Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Patiesi un ar pārliecību

Druva
00:00
10.11.2007
18

Līdz Mārtiņiem jāpabeidz darbi dārzā un laukā. No Mārtiņiem varot iet ķekatās. Mārtiņos beidzas veļu laiks. Mārtiņš – stiprs latviešu vārds. Vecāki prot iedot bērniem pareizos vārdus, varbūt arī vārds ietekmē cilvēka raksturu un likteni. Šajā rudens dienā daudzi cēsnieki atceras Mārtiņu Berķi – stipru un vīrišķīgu cilvēku. Atmodai sākoties, sākās arī viņa īstais laiks. Viņa nacionālā pārliecība bija dziļa un patiesa. Mārtiņš piederēja tiem retajiem cilvēkiem, kuri dara to, par ko ir pārliecināti, nevis to, kas pieņemts vai izskatās cēli. Latvijai kļūstot atkal brīvai, bija jāgādā par valsts neatkarības nosargāšanu. Mārtiņš Berķis kļuva par vienu no Cēsu zemessardzes bataljona dibinātājiem un pirmajiem komandieriem, vēlāk arī zemessardzes kājnieku mācību centra (kopš 2000.g. NBS instruktoru skola) komandieri.

Lai gan zemessardzes ēka Valmieras ielā savu skaisto veidolu ieguva jau vēlāk, man tā liekas kā piemineklis tieši Mārtiņam; viņa pūlēm uzlikt jaunu jumtu, iegādāties modernās tehnoloģijas kursantu mācību kvalitātes uzlabošanai, veidot kazarmās mājīgu vidi. Pirms dažiem gadiem aukstā janvāra dienā no šejienes Mārtiņu izvadījām pēdējā gaitā.

Mārtiņš arī bija starp tiem, kuri atjaunoja nacionālo atbrīvošanas cīņu dalībnieku piemiņas vietas Cēsu apkārtnē: Veišāros, pie Raunas upes, partizānu cīņu vietās pie Dzērbenes. Pieminekļi, iestādītie ozoli stāstīs nākamajām paaudzēm par 20. gadsimta vēsturi.

Nav viegli uzskaitīt visus viņa padarītos darbus un amatus. Kāds viņu atceras kā rajona padomes deputātu vai vecāko meistaru Jāņmuižā, cits kā aktīvu Tautas frontes dalībnieku vai veiksmīgu meža saimnieku. Viņš nevairījās vienkārša darba, lai gan piederēja “ģeogrāfu mafijai”, bija to studējis Latvijas Universitātē.

Mums katram par viņu ir pašam savas atmiņas. Par mīļu dēlu un brāli; atsaucīgu darba biedru, labu priekšnieku, draugu, kurš nenodod, vīrišķīgu cilvēku, kurš, pat cīnoties ar ļauno slimību, spēj mierināt citus, aizrautīgu ceļotāju, talantīgu fotogrāfu… un tā bez gala. Kādā intervijā “Druvai” Mārtiņš atzinās, ka vislabāk viņam gribētos būt par dabas fotogrāfu, uzņemt videofilmas par dabu, ceļojumiem. Viņā bija šī romantiskā stīga. Taču dzīve bija nolikusi citā vietā, uzticējusi pienākumus, kurus tieši viņš varēja veikt vislabāk. Varbūt nākotnē kāds uzņemtos sarīkot viņa fotogrāfiju izstādi? Tur ir ko redzēt: Himalaji, Norvēģija, Šveice, citas tālas zemes un novadi. Vēl arī dzērvju dejas miglainā rītā, vētrā satrakotā jūra. Un Rāznas ezera salas, Latvija, jo “…mums viņa ir visskaistākā tik un tā…” Tā bija Mārtiņa dziļākā pārliecība.

Mārtiņa Berķa militārā karjera bija ļoti veiksmīga, bet viņam nepatika godināšanas. Kolēģi atceras, ka viņš augstāk vērtējis prātu, cilvēciskās kvalitātes, ne zvaigznes uz uzplečiem. Pat par savas pēdējās militārās pakāpes piešķiršanu kolēģiem ilgi nav stāstījis.

Zemessardzes 27. bataljons jau vairākus gadus rīko pulkvežleitnanta Mārtiņa Berķa piemiņas sacensības šaušanā. Šogad, viņa 50. dzimšanas dienas gadā, tās notiek tieši Mārtiņos. Tajās piedalās dažādu militāro struktūru pārstāvji no Vidzemes: karavīri, policisti, ugunsdzēsēji; kopā 11 komandas. Lai lodes neskrien garām mērķim!

Bet Priekuļu kapos šodien būs daudz mārtiņrožu un svecīšu, jo kamēr mēs pieminam un atceramies cilvēkus, kuri mums mīļi un nozīmīgi, mēs esam dzīvi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
19

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
22
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi