Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Ētika, tiesas un ekoloģija

Druva
23:00
24.09.2007
6

Nedēļa Latvijā

Sarkanais partizāns vēršas pret Latviju. Par kara noziegumiem notiesātais Vasilijs Kononovs iesniedzis prasību Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), jo uzskata, ka Latvija viņu nelikumīgi pasludinājusi par vainīgu deviņu civiliedzīvotāju noslepkavošanā 2. Pasaules kara laikā.

Pagājušajā nedēļā ECT notika prasītāju un atbildētāju noklausīšanās. Ja lieta patiesi tiks izskatīta šajā institūcijā, tā varētu būt paraugprāva starp Latvijas un Krievijas ideoloģiskajām nostādnēm.

Krievijas Federācijas pārstāvji noklausīšanās laikā teica, ka šim spriedumam būs būtiska ietekme uz to, kā tiek interpretēts 2. Pasaules karš. Pēc Krievijas domām, V.Kononovs kopā ar citiem partizāniem cīnījās pret personām, kas sadarbojās ar nacistiem un bija partizānu nodevēji. Un, tā kā kara rezultāts dažiem ļauj uzskatīt, ka padomju režīms ir pelnījis mazāku nosodījumu nekā nacisms, tad iespējamu nacistu sabiedroto noslaktēšanu var skaidrot vienkārši par cīņas sastāvdaļu. 2000. gadā V.Kononovs pieņēma Krievijas pilsonību, tādējādi rodot spēcīgu sabiedroto šajā vēstures interpretāciju cīņā.

Tiesnese Ineta Ziemele, kas ECT pārstāv Latviju, lūdza V.Kononova un Krievijas pārstāvjus paskaidrot, kā tālākos notikumus Latvijā ietekmēja 1939.gada Ribentropa — Molotova

pakts, un tas uzskatāms par aicinājumu neaizmirst padomju varu atbalstošo ļaužu darbošanās politisko fonu.

Līdz lēmuma pieņemšanai par lietas izskatīšanu ECT var paiet no dažiem mēnešiem līdz pat gadiem. V.Kononovs pieteikumu ECT iesniedza 2004. gadā, kad Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta viņu atzina par vainīgu deviņu civiliedzīvotāju nogalināšanā un viņu māju nodedzināšanā 1944. gadā Mazo Batu ciemā.

Robežlīgumu var ratificēt pirms sprieduma par tā likumību. Pagājušajā trešdienā Krievijas Federācijas padome ratificēja Latvijas – Krievijas robežlīgumu. Palikušas tikai dažas formalitātes, pirms varēs uzskatīt, ka robežlīgums stājies spēkā – līgums vēl jāparaksta Krievijas prezidentam un abām pusēm jāapmainās ar ratifikācijas grāmatām.

Brīdis pirms apmainīšanās ar dokumentiem robežlīguma pretiniekiem ir pēdējā cerība apturēt robežlīguma noslēgšanas procesu, kas paredz, ka Latvija Krievijai atdod Abreni. Pašlaik Satversmes tiesā (ST) ierosinātas divas lietas par robežlīguma atbilstību Satversmei, kā arī līgumā iekļautās atsauces uz EDSO robežu nemainīguma principu atbilstību valsts pamatlikumam. ST abas lietas apvienojusi vienā, kuru plāno izskatīt šoruden. Tomēr Ministru prezidents Aigars Kalvītis un ārlietu ministrs Artis Pabriks neuzskata, ka pirms tālākām darbībām būtu nepieciešams gaidīt tiesvedības rezultātu.

A.Kalvītis intervijā aģentūrai LETA sacīja, ka starptautiskajā diplomātijā esot pieņemtas normas, kādā veidā norunāt laiku un vietu ratifikācijas rakstu apmaiņai. Saskaņošana notiks neatkarīgi no ST sprieduma. Savukārt A.Pabriks paudis viedokli, ka gaidīšana varētu novilcināt procesu bezgalīgi.

Valdošajai koalīcijai, kas robežlīguma noslēgšanu vēlas pabeigt pēc iespējas ātrāk, protams, nav vēlēšanās gaidīt spriedumu. Tomēr, ja spriedums nav zināms, pastāv iespēja, ka tiesvedības rezultāts var izraisīt konfliktu iekšpolitikā – ko darīt ar Latvijas likumiem neatbilstošu, taču noslēgtu robežlīgumu, atbildes nav.

ST sprieduma negaidīšana ir risks, ko pašlaik uzņemas Latvija un kas attaisnojams vien gadījumā, ja elites aprindās jau tagad ir skaidra nojausma par tiesvedības iznākumu.

Nedēļa pasaulē

Taivānu kārtējo reizi neuzņem ANO. Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) pagājušajā nedēļā jau 15. reizi noraidīja Taivānas lūgumu uzņemt savās rindās.

Šī un līdzšinējās neveiksmes saistāmas ar to, ka Ķīna Taivānu uzskata par savu provinci un ir panākusi, lai arī ANO Ģenerālā asambleja atzītu, ka Taivānai nepienākas neatkarība, jo tā ir tikai Ķīnas daļa.

Taivāna sevi par atsevišķu valsti pasludināja 1949. gadā, kad pēc zaudējuma pilsoņu karā komunisma pretinieki aizbēga uz Taivānas salu. Komunistiskā Ķīna sevi dēvē par Ķīnas Tautas Republiku, savukārt Taivānas oficiālais nosaukums ir Ķīnas Republika.

Taivāna no ANO tika izslēgta 1971. gadā, kad uzņēma Ķīnu. Pēcāk Taivāna tika izslēgta arī no ar ANO saistītajām organizācijām. Kopš 1973. gada Taivāna mēģinājusi iegūt novērotāja statusu ANO, tomēr pūliņi cietuši neveiksmi.

90. gadu sākumā mūsu valstij ar Taivānu bija labas attiecības. Rīgā darbojās Taivānas valsts ģenerālkonsulāts. Tomēr vēlākos gados, pakļaujoties Ķīnas spiedienam, Latvija izlēma, ka labas attiecības ar komunistisko Ķīnu ir svarīgākas, Taivānas ģenerālkonsulātu slēdza. Arī Valsts prezidents Valdis Zatlers savas prezidentūras pirmajās dienās publiski paziņoja, ka mēs esam „za oģin Kitaj” jeb „par vienu Ķīnu”.

Krievijas premjers sevi piesaka bargi. Savas pirmās valdības sēdes laikā jaunais Krievijas premjerministrs Viktors Zubkovs uzbruka vairākiem ministriem, vainojot viņus pienākumu nepildīšanā un atkāpēs no Krievijas prezidenta Vladimira Putina politikas.

Pārmetumus par neapmierinošu darbu saņēma transporta ministrs Igors Ļevitins un vicepremjers Sergejs Ivanovs, lauksaimniecības ministrs Aleksejs Gordejevs.

Pagājušajā nedēļā V.Zubkovs iesniedza V.Putinam priekšlikumus par korekcijām Ministru kabinetā. Viņš nav izslēdzis iespēju kandidēt nākamgad gaidāmajās Krievijas prezidenta vēlēšanās. Šomēnes bijušais Krievijas premjerministrs Mihails Fradkovs paziņoja par demisiju, un jaunā premjerministra izraudzīšanās tiek saistīta ar V.Putina mēģinājumiem izvēlēties pēcteci Krievijas vadītāja amatā. V.Zubkovs ir sens V.Putina draugs, un tiek uzskatīts, ka viņa vadītā valdība būs V.Putinam ērta. Par M.Fradkova atkāpšanās iemesliem min nepieciešamību pēc pārmaiņām vēlēšanu gaidās.

Vienojas saudzēt ozona slāni. Gandrīz 200 valstu delegāti pagājušajā nedēļā Monreālas konferencē pieņēmuši lēmumu par nepieciešamību izskaust ozona slāni noārdošo gāzu lietošanu, vēsta aģentūra AFP.

Monreālas konference notika 20. gadus pēc Monreālas protokola pieņemšanas, kura nolūks ir ierobežot ozona slānim bīstamo ķimikāliju lietošanu. Ozona slānis zemi pasargā no saules ultravioletā starojuma. Tagad pasaules valstu vadītāji vienojušies, ka halogēnogļūdeņražu (HCFC) ražošana attīstītajās valstīs jāpārtrauc nevis 2030., bet gan 2020. gadā un jaunattīstības valstīs nevis 2040., bet 2030. gadā.

Halogēnogļūdeņraži tiek izmantoti ledusskapjos un gaisa kondicionētājos.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kur drošība grūtā brīdī

12:27
02.07.2024
26

Šo sezonu neuzsāka otrs lielākais dārzeņu audzētājs    SIA “Rītausma” Jēkabpils pusē. Veikalos vairs nav un nebūs gurķu, tomātu ar uzlīmi “Rītausma”.    Pēc 30 gadiem, kuros attīstīta mūsdienīga dārzeņu audzēšana, uzbūvēta infrastruktūra, darbs pārtraukts. Iemesls – Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas uz 19.jūniju bija 128 782 eiro.    2020.gadā SIA “Rītausma” […]

Seniori ir svarīgi, bet nedrīkst aizmirst par jauniešiem

12:26
01.07.2024
21

Sociālajā jomā strādājošie uzsver, ka mūsdienās, kad sabiedrība noveco, saprotams, ka pastiprināti tiek domāts par senioriem, bet nedrīkst aizmirst arī jauniešus. To saka līdzšinējais novada Sociālā dienesta vadītājs Ainārs Judeiks, norādot, ka būtiska šajā darbā ir arī prevencija, kas vērsta uz bērniem un jauniešiem. To pieminēja arī Cēsu pilsētas pansionāta direktore Inga Gunta Paegle, vērtējot, […]

Manifestēt savu realitāti. Kas tas par zvēru?

12:25
30.06.2024
18

Pēdējā laikā arī mūsu zemē populārs kļuvis vārds “manifestēt”! Anglicisms, kas daudziem nerada skaidrību – ko gan tas īsti nozīmē? Izrādās, kaut ko manifestēt nozīmē padarīt savus sapņus, mērķus un centienus par realitāti, ticot, ka tos patiešām iespējams sasniegt. Visam pamatā ir ideja, ka, ticot, ka patiešām varat kaut ko izdarīt, un koncentrējot savas domas […]

Lielā politika un karš

12:24
29.06.2024
23

Ukraina otrdien, 25. jūnijā, oficiāli sāka iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību (ES). Protams, tas nozīmē vairākus gadus ilgu procesu, tā laikā valstij ne tikai jāpārņem Eiropas Savienības normatīvās prasības, bet arī jāpierāda, ka sabiedrība un valsts pārvalde ir gatava pievienoties blokam. Šonedēļ ES ir vieno­jusies par jaunām sank­cijām pret Balt­krieviju. Ir zināms arī , ka […]

Noguruši no ziņu virsrakstiem…

12:29
27.06.2024
20

Raugoties TV ekrānā uz kādu no daudzajiem ziņu raidījumiem, pamanīju tekstu, kas rotāja ekrāna apakšmalu, ka kādā pasaules mēroga pētījumā apstiprinājies – cilvēki arvien mazāk seko līdzi ziņām. Atskār­tu, ka šim apgalvojumam absolūti piekrītu arī pati. Un, šķiet, daļai paziņu, tuvāku un tālāku, pēdējā laikā bija līdzīgs viedoklis. Ir skaidrs, ka ziņu mērķis vairs pat […]

Nemainīgie priekšstati

09:58
25.06.2024
30

Katram no mums, arī tautām un nācijām ir savi priekšstati par to, kādi esam, nereti ar laiku tie mēdz arī vairāk vai mazāk mainīties. Izskatās, ka Krievijas Federā­cijas iedzīvotāju priekšstati un uzskati tomēr nemainās, gan domājot par lielāko ienaidnieku, gan pašiem par sevi. Nav noslēpums, ka Krievijā vara to atbalsta un iedzīvotāji dzīvo priekšstatos, ka […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
21
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi