Piektdiena, 22. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Dokumenti, pulcēšanās un cīniņi

Druva
00:00
06.11.2007
8

Nedēļa Latvijā

Jau dala jaunās valdības portfeļus. Pēc tam, kad Valsts prezidents Valdis Zatlers pagājušajā nedēļā paziņoja, ka pēc valsts budžeta pieņemšanas valdībai jāatkāpjas, īpaši aktīvi ir sākušās runas par jaunas valdības veidošanu. Lai gan pašreizējās koalīcijas partneri par demisiju vēl nerunā, tomēr ir redzams, ka arī viņu vidū ir daudz neskaidrību par valdības tālāko likteni – vai nu demisionēs premjers un līdz ar viņu visa valdība, vai arī tiks meklēti līdzekļi pašreizējās koalīcijas lāpīšanai. Pašlaik valdībā trūkst četru ministru, un arī tas ir viens no iemesliem, kāpēc tiek apšaubīta tās dzīvotspēja. Strīdu pilna ir bijusi arī nākamā gada budžeta pieņemšana, jo pārāk daudzi nedabūja tik, cik cerēja un pat ne tik, cik solīts.

Vieni no aktīvākajiem cerētājiem uz vietu jaunajā valdībā ir „Jaunais laiks” (JL) un „Saskaņas centrs” (SC). Notiek arī citas konsultācijas, jo ar šo abu partiju spēkiem ir par maz koalīcijas veidošanai. „Esmu pārliecināts, ka ne mūsu, ne SC rīcība tomēr nevar dot pietiekami lielu rezultātu, jo mēs Saeimā esam mazākumā,” aģentūrai LETA sacīja JL Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis. Savukārt SC priekšsēdētājs Nils Ušakovs paziņojis, ka partijai ir padomā bezpartijiski kandidāti, ko varētu virzīt ministru amatiem.

Iespējamā nākamā premjera kandidāti tiek vētīti arī koalīcijas partiju vidū. Tautas partijai esot vairāki varianti, kā daži no tiem minēti Rīgas domnieks Edmunds Krastiņš un finanšu ministrs Oskars Spurdziņš. Savukārt Tautas partijas Saeimas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis teic – ja tiks veidota jauna valdība, Tautas partija runās gan ar JL, gan SC, taču pastāv liela iespēja, ka arī nākamo valdību veidos pašreiz pie varas esošās partijas, un tām nav vēlmes strādāt ar JL, bet ar SC neesot vajadzības.

Pabrika demisijas dēļ aizkavējas robežlīguma ratifikācija. Ja bijušais Latvijas ārlietu ministrs Artis Pabriks nebūtu demisionējis, apmainīšanās ar robežlīguma ratifikācijas dokumentiem notiktu 14. novembrī. Savukārt tagad šis process var ievilkties, pavēstījis Krievijas vēstnieks Latvijā Viktors Kaļužnijs.

Krievijas vēstnieks A.Pabrika demisiju uzskata par neapdomīgu, jo tādā veidā ir apturēts līguma ratifikācijas process un ir nepieciešams gaidīt, līdz Latvijai būs jauns ārlietu ministrs, ar kuru varēs saskaņot ratifikācijas dokumentus. Pašreiz ar Krievijas pusi vēl nav panākta vienošanās par iespējamo laiku, kad abu valstu amatpersonas apmainīsies ar Latvijas un Krievijas robežlīguma ratifikācijas rakstiem.

Robežlīguma juridiskās pabeigšanas tuvumu premjerministrs Aigars Kalvītis minēja kā vienu no iemesliem, kāpēc A.Pabrika demisija sākotnēji netika pieņemta. Tomēr A.Pabriks tanī laikā mierināja, ka robežlīguma ratifikāciju viņa demisija netraucēs. „Demisija nav traucēklis, jo process iet uz priekšu. Neatkarīgi no ārlietu ministra esamības vai neesamības, šo procesu ir iespējams novest līdz galam,” teica A.Pabriks.

Tiesneši vīlušies. Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns un Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Juris Stukāns neuzskata pagājušajā piektdienā notikušo tiesnešu ārkārtas konferenci par „milzīgu soli uz priekšu” tiesu varas stiprināšanā un piekrīt, ka pasākuma beigās pieņemtā rezolūcija dažiem tiesnešiem bijusi vien formalitāte.

Tiesnešu ārkārtas konference tika sasaukta kā reakcija uz grāmatas „Tiesāšanās kā ķēķis” izraisītajām diskusijām. Grāmata vēsta par advokāta Andra Grūtupa un viņa biroja advokātu sarunām ar tiesnešiem laikā no 1998. līdz 2000.gadam un parāda, kā konkrētām civillietām tiek „sarunāti” atbilstoši tiesneši ar mērķi panākt vēlamu tiesvedības rezultātu.

Kā vienu no konferences trūkumiem A.Guļāns intervijā portālam „Delfi” minēja to, ka bijis pārlieku maz diskusiju par rezolūcijā iekļautajiem jautājumiem. Tiesnesim radies priekšstats, ka kolēģi nav sapratuši dokumenta nozīmīgumu un balso tikai balsošanas pēc. Paliek vien vāra cerība, ka diskusijas par tiesnešu ētiku vismaz publiskajā telpā nenorims arī pēc konferences.

Savukārt J.Stukāns teica, ka pieņemtā rezolūcija, viņaprāt, ir tikai formāla vienošanās „ievērot ētiku”. Viņš vēlējies, lai ārkārtas konferencē tiesneši nonāk pie kāda konkrēta problēmas risinājuma, taču tā nav noticis.

Nedēļa pasaulē

Gruzijā protestē pret prezidentu. Nedēļas nogalē apmēram desmit tūkstoši cilvēki bija pulcējušies pie Gruzijas parlamenta ēkas Tbilisi, lai iebilstu pret Gruzijas prezidenta Mihaila Saakašvili politiku un pieprasītu prezidenta un parlamenta ārkārtas vēlēšanas.

Protesta akcija sākās ceturtdien, un tā ir plašākā pret valdību vērstā demonstrācija kopš 2003. gada. Togad notika tā sauktā „rožu revolūcija”, kuras laikā M.Saakašvili nāca pie varas. Būtu likteņa ironija, ja viņam tādā pašā kārtā nāktos amatu atstāt.

Valdība un prezidents tiek apsūdzēti varas ļaunprātīgā izmantošanā, opozīcijas apspiešanā, turklāt tiek norādīts uz pieaugošo plaisu starp bagātajiem un nabagajiem. Viens no pēdējiem lielajiem spriedzi veicinošajiem notikumiem bija tas, ka viens no opozīcijas līderiem Iraklijs Okruašvili pameta valsti. Kādreizējais M.Saakašvili sabiedrotais ir kļuvis par prezidenta kritiķi, vainojot viņu korupcijā un pasūtījuma slepkavības rīkošanā.

„Destabilizēt valsti negribam un nekādus radikālus pasākumus neplānojam,” aģentūrai DPA sacīja politiskās opozīcijas pārstāvis Georgijs Čaindrava, kurš arī uzskata, ka nākamajās dienās protesti izplatīsies visā valstī. Arī bijušais prezidents Eduards Ševardnadze, kuru M.Saakašvili nomainīja, brīdinājis situāciju nesaasināt: „Asinsizliešana Gruzijai būtu traģēdija, tā var novest arī līdz pilsoņu karam.”

Ziemeļkoreja deaktivizēs kodolprogrammu. Vakar Ziemeļkoreja uzsāka kodolobjektu deaktivizēšanu, kam jānoved pie to likvidēšanas. Darbi varētu ilgt divus mēnešus.

Pagājušajā svētdienā Ziemeļkorejā ieradās amerikāņu novērotāji un tehniskie darbinieki, kas devās uz Janbjonu, kur atrodas komunistiskās valsts lielākais kodolreaktors, vēsta BBC. Sešpusējās sarunās, kurās piedalās abas Korejas, Ķīna, Japāna, Krievija un ASV, septembra beigās tika panākta vienošanās, ka Ziemeļkoreja kodolprogrammu likvidēs. Apmaiņā pret šo soli ASV solījusi Ziemeļkoreju svītrot no terorisma atbalstītājvalstu saraksta, kā arī atcelt vairākas sankcijas.

Jonbjonas reaktora darbība tika apturēta jau jūlijā apmaiņā pret ekonomisko palīdzību un drošības garantijām no pārējām piecām sarunu dalībvalstīm.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
11

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
16

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
23

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
31

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
28

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
26

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
43
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi