Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Kam kalpo sociālā budžeta uzkrājums?

Druva
23:00
11.09.2007
24

labklājības ministre

Katru rudeni, veidojot nākamā gada budžetu, aktualizējas jautājums par situāciju sociālajā budžetā. Kā jau ierasts, atrodas kāds, kurš šajā situācijā cenšas negodprātīgi manipulēt ar informāciju, publiski paužot maldinošus un nereālus priekšlikumus. Tāds secinājums rodas, iepazīstoties ar „Saskaņas centra” Saeimas deputāta Andreja Klementjeva atklāto vēstuli, kurā mēģināts radīt pensionāriem ilūziju, ka valsts rīcībā būtu milzīgi neizmantoti līdzekļi – sociāla budžeta uzkrājums, ko tagad bez tālākejošām sekām varētu izmantot pensiju palielināšanai. Tā nav taisnība, tādēļ es vēršos pie iedzīvotājiem, lai skaidrotu situāciju.

Sociālais budžets ir vienīgais speciālais budžets valstī, ko veido cilvēku sociālās apdrošināšanas iemaksas jeb tā sauktais sociālais nodoklis. Sociālo budžetu var izmantot tikai likumā strikti noteiktiem mērķiem, un tikai viena tā daļa ir domāta pensiju izmaksai un palielināšanai. Naudu no šī budžeta nevar un nevarēs izmantot algu palielināšanai, pansionātu būvniecībai vai „caurumu lāpīšanai” citās nozarēs, jo cilvēki ir iemaksājuši savu nodokļu naudu, lai apdrošinātos pret sociālā riska situācijām.

Atgādināšu, kad sāku darbu labklājības ministres amatā, sociālajam budžetam bija 86 miljonu latu parāds, kuru vajadzēja atdot ar lieliem kredītprocentiem. Šobrīd situāciju sociālajā budžetā ir izdevies ievērojami uzlabot, tāpēc ir izveidojies uzkrājums. Gada sākumā tas bija 355,5 miljoni latu, taču šī summa katru mēnesi mainās, tādēļ ir saprotams, ka publiski izskanējušās summas var nesakrist. Pārmetumi, ka no cilvēkiem tiek slēpta reālā situācija sociālajā budžetā, ir nepamatoti, par ko ikviens var pārliecināties, aplūkojot šos datus un to izmaiņas pa gadiem un mēnešiem Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras interneta mājas lapā.

Man bieži jautā, kādēļ visu sociālā budžeta uzkrājumu nevar izmantot tūlītējai pensiju palielināšanai. Diemžēl šādus tuvredzīgus priekšlikumus nākas dzirdēt arī no Saeimas deputātu mutēm, kuri var atļauties kāpināt savus reitinga punktus, nedomājot par sekām.

Pirmkārt, izmantot visu uzkrājumu tikai pensiju palielināšanai nemaz nav iespējams, jo pensijas ir tikai viens no sociālā budžeta maksājumiem. Vienlaikus mums ir jārūpējas arī par jaunajām māmiņām, invalīdiem un cilvēkiem, kuri zaudējuši darbu.

Otrkārt, pirmajā brīdī šķietami lielais uzkrājums, kas veidojies vairāku gadu garumā, patiesībā dotu iespēju izmaksāt lielāku pensiju visiem pensionāriem tikai dažus turpmākos mēnešus. Bet ko darīsim tālāk? Ko teikt pensionāriem, kad uzkrājums būs iztērēts? Vienīgā iespēja ilgākā laika posmā nodrošināt šo mākslīgo pensiju pieaugumu būtu kārtējā naudas aizņemšanās. Tomēr patiesībā tas būtu lāča pakalpojums, jo realitātē vairākus gadus nodokļu maksātāju nauda atkal tiktu tērēta, lai atmaksātu lielus procentus par aizdevumu, bet pensijas un sociālās apdrošināšanas pabalstus vēl ilgi nebūtu iespējams paaugstināt.

Treškārt, ierosinājums iztērēt uzkrājumu jau šodien negatīvi ietekmētu arī topošos pensionārus. Demogrāfiskā situācija Latvijā ir līdzīga kā citur Eiropā – sabiedrība noveco. Jau pēc 15 līdz 20 gadiem sociālais budžets pildīsies ar mīnus zīmi, kas nozīmē, ka trūks naudas pensijām. Tāpēc tam jāsāk gatavoties jau šodien, uzkrājot un vairojot naudu speciālā rezerves fondā. Labklājības ministrija vienmēr ir iestājusies par šāda fonda nepieciešamību un tuvākajā laikā priekšlikumu par rezerves fondu atkārtoti virzīs izskatīšanai valdībā, jo iepriekš šī ideja diemžēl netika atbalstīta. Ja mēs to nedarīsim, neizbēgami attapsimies pie sasistas siles, jo valstij nepietiks naudas, lai nākotnē maksātu apsolīto pensiju tiem, kas šobrīd strādā un godīgi maksā nodokļus.

Manas darbības laikā pensionāriem ne dienas nav bijis jāsatraucas, ka neapdomīgu lēmumu rezultātā kādu dienu viņi varētu nesaņemt pensiju vai nenotiktu ikgadējā pensiju indeksācija. Oktobrī plānojam līdz šim lielāko pensiju pieaugumu – par vidēji vairāk nekā 14 latiem. Pensiju indeksācija tomēr kompensē dzīves sadārdzināšanos, un, salīdzinot ar pagājušā gada vasaru, vecuma pensijas vidēji augušas par 13 procentiem, apsteidzot pēdējo mēnešu nepatīkami augstos inflācijas rādītājus. Šobrīd jau gandrīz divus gadus maksājam paaugstinātas mazās vecuma pensijas cilvēkiem ar lielu darba stāžu, un nākamgad plānojam tās dubultot. Tieši ņemot vērā sociālā budžeta uzkrājumu, varam to izdarīt, nesatricinot sociālās drošības sistēmu.

Pensiju sistēma balstās uz solidaritāti un, ja darbspējīgie nav godprātīgi nodokļu maksātāji, no tā cieš vecākā paaudze. Mainīt šo likumsakarību nav neviena labklājības ministra spēkos.

Piekrītu, ka pensijas patlaban nav tādas, kādas mēs visi vēlētos, taču esošais pieaugums ir ekonomiski pamatots un drošs. Vienmēr esmu uzsvērusi, ka nesolīšu nereālas lietas un pieņemšu tikai izpildāmus un pamatotus lēmumus. Ja sociālā budžeta uzkrājumu saglabāsim nebaltām dienām, varu apgalvot, ka pensijas pakāpeniski, bet stabili pieaugs arī turpmāk. Tajā pašā laikā nodokļu maksātāji varēs būt droši, ka saņems valsts atbalstu gan vecumdienās, gan bezdarba, slimības un citās sociālā riska situācijas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
19

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
22
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi