Piektdiena, 18. aprīlis
Vārda dienas: Laura, Jadviga

Ne tik daudz vandalisms, kā bezdarbība

Druva
23:00
21.08.2007
14

valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektore

Jāteic, ka laukos problēmas ar pieminekļu vandalismu nav bijušas, jo cilvēki dzīvo izkliedēti, bet savukārt pilsētās blīvi viens pie otra un, iespējams, telpas trūkuma sajūta rada agresivitāti. Nezinu motivāciju, kādu pašapmierinātību cilvēks gūst no tā, ka kaut ko sabojā? Manuprāt, tas nav pat kaifs, bet galējas muļķības izpausme.

Runājot par notikumu ar Cēsu pulka brīvprātīgo Skolnieku rotas pieminekli, domāju, ka speciāla nodoma to nogāzt nebija, tas vienkārši gadījās ceļā…

Bet jāteic, ka pieminekļus bojā ne tikai vandaļi, bet arī tas, ja senā kultūras objektā, piemēram, muižā, ieliek plastmasas logu rāmjus, kas ēdas ar ēkas arhitektonisko veidolu. Kultūrvēsturiskie objekti un kultūras pieminekļi cieš ne tik daudz no vandalisma, kā no īpašnieku bezdarbības, kā rezultātā tie pamazām sabrūk. Tas, iespējams, notiek daļēji muļķības vai arī neizpratnes dēļ. Savā darbā ar pieminekļu ļaunprātīgu bojāšanu esmu maz saskārusies. Te gan varētu minēt klasisku piemēru par Cēsu Pils parka kāpņu skaistajām šūnakmens skulptūriņām, kas reiz tika pat nogāztas, bet tagad regulāri kāds tās apsmērē ar krāsu. Lai skulptūras pasargātu, tās noklātas ar speciālu materiālu, kas apķēpājumus ļauj nomazgāt, bet līdz ar to skulptūras zaudējušas savu oriģinālo skaistumu.

Kultūrvēsturiskie pieminekļi tagad pārsvarā ir privātīpašnieku pārziņā, bet ir arī atsevišķi objekti, par kuriem rūpi tur pašvaldības, piemēram, piemineklis Latvijas brīvības cīnītājiem Straupes pagasta Plācī, vai arī draudžu pārziņā, ja pie baznīcām ir brīvības cīņās kritušo karavīru pieminekļi.

Runājot par saglabājamajiem kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem, jāteic, ka mūsu rajonā valsts mēroga aizsardzības statusu ieguvuši ļoti maz pieminekļu. Piemēram, ļoti daudzas muižas nav aizsargājamo pieminekļu sarakstā. Īpaši tās, kas pretendē uz vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļa statusu. Tomēr uzskatu, ka pieminekļiem visvairāk kaitē īpašnieku bezdarbība. Te var minēt Jaunraunas muižu, kur kompleksu dala vairāki īpašnieki, bet ēka vienalga brūk.

Pēc grozījuma likumā “Par Valsts kultūras pieminekļu aizsardzību”, kas tika pārapstiprināts 1998. gadā, sarakstā varēja iekļaut tos, kas padomju laikā bija valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi. Diemžēl reti atrodas īpašnieki, kuri īpašumu vēlas iekļaut aizsargājamo objektu sarakstā, jo tas ir apgrūtinājums. Tomēr saprātīgi īpašnieki zina, ka tas, ko prasa pieminekļu aizsardzības inspekcija, ir tikai vajadzība pieminekli apsaimniekot un remontēt labākajā veidā. Tas nākotnē dotu labumu arī pašam īpašniekam, kaut gan to izdarīt nav nemaz tik vienkārši, jo tas ir samērā dārgi. Tādēļ cieš arhitektūras piemineklis. Problemātiskākā ir situācija, ja arhitektūras piemineklim bieži mainās īpašnieki. Tas parasti notiek objektos, kurus 90.gadu sākumā varēja iegādāties tikpat kā par velti. Būtībā šos vēsturiskos īpašumus iegādājās zemas cenas dēļ, nedomājot, ko turpmāk ar šo īpašumu darīt. Tā bija nekustama materiālā vērtība, ko, cenām augot, nākotnē būs iespēja labi pārdot. Jārēķinās arī ar to, ka pārdot ēku, kurai līdzi nāk kultūrvēsturiskās vērtības apgrūtinājums, nav nemaz tik viegli, jo tas uzliek atbildību. Tas nav tas pats, kā uzcelt māju kailā vietā no moderniem materiāliem.

Nav jau tā, ka Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija neatbalsta vēsturisko celtņu īpašniekus. To izpētei, atjaunošanai un restaurācijai tika izsniegti līdzekļi. Summa gan ir neliela un likumā ir nosacījums, ka naudu var piešķirt saimnieciski neizmantojamiem valsts nozīmes pieminekļiem. To skaitā ir pilsdrupas, baznīcas, muzeji un pieminekļi. Pagājušajā gadā summa paaugstinājās, un pastāv cerība, ka tā no gada gadā celsies. Pieminekļu inspekcija nāk pretī īpašniekiem, kuri apzinās objekta vēsturisko svarīgumu un cenšas to saglabāt, lai radītu stimulu un atbalstu saimniekam, kurš rūpējas par valstij svarīga kultūrvēsturiska objekta saglabāšanu. Pierakstījusi Valda Rozenberga

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Akcijas acu aizmālēšanai?

09:06
13.04.2025
43

Šonedēļ norisinās Eiropas mēroga satiksmes ātruma kontroles akcija un visās dalībvalstīs, arī Latvijā, policisti aktīvāk seko, lai braucēji pārvietotos noteikumiem atbilstoši. Ātruma pārsniegšana ir biežāk fiksētais satiksmes noteikumu pārkāpums un arī iemesls smagiem satiksmes negadījumiem ar letālu iznākumu. Vai šādas akcijas, kas norisinās divas reizes gadā, dod vēlamo efektu un mazina pārkāpumu skaitu? Droši vien […]

Neziņas, šaubu, pārliecināšanas laiks beidzies

08:04
12.04.2025
42

“Nu tas ir beidzies, varēs mierīgi dzīvot tālāk,” kad    noslēdzās partiju deputātu kandidātu    sarakstu iesniegšana, ar atvieglojumu sacīja sabiedriski aktīvs, pazīstams novadnieks. Viņš pastāstīja, ka ir noguris no politiķu uzbāzības. Viņu uzrunājušas četras partijas un aicinājušas sarakstā, cita par citu neatlaidīgāk. Politiski aktīvie pierunājuši, lai padomā un dod atbildi līdz skaidrošanai, kādi būs […]

Stāsts par paralēlajām pasaulēm

00:03
12.04.2025
46

Eksperti vērtē, ka kopš ASV ir ar Krieviju sākušas t.s. miera sarunas, Ukrainas apšaude ar droniem, raķetēm un bumbām ir palielinājusies. Turklāt ASV tarifu karš ir aizēnojis notikumus Ukrainā. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 9. aprīlī TV kanālam “Mēs esam Ukraina” sacīja, ka izlūkdienestam ir zināms par Ķīnas pilsoņu vervēšanu karam Ukrainā. Sagūstītie divi ķīnieši nav […]

Neturpināt salauztās ģimenes jeb Mācīties veidot savu dzīvi

18:33
09.04.2025
49

Tas, ka alkoholiķi var apmeklēt anonīmo alkoholiķu jeb AA grupas, lai veseļotos no alkohola atkarības, parasti cilvēkus neizbrīna. Savukārt termins Al-Anon   jeb līdzatkarīgo grupa, kā arī PAB (pieaugušo alkoholiķu bērni) grupa bieži izraisa neizpratni, kas tas ir, kam tas domāts. Vēl lielāks pārsteigums mēdz būt, ka tādas grupas daudzus gadus regulāri pulcējas arī Cēsīs, jo […]

Par miera sarunām bez optimisma

08:34
09.04.2025
37

Politikas analītiķu vērtējumi t.s. miera sarunām ir visai skarbi, bez liela optimisma, tās tiek dēvētas kā sarunas par sarunām. “Putins ir pārliecināts: vēl pēc dažiem mēnešiem ASV pāries no samierināšanas plāna uz pilnīgas iecietības plānu,” raksta Ukrainas pasaules politikas institūta dibinātājs un priekšsēdētājs Viktors Slinčaks. Viņš uzskata, ka abas puses, Krievija un ASV, vainos viena […]

Lai dzīve laukos neliktos pārāk rožaina…

09:19
07.04.2025
68

Vēja parku attīstītāju aktivitātes izgaismo kādu ļoti nelādzīgu lietu – iedzīvotāju un arī vietvaru ļoti ierobežotās iespējas nepieļaut daudzmiljonu projektus, ja to īstenošana kardināli maina un būtiski pasliktina iedzīvotāju dzīves vidi. Vienkāršāk sakot, Nītaurē, Zaubē vai citā novada pagastā var ierasties spēcīgiem aromiem svaidījušies zēni un meitenes, tērpti    dārgos uzvalkos un smalku zīmolu kostīmos, […]

Tautas balss

Vazā aiz deguna

15:10
16.04.2025
16
K. raksta:

“Pēc pēdējo dienu Krie­vijas uzbrukumiem Ukrainai nepārprotami redzams, ka ASV prezidents, solot apturēt karu, izvirzījis sev pārāk augstu mērķi. Putins vazā Trampu aiz deguna, ASV kļūst smieklīgas Krievijas un visas pasaules acīs. Te nu tiks parādīts, kurš ir tas stiprais, Krievijas diktators neatkāpsies,” sacīja K. un piebilda, ka tāpēc Eiropai jākļūst divtik stiprai.

Atkal deg pērnā zāle

15:09
16.04.2025
14
8
Lasītāja raksta:

“Atkal jau dedzina kūlu! Kā nav lietus, tā kāds pamanās pielaist uguni pērnajai zālei. Tas nav izturami. Vai tiešām nav iespējams ierobežot šos nejēgas? Sadeg dažādas dzīvas būtnes – kukainīši, vardes un citas. Un var izcelties liels ugunsgrēks. Daudz nevajag, lai vējš dzirksteles aiznestu uz tālāku vietu, piemēram, šķūni, māju,” sašutusi pastāstīja lasītāja, bet nevēlējās […]

Vienmēr zied puķes

15:09
15.04.2025
14
Anna raksta:

“Priecājos par Cēsu skaistajiem puķpodiem. “Kliģenu” saimniecība prot uzpost pilsētu un noturēt to skaistu līdz ziemas salam. Puķes regulāri aprauga, apkopj, ziedi vienmēr grezni. Cik labi, ka par pilsētvidi rūpējas vietējais uzņēmums,” viedoklī dalījās Anna.

Kur koks, kur plastmasa

08:05
12.04.2025
19
Lasītāja K. raksta:

“Cēsīs, Rožu lakumā, uzcelta mājiņa, kurā runās par vides problēmām. Bet namiņam izmantota arī plastmasa. Vai tas pareizi, ka vieta, kur runā par vidi, nav pilnībā būvēt no dabīgajiem materiāliem,” pārdomās dalījās lasītāja K.

Priecē dejotāji

09:20
07.04.2025
17
Lasītāja J. raksta:

“Ar prieku skatījos aizraujošo deju ansambļa “Raitais solis” jubilejas koncertu!  Tas bija izcils, gan mākslinieciski izstrādāts, gan emocionāli saistošs. Cik burvīgi, ka dejošanas tradīcija Cēsīs gadu desmitos uzturēta tik augstu,” pauda lasītāja J.