Piektdiena, 22. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

ES bez godīgas konkurences

Druva
23:00
10.07.2007
20

Eiropas Savienības dalībvalstu valdību vadītāju sanāksmē jūnijā tika panākta vienošanās par jaunās Eiropas Konstitūcijas, kas tagad gan tiek saukta par Reformu līgumu, izstrādi. Tā pamatā būs Līgums par Konstitūciju Eiropai, kuru ES valstu un valdību vadītāji parakstīja 2004.gada 29.oktobrī, taču pēc negatīvajiem referendumiem Francijā un Nīderlandē 2005.gadā un ratifikācijas apturēšanas dažās dalībvalstīs tas nav stājies spēkā.

Viesojoties Briselē, “Druva” centās noskaidrot Eiroparlamenta deputātu Roberta Zīles un Guntara Krasta viedokli par jauno līgumu.

R.Zīle: – Esmu skeptiski noskaņots par panākto kompromisu, un man nebija saprotama Latvijas valdības pasīvā nostāja noslēguma debatēs. Kā varējām spriest pēc presē rakstītā, Latvijas pusei labs bija jebkurš iznākums. Tas nepārliecināja, jo citas valstis prata gūt lielāku vai mazāku labumu.

Biju pārsteigts, ka valstu vadītāji ātri piekrita būtisku vārdu izņemšanai no sākotnējā konstitucionālā līguma teksta, proti, par godīgu un neierobežotu konkurenci. Tas pavājina Eiropas komisijas un Eiropas tiesas kompetenci šajā jautājumā. Žēl, ka godīga un neierobežota konkurence vairs nepastāvēs ES, vismaz ne konstitucionālā uzsaukuma formā. Labi kļūst redzama Eiropas ikdiena, kur viena lieta ir dzeja par līgumiem, bet pavisam cita – bizness un ekonomika, kur dominē intereses, intereses un vēlreiz intereses.

G.Krasts: – Konkurences jautājuma svītrošana no preambulas ir būtisks solis atpakaļ ES iekšējā tirgus veidošanas politikā. Konkurences joma, kas ir viena no centrālajiem stūrakmeņiem un skar visu patērētāju intereses, tagad ir nedaudz vājināta. Francijas jaunais prezidents Sarkozī neslēpj, ka ir ieinteresēts šādā virzībā, kas ļauj radīt nacionālos čempionus, piemēram, aviobūves uzņēmumu “Airbus”, kas ar valstu atbalstu tiktu virzīti globālajā konkurencē. Taču reālā situācija pierāda, ka pasaules tirgū šādām kompānijām grūti konkurēt, jo īpašas labvēlības statuss iemidzina. Firmas zina, ka aiz muguras ir neierobežotas valstu subsīdijas, politiskais atbalsts un liels iekšējais Eiropas tirgus. Šī šķietami labvēlīgā vide patiesībā izrādās par galveno šķērsli kompānijas izaugsmei.

Eiropai kopumā, bet īpaši mazajām valstīm, kas nevarēs izveidot šādas megakompānijas, tas ir nelabvēlīgs lēmums. Tāpēc arī man nav īsti skaidra Latvijas nostāja balsojumā par jauno līguma tekstu. Kāpēc mēs nostājāmies Eiropas Savienības virzošo valstu – Francijas un Vācijas – pusē, necenšoties panākt savu interešu atbalstīšanu? Katra dalībvalsts cenšas pielāgot ES sev, tikai Latvijai neko nevajadzēja. Lietuvieši, sadarbojoties ar Poliju un prasmīgi izmantojot šīs valsts spiedienu, prata panākt, ka sadarbība enerģētikas jomā tiek atzīta par vienu no ES kopējām politikām. Tas protams noderēs visiem, arī Latvijai, sarunās par energoapgādes dažādiem projektiem, ja vien pratīsim iespēju prasmīgi izmantot. Tomēr tas ir Lietuvas nopelns. ES nepārtraukti notiek iekšēja cīņa, valstis aizstāv savas intereses, traktējot tās kā vispārējas. Jābūt modram, jāmeklē argumenti, lai atrastu atbalstītājus savai pozīcijai.

Nesaprotu, ko Latvija ieguva no šādas pasivitātes, tikai parādīja, ka ir mazs, disciplinēts Francijas un Vācijas satelīts. Latvijas balss šajā forumā neieskanējās. Tas neliecina par aktīvu mūsu valsts ārpolitiku ES jautājumu risināšanā, kas patiesībā ir arī iekšpolitiskie jautājumi.

R.Zīle: – Manuprāt, Latvijai no līguma par sliktu nāks tas, ka no 2014.gada nākamajos piecos gados mums vairs nebūs sava komisāra, jo pēc rotācijas principa tiks izvēlēta kāda cita no mazajām valstīm. Ja neesam Eiropas padomē iestrādājuši stingru pozīciju būtiskos jautājumos, šo komisāru zaudēsim. Pēc rotācijas principa mums šo posteni vajadzētu iegūt pēc pieciem gadiem, bet nav ticams, ka kāda lielvalsts gribētu palikt bez tā.

Kā zināms, viena no Latvijas vēlmēm, ejot uz kompromisu, bija kopējās ārējās drošības politikas nostiprināšana Eiropā. Lai ārpolitiku nediktētu tikai lielās valstis, bija vēlme iegūt ārlietu ministra pozīciju, kas būtu atbilstoši Latvijas Ārlietu ministrijas interesēm. Taču arī te ir zaudēts, jo nav jau šī vienotā Eiropas ārlietu ministra.

G.Krasts: – Noteikta problēma ir nepietiekamā informācijas ieguve no Latvijas. Esam diezgan izolēti, pat prasīto informāciju saņemam reti. Dažkārt gan uz plenārsēžu beigu balsojumiem kaut kāda pozīcija no valsts puses tiek formulēta, bet tad ietekmēt lielāku skaitu deputātu no citām valstīm ir grūti, jo balsošanas procesā parlamentārieši savu nostāju jau formulējuši. Būtu labi, ja valsts spētu izkristalizēt savu pozīciju un sniegtu mums informāciju, kad šie jautājumi tiek skatīti komiteju līmenī, tad iespējas ietekmēt būtu krietni lielākas.

Pašreizējā starpinstitūciju koordinācijā sistēma Latvijā nav īpaši efektīva. Ārlietu ministrija funkcionē kā pastkastīte, nav koordinējošā spēka. Pat Latvijā trūkst informācijas apmaiņas, viena ministrija nezina, ko dara otra. Esmu ļoti bieži par vienu jautājumu saņēmis atšķirīgus viedokļus no divām ministrijām. Nav vienotā skatījuma uz svarīgām problēmām.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
9

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
15

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
23

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
31

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
28

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
26

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
39
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
11
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
26
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi