Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Grauj prezidenta institūtu

Druva
23:00
12.07.2007
19

LR Aizsardzības ministrijas padomnieks

Strādāju Aizsardzības ministrijā, esmu Latvijas padomnieks Moldovas un Gruzijas aizsardzības reformas jautājumos. Tās abas ir interesantas valstis, grib iet demokrātiskās attīstības ceļu, līdzīgi kā Latvija, grib pievienoties Eiropai, bet Krievija tam pretojas, radot dažādus šķēršļus.

Savulaik citas valstis Latvijai sniedza palīdzību, lai tā kļūtu neatkarīga. Šīs valstis par to atmaksāt neliek, tādēļ parāds mums jāatdod tiem, kuri arī tiecas pēc neatkarības. Tādēļ pašlaik turpinu Latvijas brīvvalsts revolūciju, bet tikai citās valstīs.

Diemžēl Latvija, skatoties no malas, tagad ir ļoti birokratizējusies. Revolūcija vairs te nenotiek, bet notiek dažādi kašķi. Te runāju par prezidentu maiņu Latvijā. Domāju, ka iesākums tai nebija labs. Mani neatstāj doma, ka ar jezgu pret Valdi Zatleru esam vājinājuši prezidenta institūtu kā tādu. Iespējams, ka viens otrs oligarhs par to priecājas, jo varas līdzsvars, manuprāt, ir sašķobīts. Jaunajam prezidentam bijis pietiekami daudz uzbrukumu gan no masu informācijas līdzekļiem, gan Saeimas deputātiem, arī sabiedrības. Tādu ietekmi un autoritāti sabiedrībā, kāda bija Vairai Vīķei–Freibergai, uzreiz iegūt, protams, nevar. Kā pilsonis par Vairas Vīķes–Freibergas darbību jutos laimīgs. Kāda bija mana prasība Latvijas Valsts prezidentam? Lai viņš būtu pārāks par mani – zinātu vairāk valodu, būtu talantīgāks, pieredzējušāks, augsti izglītots. Šie visi manis vēlamie kritēriji ir Vairai Vīķei – Freibergai. Ikvienā valstī un zemē biju lepns, jo varēju teikt: „Jā, viņa ir mana prezidente!”

Ir valstis, kur prezidents netiek mainīts daudzus, daudzus gadus, bet mūsu Satversmē ierakstīts, ka prezidents Latvijā strādā tikai divus termiņus, astoņus gadus. Šo termiņu Satversme nav mainījusi. Domāju, ka tas ir pareizi, jo ikvienā darbā ar laiku iestājas rutīna. To vērtēju pēc savas pieredzes Saeimā. Var tur strādāt vienu vai divus ievēlēšanas termiņus, bet uzskatu, ka pēc tiem pat visgodīgākais un talantīgākais cilvēks ieslīgst rutīnā. To, protams, negribu attiecināt uz Vairu Vīķi – Freibergu, bet domāju, ka arī viņa teiktu to pašu, jo likumus nevar piemērot konkrētam cilvēkam. Likumiem jābūt paredzētiem visiem dzīves gadījumiem, arī tādiem, kad cilvēks savu laiku ir nokalpojis. Atcerēsimies, kā bija Igaunijā. Arnolds Rītels otro termiņu neuzvarēja, jo bija atrasts labāks kandidāts.

Uzskatu, ka referendumi, kas tagad samērā bieži notiek Latvijā, ir ļoti nepieciešami, ja Saeima un valdība ar saviem pienākumiem netiek galā, tad tautai jāpasaka savs viedoklis. Man nav svarīgi, vai referendumam ir kvorums vai ne, bet tas, ka zinu – Latvijā dzīvo nevienaldzīgie, kuri jebkad, pastāv briesmas vai ne, ir gatavi izteikt savu viedokli.

Negribu teikt, ka latvieši ir tie skaudīgie, kas savējo, kā saka, apēstu bez sāls. Lietuvā notiek tas pats, jo tas laikam ir cilvēka dabā. Jāteic, ka latvieši savā emocionālajā izteiksmē ir pieticīgāki nekā lietuvieši. Atceros pēdējā Lietuvas prezidenta Paksa atstādināšanu no amata. Skandāls bija karsts gan no sabiedrības, gan preses puses. Atkārtoju vēlreiz, ka mani kaitina tas, ka ar preses un sabiedrības rokām, neatbalstot Zatleru, mēs graujam prezidenta institūta prestižu, bet to paši nesaprotam.

Personīgi uzskatu, ka prezidentu labāk būtu vēlēt tautai, bet tad jābūt virknei nosacījumu – kāds laiks noteikts pirmsvēlēšanas kampaņai, lai visiem prezidenta kandidātiem būtu līdzvērtīgas iespējas piekļūt presei, būtu uzlikts ierobežojums naudas summai, ko drīkst iztērēt priekšvēlēšanu kampaņā… Bet šīs prakses mums vēl nav. Tādēļ šaubos, vai likuma par tautas vēlētu prezidentu ieviešana problēmas atrisinātu. Piemēram, prezidentu Paksu ievēlēja tauta, bet beidzās briesmīgi, jo viņa gāšanā iesaistījās pat, atļaušos teikt, mafiozas struktūras.

Saskaņā ar pašreizējo Latvijas likumdošanu Valdis Zatlers ir likumīgi ievēlēts prezidents, ar kuru kopā būs jāstrādā Latvijas labā. Emocijas būs jāsakārto, jūtas jāizšķiro un jāsaprot, ka Latvijai ir jauns prezidents, tādēļ jāļauj viņam strādāt. Tālāka konflikta padziļināšana un jaunā prezidenta vainu meklēšana mani uztrauc. Tas nozīmē, ka ir tādi, kuri negrib spēcīgu prezidentu ar autoritāti un ietekmi, tādu, kāda bija Vairai Vīķei–Freibergai. Pierakstījusi Valda Rozenberga

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
19

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
22
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi