Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Dokumenti, pulcēšanās un cīniņi

Druva
00:00
06.11.2007
16

Nedēļa Latvijā

Jau dala jaunās valdības portfeļus. Pēc tam, kad Valsts prezidents Valdis Zatlers pagājušajā nedēļā paziņoja, ka pēc valsts budžeta pieņemšanas valdībai jāatkāpjas, īpaši aktīvi ir sākušās runas par jaunas valdības veidošanu. Lai gan pašreizējās koalīcijas partneri par demisiju vēl nerunā, tomēr ir redzams, ka arī viņu vidū ir daudz neskaidrību par valdības tālāko likteni – vai nu demisionēs premjers un līdz ar viņu visa valdība, vai arī tiks meklēti līdzekļi pašreizējās koalīcijas lāpīšanai. Pašlaik valdībā trūkst četru ministru, un arī tas ir viens no iemesliem, kāpēc tiek apšaubīta tās dzīvotspēja. Strīdu pilna ir bijusi arī nākamā gada budžeta pieņemšana, jo pārāk daudzi nedabūja tik, cik cerēja un pat ne tik, cik solīts.

Vieni no aktīvākajiem cerētājiem uz vietu jaunajā valdībā ir „Jaunais laiks” (JL) un „Saskaņas centrs” (SC). Notiek arī citas konsultācijas, jo ar šo abu partiju spēkiem ir par maz koalīcijas veidošanai. „Esmu pārliecināts, ka ne mūsu, ne SC rīcība tomēr nevar dot pietiekami lielu rezultātu, jo mēs Saeimā esam mazākumā,” aģentūrai LETA sacīja JL Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis. Savukārt SC priekšsēdētājs Nils Ušakovs paziņojis, ka partijai ir padomā bezpartijiski kandidāti, ko varētu virzīt ministru amatiem.

Iespējamā nākamā premjera kandidāti tiek vētīti arī koalīcijas partiju vidū. Tautas partijai esot vairāki varianti, kā daži no tiem minēti Rīgas domnieks Edmunds Krastiņš un finanšu ministrs Oskars Spurdziņš. Savukārt Tautas partijas Saeimas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis teic – ja tiks veidota jauna valdība, Tautas partija runās gan ar JL, gan SC, taču pastāv liela iespēja, ka arī nākamo valdību veidos pašreiz pie varas esošās partijas, un tām nav vēlmes strādāt ar JL, bet ar SC neesot vajadzības.

Pabrika demisijas dēļ aizkavējas robežlīguma ratifikācija. Ja bijušais Latvijas ārlietu ministrs Artis Pabriks nebūtu demisionējis, apmainīšanās ar robežlīguma ratifikācijas dokumentiem notiktu 14. novembrī. Savukārt tagad šis process var ievilkties, pavēstījis Krievijas vēstnieks Latvijā Viktors Kaļužnijs.

Krievijas vēstnieks A.Pabrika demisiju uzskata par neapdomīgu, jo tādā veidā ir apturēts līguma ratifikācijas process un ir nepieciešams gaidīt, līdz Latvijai būs jauns ārlietu ministrs, ar kuru varēs saskaņot ratifikācijas dokumentus. Pašreiz ar Krievijas pusi vēl nav panākta vienošanās par iespējamo laiku, kad abu valstu amatpersonas apmainīsies ar Latvijas un Krievijas robežlīguma ratifikācijas rakstiem.

Robežlīguma juridiskās pabeigšanas tuvumu premjerministrs Aigars Kalvītis minēja kā vienu no iemesliem, kāpēc A.Pabrika demisija sākotnēji netika pieņemta. Tomēr A.Pabriks tanī laikā mierināja, ka robežlīguma ratifikāciju viņa demisija netraucēs. „Demisija nav traucēklis, jo process iet uz priekšu. Neatkarīgi no ārlietu ministra esamības vai neesamības, šo procesu ir iespējams novest līdz galam,” teica A.Pabriks.

Tiesneši vīlušies. Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns un Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Juris Stukāns neuzskata pagājušajā piektdienā notikušo tiesnešu ārkārtas konferenci par „milzīgu soli uz priekšu” tiesu varas stiprināšanā un piekrīt, ka pasākuma beigās pieņemtā rezolūcija dažiem tiesnešiem bijusi vien formalitāte.

Tiesnešu ārkārtas konference tika sasaukta kā reakcija uz grāmatas „Tiesāšanās kā ķēķis” izraisītajām diskusijām. Grāmata vēsta par advokāta Andra Grūtupa un viņa biroja advokātu sarunām ar tiesnešiem laikā no 1998. līdz 2000.gadam un parāda, kā konkrētām civillietām tiek „sarunāti” atbilstoši tiesneši ar mērķi panākt vēlamu tiesvedības rezultātu.

Kā vienu no konferences trūkumiem A.Guļāns intervijā portālam „Delfi” minēja to, ka bijis pārlieku maz diskusiju par rezolūcijā iekļautajiem jautājumiem. Tiesnesim radies priekšstats, ka kolēģi nav sapratuši dokumenta nozīmīgumu un balso tikai balsošanas pēc. Paliek vien vāra cerība, ka diskusijas par tiesnešu ētiku vismaz publiskajā telpā nenorims arī pēc konferences.

Savukārt J.Stukāns teica, ka pieņemtā rezolūcija, viņaprāt, ir tikai formāla vienošanās „ievērot ētiku”. Viņš vēlējies, lai ārkārtas konferencē tiesneši nonāk pie kāda konkrēta problēmas risinājuma, taču tā nav noticis.

Nedēļa pasaulē

Gruzijā protestē pret prezidentu. Nedēļas nogalē apmēram desmit tūkstoši cilvēki bija pulcējušies pie Gruzijas parlamenta ēkas Tbilisi, lai iebilstu pret Gruzijas prezidenta Mihaila Saakašvili politiku un pieprasītu prezidenta un parlamenta ārkārtas vēlēšanas.

Protesta akcija sākās ceturtdien, un tā ir plašākā pret valdību vērstā demonstrācija kopš 2003. gada. Togad notika tā sauktā „rožu revolūcija”, kuras laikā M.Saakašvili nāca pie varas. Būtu likteņa ironija, ja viņam tādā pašā kārtā nāktos amatu atstāt.

Valdība un prezidents tiek apsūdzēti varas ļaunprātīgā izmantošanā, opozīcijas apspiešanā, turklāt tiek norādīts uz pieaugošo plaisu starp bagātajiem un nabagajiem. Viens no pēdējiem lielajiem spriedzi veicinošajiem notikumiem bija tas, ka viens no opozīcijas līderiem Iraklijs Okruašvili pameta valsti. Kādreizējais M.Saakašvili sabiedrotais ir kļuvis par prezidenta kritiķi, vainojot viņu korupcijā un pasūtījuma slepkavības rīkošanā.

„Destabilizēt valsti negribam un nekādus radikālus pasākumus neplānojam,” aģentūrai DPA sacīja politiskās opozīcijas pārstāvis Georgijs Čaindrava, kurš arī uzskata, ka nākamajās dienās protesti izplatīsies visā valstī. Arī bijušais prezidents Eduards Ševardnadze, kuru M.Saakašvili nomainīja, brīdinājis situāciju nesaasināt: „Asinsizliešana Gruzijai būtu traģēdija, tā var novest arī līdz pilsoņu karam.”

Ziemeļkoreja deaktivizēs kodolprogrammu. Vakar Ziemeļkoreja uzsāka kodolobjektu deaktivizēšanu, kam jānoved pie to likvidēšanas. Darbi varētu ilgt divus mēnešus.

Pagājušajā svētdienā Ziemeļkorejā ieradās amerikāņu novērotāji un tehniskie darbinieki, kas devās uz Janbjonu, kur atrodas komunistiskās valsts lielākais kodolreaktors, vēsta BBC. Sešpusējās sarunās, kurās piedalās abas Korejas, Ķīna, Japāna, Krievija un ASV, septembra beigās tika panākta vienošanās, ka Ziemeļkoreja kodolprogrammu likvidēs. Apmaiņā pret šo soli ASV solījusi Ziemeļkoreju svītrot no terorisma atbalstītājvalstu saraksta, kā arī atcelt vairākas sankcijas.

Jonbjonas reaktora darbība tika apturēta jau jūlijā apmaiņā pret ekonomisko palīdzību un drošības garantijām no pārējām piecām sarunu dalībvalstīm.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
19

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
22
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi