Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Prot novērtēt kultūrvēsturisko mantojumu

Druva
23:00
09.08.2007
5

Valdis Jānis Platais, Raunas pagasta kultūrvēstures pieminekļu pārvaldnieks

Aprīļa vidū Raunas pagasta pašvaldība pulcēja uz pilsdrupu 2007. gada konservācijas sezonas atklāšanu plašu ieinteresēto personu loku. Pagājuši vairāk nekā trīs šīs konservācijas sezonas mēneši, un paveikts daudz no iecerētā.

Raunas pilī pašlaik līdztekus mūsu valsts speciālistiem strādā pieci čehu restauratori, kaut gan šobrīd vairs nevar nodalīt mūsējo un čehu paveikto, visi strādā kopā. Tornis no iekšpuses ir pilnīgi drošs apmeklētājiem. Tūristu grupas speciāli neorganizējam un neaicinām, taču visi Raunas iedzīvotāji, kā arī citi atbraukušie tiek ielaisti. Nākamgad pils apskate tiks organizēta ar pilnu vērienu.

Tie, kuri ir iesaistīti restaurācijā, ir tik pamatīgi lietas kursā par Rīgas arhibīskapa pili, ka var būt un nereti ir kvalificēti gidi. Atsaucīgs ir katrs, ja pēkšņi kāda grupa iepazīstināma un tajā brīdī neesmu klāt es vai cits no raunēniešiem, kas speciāli sagatavoti tūristu grupu iepazīstināšanai.

Arheologiem arī šogad ir veicies. Viņi tikuši līdz 17. gadsimta vidus kultūrslānim. Atradumi nav unikāli, bet savu laiku raksturo labi. Par kultūrslāņa vecumu vispirms liecina monētu atradumi.

Virszemē veicam mūru konservāciju. To skenēšanā strādā “GPS Partner” speciālisti Māris Kaļinka un Mārtiņš Reiniks, kuri ir arī Rīgas Tehniskās universitātes pasniedzēji. Savu šīs sezonas darbu viņi ir pabeiguši. Līdz ar to mums ir pilnīgi skaidra Raunas pilsdrupu aina. Ko tas dod? Vispirms atvieglota ir pils konservācija. Un kvalitatīvi varēs veikt pils popularizēšanu interesentiem.

Turpinās pils apkārtnes ainavas kopšana. Nākamgad pilnībā pavērsies viduslaiku kultūrvēstures piemineklis iebraucējiem no Vidzemes šosejas puses un pa visiem pārējiem ceļiem.

Čehu firma “Aqua Barta”, ko vada diplomēts arhitekts Jans Barta, veic Jāņa Cimzes pieminekļa atjaunošanu (darbs it kā neredzams). Šī firma ir iepriekšējo gadu desmitu Čehijas restauratoru darba mantiniece, jau restaurējusi un atjaunojusi 1500 kultūrvēstures pieminekļus savā valstī un citur pasaulē.

Raunas pilī strādā vietējās vidusskolas skolēni. Darbu turpina tie, kuri strādājuši iepriekšējās sezonās, šogad sākuši arī citi. Pils atjaunošanā ar vidusskolu patiešām veidojas jauka sadarbība.

Vietējie pieaugušie arī nepaliek malā nozīmīgā kultūrvēstures pieminekļa atjaunošanā. Vispirms jau ainavas veidošanā paveiktais pilnībā ir raunēniešu darbs. Tūristu un ekskursantu apkalpošana Raunā pagaidām ir bezmaksas. To arī dara paši raunēnieši.

Nākamajā gadā darbus turpināsim. Arheologi neies dziļumā, bet apgūs jaunus laukumus. Turpināsim Rietumu korpusa restaurāciju, nākamgad to pabeigsim. Pērn vēl diskutēja, vai vajadzīgs jumts virs galvas restaurācijas procesā. Nu vairs nediskutējam, jumts ir un būs, ir ērti strādāt, ietaupām daudz laika. Šogad esam ieguvuši vismaz divus mēnešus. Veikumam arī pavisam cita kvalitāte. Nelabvēlīgu klimatisko apstākļu dēļ restaurācija nav nekad jāpārtrauc.

Līdzekļus, šogad apmēram 67 tūkstošus latu, piešķīrusi Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, Kultūrkapitāla fonds, taču galvenokārt pagasta pašvaldība. Šī summa, ja turpināsim izlietot taupīgi, ir pietiekama šogad iecerēto darbu veikšanai. Ņemot vērā raunēniešu saprotošo attieksmi pret restaurāciju, mums arī darbs jāpadara gods godam.

Kas interesējas par Raunas pils restaurāciju? Vispirms jau mūsu valsts iedzīvotāji. Brauc restaurācijas un radniecīgu nozaru speciālisti no Eiropas valstīm. Vācijas iedzīvotāji īpašu interesi nav izrādījuši, ja runa par oficiālām instancēm. Tūristu grupas ir bijušas, īpaši baltvāciešu. Latvijas baznīcas arī nav īpaši interesējušās, kā nekā te bijusi katoļticīgā Rīgas arhibīskapa pils, mums galvenā ir ev. lut. baznīca. Laba, racionāla sadarbība izveidojusies ar Raunas draudzi un tās mācītāju.

Pilskalna un pašas pils apkārtnē viss būs kā vajag. Arī estrāde un tajā notiekošie pasākumi ir īstajā vietā. Restaurētā pils veidos te brīnišķīgu ainavu un pievilinās pasākumu apmeklētājus. Raunēnieši ļoti labi saprot, kas ir kultūras mantojums, un to respektē.

Tika domāts, kāda nākotnē būs pils – atklāta vai nožogota. Diezin, vai vispār kādu līdzīgu objektu nožogot vajadzētu. No kā tad tā ir slēpjama? No raunēniešiem taču ne. No viesiem arī ne. Ja kāds ir razbainieks un iecerējis kaut ko sliktu, tāds tiks pāri arī iežogojumam. Mums būs civilizēta apsardze, ne jau policisti vai apsargi formās, un pils būs pieejama visiem labas gribas un uzvedības cilvēkiem.

Bāzes vieta, kur atradīsies informācija par Raunas senatni, arī par pili, arī arheoloģiskās ekspedīcijas materiāli, būs vidusskola. Izveidosim konservācijas materiālu datu bāzi, kura lietojama būs katram, kam pieejams internets. Raunā taps informācijas centrs, arī tajā daudz kas būs skatāms.

Darbi Raunas pilī pagaidām plānoti līdz 2012. gadam, kad Raunas baznīca svinēs pastāvēšanas 750 gadus. Raunai savulaik piešķirts pilsētas statuss, bet apdzīvotā vieta ir daudz vecāka. Līdz 2012. gadam pils kompleksam vajadzētu būt tā sakoptam, lai mēs varētu teikt – apmeklētājiem te ir ko redzēt, atjaunotāji ir paveikuši skaistu, kompleksu darbu. Taču kultūrvēstures pieminekļu atjaunošanu un restaurāciju turpināsim arī pēc 2012. gada. Domāju, ka vēl būs daudz jaunu atklājumu un pārsteigumu. Kā gan citādi. Pierakstījis Verners Rudzītis

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
42
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
42

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
25

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
39

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
47

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
47

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi