Svētdiena, 14. decembris
Vārda dienas: Auseklis, Gaisma

Patiesi un ar pārliecību

Druva
00:00
10.11.2007
18

Līdz Mārtiņiem jāpabeidz darbi dārzā un laukā. No Mārtiņiem varot iet ķekatās. Mārtiņos beidzas veļu laiks. Mārtiņš – stiprs latviešu vārds. Vecāki prot iedot bērniem pareizos vārdus, varbūt arī vārds ietekmē cilvēka raksturu un likteni. Šajā rudens dienā daudzi cēsnieki atceras Mārtiņu Berķi – stipru un vīrišķīgu cilvēku. Atmodai sākoties, sākās arī viņa īstais laiks. Viņa nacionālā pārliecība bija dziļa un patiesa. Mārtiņš piederēja tiem retajiem cilvēkiem, kuri dara to, par ko ir pārliecināti, nevis to, kas pieņemts vai izskatās cēli. Latvijai kļūstot atkal brīvai, bija jāgādā par valsts neatkarības nosargāšanu. Mārtiņš Berķis kļuva par vienu no Cēsu zemessardzes bataljona dibinātājiem un pirmajiem komandieriem, vēlāk arī zemessardzes kājnieku mācību centra (kopš 2000.g. NBS instruktoru skola) komandieri.

Lai gan zemessardzes ēka Valmieras ielā savu skaisto veidolu ieguva jau vēlāk, man tā liekas kā piemineklis tieši Mārtiņam; viņa pūlēm uzlikt jaunu jumtu, iegādāties modernās tehnoloģijas kursantu mācību kvalitātes uzlabošanai, veidot kazarmās mājīgu vidi. Pirms dažiem gadiem aukstā janvāra dienā no šejienes Mārtiņu izvadījām pēdējā gaitā.

Mārtiņš arī bija starp tiem, kuri atjaunoja nacionālo atbrīvošanas cīņu dalībnieku piemiņas vietas Cēsu apkārtnē: Veišāros, pie Raunas upes, partizānu cīņu vietās pie Dzērbenes. Pieminekļi, iestādītie ozoli stāstīs nākamajām paaudzēm par 20. gadsimta vēsturi.

Nav viegli uzskaitīt visus viņa padarītos darbus un amatus. Kāds viņu atceras kā rajona padomes deputātu vai vecāko meistaru Jāņmuižā, cits kā aktīvu Tautas frontes dalībnieku vai veiksmīgu meža saimnieku. Viņš nevairījās vienkārša darba, lai gan piederēja “ģeogrāfu mafijai”, bija to studējis Latvijas Universitātē.

Mums katram par viņu ir pašam savas atmiņas. Par mīļu dēlu un brāli; atsaucīgu darba biedru, labu priekšnieku, draugu, kurš nenodod, vīrišķīgu cilvēku, kurš, pat cīnoties ar ļauno slimību, spēj mierināt citus, aizrautīgu ceļotāju, talantīgu fotogrāfu… un tā bez gala. Kādā intervijā “Druvai” Mārtiņš atzinās, ka vislabāk viņam gribētos būt par dabas fotogrāfu, uzņemt videofilmas par dabu, ceļojumiem. Viņā bija šī romantiskā stīga. Taču dzīve bija nolikusi citā vietā, uzticējusi pienākumus, kurus tieši viņš varēja veikt vislabāk. Varbūt nākotnē kāds uzņemtos sarīkot viņa fotogrāfiju izstādi? Tur ir ko redzēt: Himalaji, Norvēģija, Šveice, citas tālas zemes un novadi. Vēl arī dzērvju dejas miglainā rītā, vētrā satrakotā jūra. Un Rāznas ezera salas, Latvija, jo “…mums viņa ir visskaistākā tik un tā…” Tā bija Mārtiņa dziļākā pārliecība.

Mārtiņa Berķa militārā karjera bija ļoti veiksmīga, bet viņam nepatika godināšanas. Kolēģi atceras, ka viņš augstāk vērtējis prātu, cilvēciskās kvalitātes, ne zvaigznes uz uzplečiem. Pat par savas pēdējās militārās pakāpes piešķiršanu kolēģiem ilgi nav stāstījis.

Zemessardzes 27. bataljons jau vairākus gadus rīko pulkvežleitnanta Mārtiņa Berķa piemiņas sacensības šaušanā. Šogad, viņa 50. dzimšanas dienas gadā, tās notiek tieši Mārtiņos. Tajās piedalās dažādu militāro struktūru pārstāvji no Vidzemes: karavīri, policisti, ugunsdzēsēji; kopā 11 komandas. Lai lodes neskrien garām mērķim!

Bet Priekuļu kapos šodien būs daudz mārtiņrožu un svecīšu, jo kamēr mēs pieminam un atceramies cilvēkus, kuri mums mīļi un nozīmīgi, mēs esam dzīvi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Kā Putins pasauli dancināja

15:10
13.12.2025
20

Atceraties, kā Sprīdītis, pūšot stabulē, velnu dancināja? Tā vien šķiet, ka Vladimirs Putins ir ticis pie Sprīdīša stabules un varen izbauda, ka visi pārējie aizgūtnēm dejo, nespēdami pašu spēkiem apstāties, kamēr vien viņš tajā pūš. Un kārdinājums turpināt pūst ir visnotaļ liels, lai rimtos, jo šī iegūtā varas sajūta ir pārāk patīkama. Tā, protams, nav […]

Drūms. Dzirksteles skrien gaisā

12:20
10.12.2025
31

“Joprojām drūms. No mākoņiem var pat smidzināt… Kļūst nedaudz siltāks, temperatūra celsies līdz piektdienai,” tās ir iepriekšējo divu dienu ziņas no meteo portāla. Nu var teikt, patiesas, pārbaudītas dzīvē. Par laikapstākļiem katru dienu var dzirdēt gana pretrunīgas prognozes. Bet ar tām ir arī viens liels labums: ja man vienalga – līst vai spīd saule-, pagaidīšu […]

Vai iespējami Ziemassvētki bez svētku eglītes

11:58
07.12.2025
33

Dodoties pārgājienā un kopā ar pārējiem dalībniekiem aplūkojot pa ceļam redzamās egles, kas bija cietušas no egļu astoņzobu mizgrauža un nokaltušas, aizrunājāmies, vai iespējams, ka pēc pārdesmit gadiem egļu vairs nebūs. Un manā prātā pazibēja doma – bet kā tad Ziemassvētki bez eglītes?Svētdien otrā Advente. Pil­sētās un pagastos izrotātas pirmās svētku egles. Svētku skaistules jau […]

Saldējums pret galvassāpēm

11:55
06.12.2025
26

Izklausās lielisks attaisnojums saldējuma lietošanai. Un regulārai – jo vairāk. Taču nopietni par nenopietno – šāds saldējums tik tiešām esot ieviests, lai arī cik savādi un pat smieklīgi tas neizklausītos. Nu jau vairāk nekā gadsimtu iznākošā zinātnes žurnāla “ScienceNews” sociālā medija vietnē “Facebook” publiskotā ziņa liecina – kāds Nīderlandes aptieku tīkls piedāvājis neparastu sadarbības projektu […]

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
41

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
29
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
14
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
14
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
34
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
37
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
35
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi