Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

ES bez godīgas konkurences

Druva
23:00
10.07.2007
29

Eiropas Savienības dalībvalstu valdību vadītāju sanāksmē jūnijā tika panākta vienošanās par jaunās Eiropas Konstitūcijas, kas tagad gan tiek saukta par Reformu līgumu, izstrādi. Tā pamatā būs Līgums par Konstitūciju Eiropai, kuru ES valstu un valdību vadītāji parakstīja 2004.gada 29.oktobrī, taču pēc negatīvajiem referendumiem Francijā un Nīderlandē 2005.gadā un ratifikācijas apturēšanas dažās dalībvalstīs tas nav stājies spēkā.

Viesojoties Briselē, “Druva” centās noskaidrot Eiroparlamenta deputātu Roberta Zīles un Guntara Krasta viedokli par jauno līgumu.

R.Zīle: – Esmu skeptiski noskaņots par panākto kompromisu, un man nebija saprotama Latvijas valdības pasīvā nostāja noslēguma debatēs. Kā varējām spriest pēc presē rakstītā, Latvijas pusei labs bija jebkurš iznākums. Tas nepārliecināja, jo citas valstis prata gūt lielāku vai mazāku labumu.

Biju pārsteigts, ka valstu vadītāji ātri piekrita būtisku vārdu izņemšanai no sākotnējā konstitucionālā līguma teksta, proti, par godīgu un neierobežotu konkurenci. Tas pavājina Eiropas komisijas un Eiropas tiesas kompetenci šajā jautājumā. Žēl, ka godīga un neierobežota konkurence vairs nepastāvēs ES, vismaz ne konstitucionālā uzsaukuma formā. Labi kļūst redzama Eiropas ikdiena, kur viena lieta ir dzeja par līgumiem, bet pavisam cita – bizness un ekonomika, kur dominē intereses, intereses un vēlreiz intereses.

G.Krasts: – Konkurences jautājuma svītrošana no preambulas ir būtisks solis atpakaļ ES iekšējā tirgus veidošanas politikā. Konkurences joma, kas ir viena no centrālajiem stūrakmeņiem un skar visu patērētāju intereses, tagad ir nedaudz vājināta. Francijas jaunais prezidents Sarkozī neslēpj, ka ir ieinteresēts šādā virzībā, kas ļauj radīt nacionālos čempionus, piemēram, aviobūves uzņēmumu “Airbus”, kas ar valstu atbalstu tiktu virzīti globālajā konkurencē. Taču reālā situācija pierāda, ka pasaules tirgū šādām kompānijām grūti konkurēt, jo īpašas labvēlības statuss iemidzina. Firmas zina, ka aiz muguras ir neierobežotas valstu subsīdijas, politiskais atbalsts un liels iekšējais Eiropas tirgus. Šī šķietami labvēlīgā vide patiesībā izrādās par galveno šķērsli kompānijas izaugsmei.

Eiropai kopumā, bet īpaši mazajām valstīm, kas nevarēs izveidot šādas megakompānijas, tas ir nelabvēlīgs lēmums. Tāpēc arī man nav īsti skaidra Latvijas nostāja balsojumā par jauno līguma tekstu. Kāpēc mēs nostājāmies Eiropas Savienības virzošo valstu – Francijas un Vācijas – pusē, necenšoties panākt savu interešu atbalstīšanu? Katra dalībvalsts cenšas pielāgot ES sev, tikai Latvijai neko nevajadzēja. Lietuvieši, sadarbojoties ar Poliju un prasmīgi izmantojot šīs valsts spiedienu, prata panākt, ka sadarbība enerģētikas jomā tiek atzīta par vienu no ES kopējām politikām. Tas protams noderēs visiem, arī Latvijai, sarunās par energoapgādes dažādiem projektiem, ja vien pratīsim iespēju prasmīgi izmantot. Tomēr tas ir Lietuvas nopelns. ES nepārtraukti notiek iekšēja cīņa, valstis aizstāv savas intereses, traktējot tās kā vispārējas. Jābūt modram, jāmeklē argumenti, lai atrastu atbalstītājus savai pozīcijai.

Nesaprotu, ko Latvija ieguva no šādas pasivitātes, tikai parādīja, ka ir mazs, disciplinēts Francijas un Vācijas satelīts. Latvijas balss šajā forumā neieskanējās. Tas neliecina par aktīvu mūsu valsts ārpolitiku ES jautājumu risināšanā, kas patiesībā ir arī iekšpolitiskie jautājumi.

R.Zīle: – Manuprāt, Latvijai no līguma par sliktu nāks tas, ka no 2014.gada nākamajos piecos gados mums vairs nebūs sava komisāra, jo pēc rotācijas principa tiks izvēlēta kāda cita no mazajām valstīm. Ja neesam Eiropas padomē iestrādājuši stingru pozīciju būtiskos jautājumos, šo komisāru zaudēsim. Pēc rotācijas principa mums šo posteni vajadzētu iegūt pēc pieciem gadiem, bet nav ticams, ka kāda lielvalsts gribētu palikt bez tā.

Kā zināms, viena no Latvijas vēlmēm, ejot uz kompromisu, bija kopējās ārējās drošības politikas nostiprināšana Eiropā. Lai ārpolitiku nediktētu tikai lielās valstis, bija vēlme iegūt ārlietu ministra pozīciju, kas būtu atbilstoši Latvijas Ārlietu ministrijas interesēm. Taču arī te ir zaudēts, jo nav jau šī vienotā Eiropas ārlietu ministra.

G.Krasts: – Noteikta problēma ir nepietiekamā informācijas ieguve no Latvijas. Esam diezgan izolēti, pat prasīto informāciju saņemam reti. Dažkārt gan uz plenārsēžu beigu balsojumiem kaut kāda pozīcija no valsts puses tiek formulēta, bet tad ietekmēt lielāku skaitu deputātu no citām valstīm ir grūti, jo balsošanas procesā parlamentārieši savu nostāju jau formulējuši. Būtu labi, ja valsts spētu izkristalizēt savu pozīciju un sniegtu mums informāciju, kad šie jautājumi tiek skatīti komiteju līmenī, tad iespējas ietekmēt būtu krietni lielākas.

Pašreizējā starpinstitūciju koordinācijā sistēma Latvijā nav īpaši efektīva. Ārlietu ministrija funkcionē kā pastkastīte, nav koordinējošā spēka. Pat Latvijā trūkst informācijas apmaiņas, viena ministrija nezina, ko dara otra. Esmu ļoti bieži par vienu jautājumu saņēmis atšķirīgus viedokļus no divām ministrijām. Nav vienotā skatījuma uz svarīgām problēmām.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
19

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
22
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi