana kardināli maina un būtiski pasliktina iedzīvotāju dzīves vidi. Vienkāršāk sakot, Nītaurē, Zaubē vai citā novada pagastā var ierasties spēcīgiem aromiem svaidījušies zēni un meitenes, tērpti    dārgos uzvalkos un smalku zīmolu kostīmos, […]

Tautas balss

Vazā aiz deguna

15:10
16.04.2025
16
K. raksta:

“Pēc pēdējo dienu Krie­vijas uzbrukumiem Ukrainai nepārprotami redzams, ka ASV prezidents, solot apturēt karu, izvirzījis sev pārāk augstu mērķi. Putins vazā Trampu aiz deguna, ASV kļūst smieklīgas Krievijas un visas pasaules acīs. Te nu tiks parādīts, kurš ir tas stiprais, Krievijas diktators neatkāpsies,” sacīja K. un piebilda, ka tāpēc Eiropai jākļūst divtik stiprai.

Atkal deg pērnā zāle

15:09
16.04.2025
15
9
Lasītāja raksta:

“Atkal jau dedzina kūlu! Kā nav lietus, tā kāds pamanās pielaist uguni pērnajai zālei. Tas nav izturami. Vai tiešām nav iespējams ierobežot šos nejēgas? Sadeg dažādas dzīvas būtnes – kukainīši, vardes un citas. Un var izcelties liels ugunsgrēks. Daudz nevajag, lai vējš dzirksteles aiznestu uz tālāku vietu, piemēram, šķūni, māju,” sašutusi pastāstīja lasītāja, bet nevēlējās […]

Vienmēr zied puķes

15:09
15.04.2025
14
Anna raksta:

“Priecājos par Cēsu skaistajiem puķpodiem. “Kliģenu” saimniecība prot uzpost pilsētu un noturēt to skaistu līdz ziemas salam. Puķes regulāri aprauga, apkopj, ziedi vienmēr grezni. Cik labi, ka par pilsētvidi rūpējas vietējais uzņēmums,” viedoklī dalījās Anna.

Kur koks, kur plastmasa

08:05
12.04.2025
19
Lasītāja K. raksta:

“Cēsīs, Rožu lakumā, uzcelta mājiņa, kurā runās par vides problēmām. Bet namiņam izmantota arī plastmasa. Vai tas pareizi, ka vieta, kur runā par vidi, nav pilnībā būvēt no dabīgajiem materiāliem,” pārdomās dalījās lasītāja K.

Priecē dejotāji

09:20
07.04.2025
17
Lasītāja J. raksta:

“Ar prieku skatījos aizraujošo deju ansambļa “Raitais solis” jubilejas koncertu!  Tas bija izcils, gan mākslinieciski izstrādāts, gan emocionāli saistošs. Cik burvīgi, ka dejošanas tradīcija Cēsīs gadu desmitos uzturēta tik augstu,” pauda lasītāja J.