Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Augstskolu šturmēšana tuvojas noslēgumam

Druva
23:00
24.07.2007
5

Vidusskolu absolventi jau izstāvējuši garās rindas dokumentu iesniegšanai augstskolās. Šis ir kārtējais gads, kad vidusskolu beidzējiem nākotnes studiju iespējas nosaka centralizēto eksāmenu rezultāti. Vai pie sistēmas, kad valsts pārbaudījumu rezultātus uzzina gandrīz mēnesi pēc izlaiduma un tūlīt trakā steigā jādodas uz augstskolu, lai iesniegtu dokumentus, jau pierasts? Par to izsakās četri jaunieši, kas šogad kārtojuši valsts pārbaudījumus.

Stalbes vidusskolas absolvents Andris Lazdāns:

– Šī eksaminācijas sistēma ir normāla. Man skolas beigšana un eksāmenu rezultātu gaidīšana pagāja visai mierīgi. Nekas īpašs. Arī satraukuma nekāda nebija, jo jutu, kā esmu uzrakstījis eksāmena darbus, un nekādus pārsteigumus negaidīju. Domāju, nekas nebūtu mainījies, ja rezultāti būtu zināmi agrāk, jo jebkurā gadījumā iegūtie līmeņi ir tādi, kādi tie ir.

Protams, būtu ideāli, ja varētu visus dokumentus absolventiem pasniegt jau izlaidumā, tad nebūtu tagad tādas steigas un skriešanas pa augstskolām. Es studēšu mežzinātni Latvijas Lauksaimniecības universitātē vai arī vēsturi Latvijas Universitātē. Tiesa, kad es iesniedzu dokumentus, rindu vairs nebija un viss bija norimis.

Domāju, ka ar novēlotajiem eksāmenu rezultātiem vasara ir nedaudz pabojāta tiem, kas vēlējās doties kaut kur pastrādāt ārzemēs, taču man nekādi sarežģījumi nav radīti, jo šovasar piedalos savas mājas remontā.

Vecpiebalgas vidusskolas absolvents Austris Pumpurs:

– Patiesībā bija mazliet uztraukums un neziņa par eksāmenu rezultātiem, bet beigu beigās, kaut arī pēc mēneša, tie tomēr tika uzzināti. Šī mēneša laikā galvenie jautājumi, uz kuriem bija jārod atbilde, man saistījās ar studiju izvēli. Laiks līdz rezultātu uzzināšanai bija labs pārdomu brīdis, jo pēc eksāmenu nokārtošanas nebija pārliecības, kurā augstskolā un studiju programmā pieteikties. Visbeidzot iesniedzu dokumentus Rīgas celtniecības koledžā un Rīgas Tehniskajā universitātē būvniecības fakultātē. Šogad konkurss šajā specialitātē ir tiešām liels. Un cerības tikt budžeta grupā faktiski ir tikai celtniecības koledžā.

Rezultātu gaidīšanas mēnesis manā ikdienā neko nav mainījis. Varbūt tikai agrāk būtu iesniedzis dokumentus augstskolās un ātrāk sācis strādāt. Bet es arī saprotu izglītības vadības iestāžu darbiniekus un pedagogus, kas organizē eksaminācijas procesu, un skolotājus, kuriem jābrauc labot mūsu darbi.

Var jau būt, ka vajadzētu izlaidumus, kuros pasniedz puķes un visus skolas beigšanas dokumentus, bet varbūt arī ne… Iespējams, kādam izlaiduma dienā būtu bēdas, ja uzzinātu, ka eksāmena rezultāti ir zemāki nekā cerēts.

Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikuma audzēkne Kristiāna Dzenža:

– Priekuļu tehnikumā pabeidzu trešo kursu. Reizē ar vidusskolēniem šovasar kārtoju valsts centralizētos eksāmenus, bet tehnikumā eksāmenu kārtošanas, rezultātu saņemšanas un izlaiduma svinēšanas kārtība atšķiras. Mani gan tas neuztrauc, bet draugi, kas mācās vidusskolā, šad tad dusmojas par vidusskolas ačgārno absolvēšanas kārtību. Izlaiduma svinībās emocijas ir dažādas, bet tomēr dominē neziņa par to, kādi būs centralizēto eksāmenu rezultāti, vai ar tiem būs iespēja konkurēt ar citiem studēt gribošajiem absolventiem. Ja mācītos vidusskolā, noteikti pret šo kārtību protestētu, jo izlaidumam šādā situācijā neredzu jēgu. Taču cilvēkam jau nekad nav labi, vienmēr atradīs, kur piekasīties, par ko pačīkstēt. Manuprāt, vidusskolas absolvēšanas kārtība ir salīdzināma ar auto vadīšanu – tu sēdies pie stūres, dodies tālāk pasaulē, taču nezini, kas tevi sagaidīs aiz līkuma.

Tehnikumā jāmācās gadu ilgāk nekā vidusskolā. Pēdējā mācību gadā jākārto kvalifikācijas eksāmeni, taču to rezultāti ir zināmi uzreiz. Prieks, ka man iet secen emocijas, kas pārņem vidusskolēnus izlaiduma svinībās – it kā esi ko paveicis, vienu posmu dzīvē noslēdzis, bet sajūta, ka neesi to līdz galam izdarījis, paliek līdz pat rezultātu saņemšanai.

Domāju, ka tehnikuma izglītības ieguves un absolvēšanas kārtību vajadzētu piekopt arī vidusskolās.

Jaunpiebalgas vidusskolas absolvente Lāsma Deiko:

– Gana laba bija arī iepriekšējā vidusskolas absolvēšanas kārtība – ejot uz izlaidumu, eksāmenu rezultāti bija zināmi. Nekādas neziņas, uztraukumu, šaubu. Kā bijis, tā bijis. Viss beidzās ar svinībām.

Bet laiks iet, viss mainās. Tādēļ šobrīd esam tādā situācijā, ka pēc vidusskolas izlaiduma atvadas pamāt skolai vēl nevaru. Jānāk pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem. Nenākt nevar, jo dokumenti nepieciešami, stājoties nākamajā izglītības iestādē. Absolvējot vidusskolu, mēs atzīmējām tās pabeigšanu, taču gribējās svinēt to, KĀ mēs to pabeidzām. Šovasar stāšos Rīgā 34.arodvidusskolā, kosmētiķa specialitātē. Zināju, ka tur nebūs tik liela konkurence kā augstskolās, tādēļ eksāmenu rezultātu gaidīšanas laikā pārlieku liela uztraukuma nebija. Esmu pārliecināta, ka izvēlētajā profesijā mācīties tikšu. Protams, šo laiku dzīvojot neziņā, bija bail, ka rezultāti būs slikti. Vēlāk secināju, ka nebija iemesla uztraukties, eksāmeni bija nokārtoti labāk nekā gaidīju.

Vidusskolas beigšanas kārtība izjauc absolventa vasaras plānus, ja viņš iecerējis strādāt. Eksāmeni, izlaidums, rezultātu gaidīšana, dokumentu iesniegšana citā mācību iestādē – tas aizņem visu vasaru. Vidusskolēna dzīve mētājas kā pa viļņiem. Domu par strādāšanu atmetu uzreiz, jo šī ir pēdējā vasara, kuru varu pavadīt mājās.

Zinu, ka ir mācību iestādes, kas piedāvā dažu nedēļu nodarbības pirms dokumentu iesniegšanas. Tā topošie studenti var krāt punktus, lai atvieglotu iestāšanos izvēlētajā izglītības iestādē. Bet ne jau visas augstskolas un universitātes to piedāvā. Taču, manuprāt, tas ir liels dzinējspēks, ja zini, ko no tevis prasa, zini, uz ko ej.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
42
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
42

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
25

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
39

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
47

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
47

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi