Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Pašvaldības muļķa lomā

Druva
23:00
13.07.2007
14

Priekuļu pagasta padomes priekšsēdētāja

Pēdējā pagasta padomes sēdē atkal runājām par administratīvi teritoriālo reformu. Iedzīvotāji ir neizpratnē par karti, kas bija publicēta “Dienā”. Viņi zvana uz pašvaldību, deputātiem un jautā, kāpēc esam piekrituši, ka Priekuļu pagasts tiek iekļauts Cēsu novadā. Mēs tā neesam lēmuši. Tā izdomājusi Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija un nedod nekādu skaidrojumu, kāpēc Priekuļiem jābūt pie Cēsīm. Pie tam tas notiek atkārtoti.

Tas rada izbrīnu par attieksmi. Netiek ņemti vērā pašvaldības lēmumi. Tanī pašā laikā pašvaldība var izdot cilvēka dzīvē svarīgākos dokumentus, kam ir

likumīgs spēks, kuri ir saistoši. Manuprāt, vienlīdz svarīgs ir arī pašvaldības pieņemtais lēmums par patstāvību. Ministrija paprasīja, ko gribam, bet atbildi neizlasīja. Tagad pašvaldība nokļuvusi muļķa lomā. Esam viedokli pauduši, lēmumu pieņēmuši. Nesaprotu, vai ministrijas darbiniekiem nav ko darīt? Viņi tikai krāso kartes un tracina cilvēkus. Kad pašvaldību vadītāji prasa, kas tā par karti, izskan aizbildināšanās, ka tā nav īstā, lai neuztraucamies. Tad kāpēc tāda parādās? Kāpēc to publicē?

Visos dokumentos un arī sarunās tiek runāts par brīvprātīgo apvienošanos. Bet katram tagad skaidri redzams, ka reforma notiek ar piespiešanu un citādāk kā par piespiedu apvienošanu to nenosaukt. Nosaucot visu īstajos vārdos, mainās

būtība.

Izbrīnu rada to ministrijas ierēdņu, kuri strādā pie reformas, attieksme. Viņi iedomājušies, ka ir gudrāki, zinošāki par katru pašvaldības vadītāju, kurš nostrādājis savā darbā pat 20 gadus un zina katru niansi. Arī izglītību pašvaldību vadītāji , deputāti un ministrijas ierēdņi ieguvuši vienās augstskolās. Tikai viens aizgājis politikā, cits ne. Un starp mums neveidojas dialogs. Mūsu pagasta visiem 11 deputātiem ir augstākā izglītība. Un šiem cilvēkiem ministrijas ierēdņi var pateikt – tie deputāti iedomājas, ka pieņem lēmumus, ka māk to izdarīt. Tas ir aizskaroši. Deputāti ir inteliģenti cilvēki, katrs pamatdarbā sevi pierādījis kā labs speciālists.

Tā attieksme – jūs tur no laukiem, mēs te pilsētā zinām, kā vajag darīt, kā labāk – nogurdina. Katra pašvaldība ir citādāka, katrai pilnīgi citas problēmas, un katra rīkojas,

kā tai vislabāk.

Uz jebkuru jautājumu atbildē ierēdņi skarbi noskalda – reforma būs, reformai jābūt, reforma ir līdzsvarotai attīstībai. Tās pašvaldības, kuras ar saviem spēkiem, ar uzņēmēju atbalstu ir attīstījušas pagastu, to darījušas, lai uzlabotu dzīves līmeni. Pagastu pievienos, un neviens neprasa, kāpēc šiem cilvēkiem tagad būtu jāsāk savilkt jostas un gadus piecus viņu dzīves līmenis ies uz leju. Ja apvienojas divas trīs, kāda no tām vājāka, tad kopā tās palēnām attīstās, un nav tik liels atpakaļsolis. Tas iespējams nelielās pašvaldībās, ne jau iecerētajā Cēsu novadā.

Priekuļu pašvaldībai nav neviena argumenta, kāpēc apvienoties Cēsu novadā. Pagasta padome spēj veikt visas pašvaldības funkcijas. Jau piekto gadu maksājam budžeta izlīdzināšanas fondā. Pagasts nepārtraukti attīstās, budžets palielinās, kredītus varam paņemt. Kaut miljonu. Pēc Valsts reģionālās attīstības aģentūras 2005.gada datiem Priekuļu pagasts ir 15. bagātākais Latvijā, tūlīt aiz Rīgas rajona pagastiem, diviem Piejūras pagastiem Kurzemē un Ozolniekiem Jelgavas rajonā. Varbūt Priekuļiem kļūt par pilsētu ar lauku teritoriju, ja jau mūs negrib ņemt vērā kā perspektīvu novadu?! Priekuļu ciemā dzīvo vairāk cilvēku nekā Ainažos, Staicelē, Lubānā, Cesvainē, Strenčos. Priekuļu pagastam ir izstrādāts teritorijas attīstības plānojums līdz 2016. gadam. Priekuļu ciemam apstiprināts detālplānojums, tas patlaban tiek izstrādāts Jāņmuižai.

Mēs, protams, esam pozitīvi noskaņoti par sadarbību ar Cēsīm, varētu būt daudzas jomas, kurās problēmas risināt kopīgi – abas puses lietas kopā kārto, bet attīstību katrs plāno un virza pats. Daudzi Cēsu uzņēmēji izteikuši vēlmi Priekuļos veidot uzņēmējdarbību, tieši domājot, ka te būs pagasts.

Latvijā pašvaldību vadītāji sašūmēti. Pēc daudzām sarunām un sanāksmēm vienam otram radies iespaids, ka būs tikai tā, kā ministrija saka. Reāli valstij naudas ir tik, cik ir, un šie 200 tūkstoši latu, kurus kādreiz iedos, nav liela summa, ar to neko būtisku izdarīt nevar. Par tādu naudu nav vērts pārdoties.

Virzot administratīvi teritoriālo reformu, notiek cīņa par varu, politisko ietekmi – kura partija ko dabūs, kā noturēs savas pozīcijas. Cilvēks šajā brīdī ir mazsvarīgs. Tas sāp visvairāk. Reforma, man vismaz liekas, nav cilvēku labad, nav vērsta uz to, lai uzlabotu viņu dzīves līmeni. Protams, arī es pilnībā neesmu pret reformu. Ir pagasti, kuros reformai jau sen vajadzēja notikt. Ja pašvaldībā dzīvo 300 cilvēki, attīstība nenotiek, nav citu variantu, kā apvienoties. Un tāpēc arī ir ministrija, kurai vajadzēja izvērtēt katru situāciju individuāli. Bet kādēļ reformai jāskar pilnīgi visi pagasti, novadi, pilsētas. Reformas kartē ir pagasti, kas iezīmēti kā novadi, bet, zinot šīs pašvaldības, varu teikt, ka Priekuļiem attīstības rādītāji ir augstāki.

Protams, jārespektē tās pašvaldības, kuras izteikušas vēlmi veidot nelielus vai lielākus novadus, tā ir katra paša izvēle. Priekuļu pagasts ir spējīgs pats attīstīties un pašvaldība var nodrošināt visu tai deleģēto funkciju izpildi. Pierakstījusi Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
19

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
22
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi