Nedēļa Latvijā
Sabiedrībai patīk Zatlers. Valsts prezidentu Valdi Zatleru pozitīvi vai daļēji pozitīvi vērtē 50,2 procenti, bet negatīvi vai daļēji negatīvi – 19,8 procenti aptaujāto, secināts „Latvijas faktu” veiktā aptaujā, ko nedēļas nogalē publicējis laikraksts „Diena”. Vairāk nekā 26 procenti prezidenta darbu vēl nevar novērtēt. 15. oktobrī aprit simts dienas kopš V.Zatlera stāšanās prezidenta amatā, savukārt šī paša uzņēmuma vasaras mēnešos veiktā aptaujā atklāts, ka vairāk nekā pusei Latvijas iedzīvotāju nav viedokļa par prezidentu, bet pozitīvi vai daļēji pozitīvi viņu vērtēja mazāk nekā 30 procenti aptaujāto.
„Valdis Zatlers ir kļuvis pazīstamāks — šis amats tiek cienīts un tas arī dara savu darbu,” avīzei sacīja „Latvijas faktu” direktors Aigars Freimanis, kurš, līdzīgi kā citi šajās dienās aptaujātie politikas vērotāji, norāda, ka būtiskas kļūdas prezidents līdz šim nav pieļāvis.
To, ka prezidenti vienmēr ir bijuši populāri, nosaka tas, ka sabiedrība šo amatu un tā turētājus godā. A.Freimanis atminas, ka līdzīgu ainu savulaik atklājis arī bijušā prezidenta Gunta Ulmaņa reitings, kurš pat bijis labākās pozīcijās, jo viņa ievēlēšanu nav pavadījis kritiski vērtēts ievēlēšanas fons.
Baida ar Saeimas atlaišanu. Ja, pieņemot budžetu nākamajam gadam, netiks ņemtas vērā arodbiedrību prasības, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) draud panākt Saeimas atlaišanu. Arodbiedrību neapmierinātību raisa tas, ka valdība grasās iesaldēt algas un atkāpjas no iepriekšējiem solījumiem saistībā ar plānoto algu palielinājumu.
Šie izteikumi ir ieguvuši gana plašu rezonansi masu saziņas līdzekļos, tomēr tie vairāk uztverami kā politisko diskusiju veids, nevis reāla iespēja pirms termiņa tikt pie jaunas Saeimas. Lai izpildītu Saeimas atlaišanas sarežģītos priekšnoteikumus, spēka pietiks tikai pašiem uzņēmīgākajiem.
Satversme paredz, ka tiesības atlaist Saeimu ir tikai prezidentam, tāpēc Saeimas atlaišanas kārotājiem par savu vēlmi vispirms jāpārliecina valsts augstākā amatpersona. Šonedēļ pie valdības ēkas notiks LBAS rīkots pikets, tomēr, ņemot vērā Saeimas atlaišanas iespēju, piketu drīzāk derēja rīkot pie prezidenta pils. Tomēr jau tagad zināms, ka 17. oktobrī arodbiedrības tiksies ar prezidentu, lai pārrunāti savas sāpes.
Tā kā pagaidām vēl neizskatās, ka tauta postos uz revolūciju un V. Zatlers būtu gatavs tik darbīgi atbalstīt arodbiedrību prasības, pastāv lielāka iespēja, ka nevis tiks atlaista Saeima, bet gan sabruks valdība. Dažu koalīcijas partneru attiecībās laiku pa laikam dzirdams pa kādam strīdam. Pēdējais bija tēvzemiešu neizpratne par to, ka pagājušajā nedēļā notikušajās Nacionālās
radio un televīzijas padomes locekļu vēlēšanās tika ievēlēti nevis viņu, bet opozīcijas spēku kandidāti. Arī inflācijas apstākļos apsveicamā apņemšanās sastādīt nākamā gada budžetu ar viena procenta pārpalikumu apsveicama, taču vienlaikus rada spriedzi koalīcijas attiecībās par to, kuram inflācijas apkarošanas dēļ jāatsakās no līdzekļiem. Nedēļa pasaulē
Ukrainā uzvar rietumnieciskie spēki.</b. Pagājušajā nedēļā paziņotie Ukrainas parlamenta ārkārtas vēlēšanu rezultāti ir pārveidojuši Ukrainas politiskās dzīves akcentus, ļaujot „oranžās revolūcijas” sabiedrotajiem – Jūlijai Timošenko un Viktoram Juščenko – kopīgi izvirzīties vadībā un izteikt apņemšanos veidot valdību. Tādējādi „oranžie” spēki varētu atņemt varu Viktora Janukoviča vadītajai Reģionu partijai, kas pēdējos mēnešus bija pie varas un kuras mēģinājumi vēl vairāk nostiprināt savu kontroli parlamentā lika V.Juščenko atlaist parlamentu un vienoties ar politiķiem par ārkārtas vēlēšanu rīkošanu. Lai gan kopvērtējumā Reģionu partija savāca vairāk par citām – 34,3 procentus balsu, tomēr J.Timošenko blokam (30,76 procenti) un V.Juščenko „Mūsu Ukrainai” (14,19 procenti) saprašanās gadījumā pastāv iespēja izveidot valdošo koalīciju.
V.Juščenko, kura revolūcijas laika draudzība ar J.Timošenko pāraugusi politiskā konkurencē, tomēr sola J.Timošenko iespēju vēlreiz kļūt par ministru prezidenti un ir pavēstījis, ka rietumnieciski noskaņoto spēku starpā nu panākta vienprātība par darāmajiem darbiem valdības sastādīšanai.
Viens no steidzamiem jaunās valdības uzdevumiem būtu pieņemt ekonomiskās attīstības programmu, tādējādi apturot cenu kāpumu, līdzsvarot tās ar iedzīvotāju ienākumiem. Pēdējo mēnešu laikā Ukrainas parlaments bija praktiski lemtnespējīgs tur pastāvošo nesaskaņu dēļ starp „oranžajiem” un prokrieviskajiem spēkiem, kuru laikā konkurenti vairāk domāja, kā nomelnot konkurentus un nepakļauties to iniciatīvām, nevis gādāt par valsts attīstību.
Jaunievēlēto parlamentu sagaida jaunas problēmas. Krievijas “Gazprom” otrdien paziņoja, ka Ukraina par gāzes piegādēm ir parādā 1,3 miljardus ASV dolāru. Ja šī summa oktobrī netiks samaksāta, “Gazprom” apturēs gāzes piegādes Ukrainai, caur kuras cauruļvadiem tranzītā tiek nogādāti 80% Krievijas gāzes piegāžu Rietumeiropai. Savukārt prezidents Viktors Juščenko trešdien paziņoja, ka ne Ukraina, ne valsts gāzes kompānija “Naftogaz” nav neko parādā Krievijas gāzes koncernam “Gazprom”. Strīdu risināt sola palīdzēt Eiropas Savienība.
Abas Korejas grib mieru. Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas līderi Kims Čen Irs un Ro Mu Hjuns parakstījuši deklarāciju, kurā aicina noslēgt pastāvīgu miera līgumu starp abām valstīm, kuras joprojām formāli atrodas karastāvoklī. Korejas karš noslēdzās 1953. gadā ar pamieru.
Deklarācijā pausta abu Koreju vienprātība, ka spēkā esošais pamiers ir jāaizstāj ar pastāvīgu miera līgumu. Pie viena tika ierosināts rīkot trīspusēju vai četrpusēju galotņu tikšanos, lai šādu līgumu noslēgtu. Iesaistīto valstu starpā, visticamāk, būs Ķīna un ASV. ASV puse gan norādījusi, ka runāšana ar Ziemeļkoreju būs iespējama tikai pēc tam, kad šī valsts atteiksies no kodolieroču izstrādes programmas, ziņo aģentūra „Reuters”. Tomēr šis varētu būt tikai laika jautājums, jo Phenjana devusi solījumu līdz gada beigām slēgt visus kodolreaktorus.
Tāpat abas puses konceptuāli vienojušās par dzelzceļa kravu pārvadājumiem tuvākajā nākotnē, panākta vienošanās arī ieguldījumu jomā: kopīgi tiks celts kuģu būvēšanas komplekss, kā arī izstrādātas derīgo izrakteņu raktuves.
Dienvidkorejas prezidents Ziemeļkorejas galvaspilsētā Pjenjanā ieradās mēneša sākumā, un viņu priecīgi sagaidīja ziemeļkorejieši. „Es šķērsoju šo aizliegto sadalīšanas līniju,” pārkāpis 80 centimetrus plato dzelteno līniju, kas sadala abas valstis, sacīja Ro Mu Hjuns. „It kā nekas nav redzams, taču šī līnija ir siena, kas mūsu tautu sadalījusi pusgadsimtu.
Komentāri